Spriņģe, Jemberga, Dimants un citi propagandoni: mirušus čekas stukačus pieminēt nedrīkst, ja tie ir "mūsējie"!
Latvijas Žurnālistu asociācija.29.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācijas biedri aicina izskatīt Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (turpmāk NA) Saeimas deputāta Jāņa Iesalnieka Saeimas deputātu ētikas kodeksa iespējamo pārkāpumu publiskajā mikroblogošanas vietnē Twitter. Proti, Iesalnieks vairākkārt ir rupji un necienīgi izteicies par žurnālistiem un viņu ģimenes locekļiem.
Pēdējais gadījums ir saistīts ar žurnāla "Ir!" galveno redaktori Nelliju Ločmeli. Deputāts Iesalnieks šā gada 22.martā mikroblogošanas vietnē Twitter ir publicējis šādu ierakstu: "Žurnāla IR redaktore Nellija Ločmele samelojusies par to, ka Ukraina it kā nebloķējot Kremļa propagandas rīkus internetā. Jau sen bloķē. Laikam jau ne velti Ločmeles vīrs Rolands Tjarve bija čekas ziņotājs. Kremļa ietekmes aģentu ģimenīte."
Sevišķi smagu šo apvainojumu padara tas, ka pieminētais Rolands Tjarve vairs nespēj aizstāvēties, jo ir miris 2020.gadā.
Arī iepriekš Iesalnieks ir izplatījis apmelojumus par citiem LŽA biedriem. Piemēram, 2021.gada jūlijā viņš ir nepamatoti apgalvojis, ka LŽA valdes priekšsēdētājs Iļja Kozins ir "kremļa propagandists".
Šāda paša veida apmelojumus Iesalnieks ir veltījis arī Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:baltica" žurnālistēm. Ekrānuzņēmumi ar deputāta izteikumiem ir pieejami šīs vēstules pielikumā.
LŽA biedru ieskatā 13.Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks ir pārkāpis šādus Saeimas Kārtības ruļļa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pantus:
7. Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.
8. Deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību. Deputāts respektē cilvēktiesības un argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz sava oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi vai veselības stāvokli.
16. Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli.
20. Savā personiskajā dzīvē deputāts nedara neko tādu, kas grautu Saeimas prestižu vai radītu šaubas par viņa spēju godprātīgi veikt deputāta pienākumus.
Turklāt LŽA biedru ieskatā Iesalnieks ir pārkāpis NA Ētikas kodeksu, proti, kodeksa piektajā daļā minēto: "Ar savu stāju un attieksmi pret līdzcilvēkiem tiecamies apliecināt dzīves skaistumu" un "Neizmantojam nomelnošanu, faktu sagrozīšanu un melus kā politiskās cīņas līdzekli".
Tāpēc aicinām NA izvērtēt, vai deputāts Iesalnieks nav pārkāpis partijas Ētikas kodeksu. Aicinām NA frakciju Saeimā izvērtēt sava biedra publiskos izteikumus, kuri mūsu ieskatā ir neētiski un vērsti ne tikai pret LŽA valdes priekšsēdētāju, bet visu organizāciju un tās biedriem. Objektīvai situācijas izvērtēšanai aicinām NA frakciju vērsties Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā par deputāta Iesalnieka izteikumiem. Savukārt Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieces kundzi aicinām pievērst šim gadījumam īpašu uzmanību un panākt, lai deputāta Iesalnieka uzvedība nonāktu Saeimas darba kārtībā.
Ar cieņu
Zane Mače
Arta Ģiga
Ilze Vēbere
Vikija Valdmane-Rozenberga
Inga Gorbunova
Sigita Roķe
Sarmīte Pujēna
Madara Fridrihsone
Inga Spriņģe
Ivonna Plaude
Anna Platpīre
Lāsma Antoneviča
Agnese Leiburga
Ksenija Koļesņikova
Ģederts Ģelzis
Sabīne Bērziņa
Rita Ruduša
Ingūna Johansone
Didzis Meļķis
Juris Kaža
Ainārs Dimants
Ivo Leitāns
Dīvs Reiznieks
Filips Lastovskis
Gints Grūbe
Sanita Jemberga
Evita Puriņa
Vita Dreijere
Pēteris Zirnis
Monta Jakovela
Sallija Benfelde
Ivars Bušmanis
Kārlis Dagilis
Anita Rozentāle
Raivis Vilūns
Anda Rožukalne
Sarmīte Kolāte
Ieva Puķe
Sanita Karavoičika
Edgars Gabranovs
Antra Ērgle
Ginta Alberte
Inga Šņore
Vineta Vizule
Aidis Tomsons
Aivars Ozoliņš
Aija Kažoka
Jānis Buholcs
Māra Libeka
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
