Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļā pavisam klusu izskanēja ziņa par to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa uzbrukumos Ogres Vēstures un mākslas muzeja (OVMM) kolektīvam nav konstatējusi tādus pārkāpumus, lai būtu pamats mēru atstādināt no amata. Pa to laiku starp Helmaņa atriebības dzirnakmeņiem jau atkal nokļuvusi OVMM bijusī direktore, kuru sodījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Helmaņa rokaspuiši un rokasmeitas visas savas darbības pret OVMM kolektīvu pamato ar iecerēto novada muzeju reorganizāciju, kas patiesībā nemaz nav notikusi un, kā izrādās, tikšot atcelta.

“VARAM, vērtējot dokumentus, nekonstatēja pārkāpumus, kas būtu pietiekami, lai VARAM ministrs varētu izmantot likuma pienākumu un tiesības atsaukt domes priekšsēdētāju. Tā ir tā īsā atbilde. Protams, mēs redzam daudzas blakuslietas, kas neliecina par labu pārvaldību, kas met ēnu uz Ogres pašvaldību, viņas imidžu, un mēs neredzam arī caurspīdīgu un arī labu komunikāciju ar iedzīvotājiem un darbiniekiem,” - tādu komentāru TV3 žurnālistiem sniedza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks. Par spīti labas pārvaldības pārkāpumiem, ministram nav likumā paredzētu instrumentu šādu situāciju noregulēšanai. Viņš varot tikai mudināt politiķus apdomāties un mainīt attieksmi. Sprindžuks arī atgādināja, ka jau nākamgad vietvaru iedzīvotājiem būs iespēja rīkot referendumus, tostarp par domes atlaišanu.

Kamēr Sprindžuks nevar neko citu kā tikai mudināt politiķus apdomāties un mainīt attieksmi, Ogres novada mērs Helmanis sekmīgi turpina atriebties nu jau bijušajai OVMM direktorei Evija Smiltniecei par to, ka februāra sākumā visa Latvija uzzināja par viņa brāļošanos ar kara noziedznieka Putina līdzdalībnieku Pjotru Avenu. 5. aprīlī Ogres novada pašvaldība, ne ar pušplēstu vārdu nepieminot konflikta patiesos iemeslus, uzskaitīja veselu virkni pārkāpumu, kuri it kā konstatēti Smiltnieces darbībā, kā arī paziņoja, ka viņai izteikts rājiens.

Praktiski tajā pašā laikā KNAB saņēma iesniegumu no Ogres novada pašvaldības ar lūgumu pārbaudīt iespējamu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumu, muzeja amatpersonai vairākkārt pieņemot lēmumus un izdodot rīkojumus, tai skaitā par darba izpildes novērtējumu, prēmiju un piemaksu piešķiršanu, attiecībā uz savu radinieku. Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka runa atkal ir par Eviju Smiltnieci, jo jau daudzus gadus pirms tam, kad pašvaldība viņai uzticēja OVMM direktora amatu, šajā pašā iestādē par vēsturnieku strādāja Evijas dzīvesbiedrs Arno Smiltnieks.

Kā noskaidroja “Ogres Ziņas”, KNAB nupat pieņēma lēmumu atzīt Eviju Smiltnieci par vainīgu administratīvo pārkāpumu izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu (400 eiro). Pats galvenais bijušās direktores pārkāpums – Evija Smiltniece nebija informējusi Ogres novada pašvaldības vadību par to, ka Arno Smiltnieks ir viņas laulātais. Protams, no vienas puses tas šķiet absurdi, ka Evijai, kura muzejā strādāja kopš 1997. gada, 2016. gadā bija jāinformē mērs par to, ka viņa ir laulībā ar Arno, kurš tajā pašā iestādē sāka strādāt jau 1987. gadā. Tomēr, kā zinām, viens likums – viena taisnība visiem, pat ja tas tiek izmantots atriebības nolūkos.

Par to, ka mēram Helmanim arī tāpat bija labi zināms abu Smiltnieku ģimenes stāvoklis, liecina kaut vai viņa prasība Evijai “savaldīt savu vīru”, kad Arno neizturēja un centās aizstāvēt sievu no domes priekšsēdētāja apvainojumiem, kā arī Helmaņa nesen sociālajā tīklā publicētais neslavu ceļošais ieraksts par muzejā strādājošo laulāto pāri, kas “bija prasti blēži”.

Starp citu, Ogres novada pašvaldībā KNAB sods par interešu konfliktu ir kā izcilības zīme. Starp 23 domes deputātiem labi, ja pāris ir tādi, kas pie tāda vēl nav tikuši. Tā, piemēram, aizvadītajā nedēļā notika domes sēde, kurā pēc KNAB jau atkārtoti sodītā domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa iniciatīvas tika pieņemts lēmums izveidot darba grupu, kas izstrādās Ētikas kodeksu. Darba grupu vadīs izpilddirektors Pēteris Špakovskis, viņa vietniece – izpilddirektora vietniece Dana Bārbale, starp grupas locekļiem divi deputāti – Jānis Kaijaks un Atvars Lakstīgala. Visi nosauktie pēdējā gada laikā bijuši izsaukti uz KNAB, kur saņēma sodus par administratīvajiem pārkāpumiem.

Ogres novada pašvaldības darbinieki, kuri Helmaņa uzdevumā izrēķinājās ar OVMM kolektīvu par “pretimrunāšanu”, vienmēr aizbildinājās ar to, ka notiek novada muzeju reorganizācija, pret kuru muzejniekiem esot iebildumi. Jā, tiešām, 2022. gada 22. decembrī Ogres novada dome pieņēma lēmumu par tādu reorganizāciju, tās veikšanu uzticot jau pieminētajai izpilddirektora vietniecei Danai Bārbalei. Izpildes termiņš – 2023. gada 30. jūnijs.

Termiņš jau “klauvē pie durvīm”, bet kas šajā reorganizācijā reāli izdarīts, ja neskaita to, ka divreiz sodīta Evija Smiltniece, bet puse no muzeja kolektīva uzteikusi darbu? Izskatās, ka nekas. Vēl vairāk – patiesībā pašvaldības pārsteidzīgi iecerētā reforma ir vienkārši absurda, jo tās dēļ gan Ogres Vēstures un mākslas muzejs, gan A. Pumpura Lielvārdes muzejs pazaudētu savas akreditācijas, kuras derīgas vēl vairākus gadus. “Ogres Ziņu” rīcībā nonākusi neoficiāla informācija, ka pašvaldībā kāds tomēr nācis pie prāta, tāpēc Ogres novada muzeju reorganizācija tiks atcelta.

Tagad atliek tikai gaidīt, vai Ogres novada pašvaldībai ar tās “necaurspīdīgo un slikto komunikāciju ar iedzīvotājiem un darbiniekiem” pietiks drosmes atzīt savu kļūdu un paziņot par muzeju reorganizācijas atcelšanu. Par to, ka jau tuvākajā laikā Egila Helmaņa vadītā pašvaldība ziņos par to, cik slikta ir muzeja bijusī direktore Smiltniece un kā KNAB viņu sodīja, varat nešaubīties. Toties, ja pašvaldības ziņu arhīvā gribēsiet atrast informāciju par to, ka KNAB pēdējā pusgada laikā sodīja arī pašu Helmani, vēl pāris desmitus deputātu, izpilddirektoru, viņa vietnieci un vēl ne vienu vien izpildvaras darbinieku, tad – neceriet un netērējiet velti laiku…

Novērtē šo rakstu:

63
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi