Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen 20 000 eiro „valsts atbalstu” saņēmušā nodibinājuma Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica nevēlēšanās savā gada pārskatā atklāt, kādas tieši summas tas saņēmis no katra sava ārvalstu sponsora, tostarp Džordža Sorosa Atvērtās sabiedrības fondiem, nav nejauša, - to šonedēļ apliecināja Re:Baltica pārstāves Ingas Spriņģes reakcija uz publikāciju par šo tēmu un viņai uzdotajiem jautājumiem.

Pietiek jau informēja, ka, kā rāda Re:Baltica pagājušā gada darbības pārskats, kas atrodams Lursoft datu bāzē, biedrības kopējie oficiālie ieņēmumi ir bijuši 161 059 eiro. Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi no šīs kopējās summas ir apmēram ceturtā daļa – 38 900, no kuriem 15 000 eiro ir bijis Swedbank ziedojums ar konkrētu mērķi, bet pārējie – vispārējie ziedojumi neierobežotai lietošanai.

Par šiem saņemtajiem ziedojumiem Re:Baltica atbilstoši likuma prasībām ir iesniegusi arī detalizētu pārskatu, norādot katra ziedotāja identifikācijas datus un konkrētu summu. Toties pavisam cita aina paveras, mēģinot noskaidrot Re:Baltica nozīmīgākos finansējuma avotus.

Biedrības ieņēmumu lauvas tiesu ir devis „no ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums”, kas pērn bijis 97 951 eiro. Attiecībā uz šī finansējuma avotiem un precīzām summām, kas saņemtas no katra avota, Re:Baltica vairs nebūt nav ne atklāta, ne caurspīdīga.

„Grantus Re:Baltica 2016. gadā saņēma no Open Society Foundations, Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda, bet pašu ienākumi gūti no konsultāciju sniegšanas, pasniedzēju darba,” – tas ir viss, kas tiek atklāts par Re:Baltica pagājušā gada lielākajiem finansējuma avotiem.

Līdz ar to no pārskata izriet – faktiski Re:Baltica pastāv, pateicoties Džordža Sorosa Atvērtās sabiedrības fondu finansējumam, kas nodrošina biedrības ienākumu lauvas tiesu. Taču, no kurām tieši Sorosa struktūrām un kādas naudas summas pērn ir saņemtas, Re:Baltica gada pārskatā neatklāj.

Pēc pirmās publikācijas parādīšanās par šo tēmu Spriņģe sociālajā tīklā Twitter pavēstīja, ka tajā esot sniegta „nepareiza” aina: „Lato, kā vienmēr, izdarīja sev vēlamos secinājumus un mums jaut. neuzdeva. Ja cilvēki vairāk ziedotu, mums nebūtu jāņem no Sorosa, kas NAV mūsu lielākais grantu devējs.”

Ņemot vērā Re:Baltica pārstāves izteikto sašutumu, viņai otrdien tika lūgts sniegt „precīzu pārskatu par to 97 951 eiro, kas Jūsu pārstāvētā nodibinājuma gada pārskatā apzīmēts kā „no ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums””.

Lai novērstu nesaprašanos, Spriņģei tika arī izskaidrots, ka „precīzi - tas nozīmē visu to, kā nav Jūsu "caurspīdīgā" nodibinājuma gada pārskatā: katra summa, persona, no kā tā saņemta (precīzs attiecīgās personas nosaukums un mītnes zeme), saņemšanas datums, finansējuma piešķīruma pamatojums”.

Taču, kā izrādījās, Re:Baltica gada pārskata izvairīgums un lakoniskums atbilst  biedrības nostājai savu sponsoru atklāšanā: neraugoties uz publiskajiem izteikumiem, nekādu informāciju par Re:Baltica „no ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem saņemto finansējumu” Spriņģe tā arī nesniedza. 

Jāpiebilst, ka Re:Baltica valdes locekle ir Arta Ģiga, kura būs nozīmīgākā ieguvēja no mediju „valsts atbalsta” konkursa: dažādos projektos viņas personiskajam atalgojumam ir ietāmēti 14 400 eiro.

Kā rāda Re:Baltica pagājušā gada darbības pārskats, gads pabeigts ar vairāk nekā 80 tūkstošu eiro peļņu (ieņēmumu un izdevumu starpību).

Biedrība publiski norāda, ka tās „pamatmērķis ir uz sabiedrisko labumu orientētas žurnālistikas praktizēšana”, bet papildu mērķi – „sabiedrības nodrošināšana ar kvalitatīviem pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas materiāliem, kas palielinātu sabiedrības informētību, izpratni un zināšanas par procesiem Latvijā un Baltijas reģionā”.

Biedrība, kas nevēlas precīzi atklāt savus finansējuma avotus, publiski deklarē, ka  tās mērķis ir arī „piedāvāt sabiedrībai kvalitatīvu pētnieciskās žurnālistikas darbu par tematiem, par kuriem iepriekš nav runāts, vai arī komercmedijiem nav laika un resursu, lai tajās pamatīgi iedziļinātos”.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...