Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen 20 000 eiro „valsts atbalstu” saņēmušā nodibinājuma Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica nevēlēšanās savā gada pārskatā atklāt, kādas tieši summas tas saņēmis no katra sava ārvalstu sponsora, tostarp Džordža Sorosa Atvērtās sabiedrības fondiem, nav nejauša, - to šonedēļ apliecināja Re:Baltica pārstāves Ingas Spriņģes reakcija uz publikāciju par šo tēmu un viņai uzdotajiem jautājumiem.

Pietiek jau informēja, ka, kā rāda Re:Baltica pagājušā gada darbības pārskats, kas atrodams Lursoft datu bāzē, biedrības kopējie oficiālie ieņēmumi ir bijuši 161 059 eiro. Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi no šīs kopējās summas ir apmēram ceturtā daļa – 38 900, no kuriem 15 000 eiro ir bijis Swedbank ziedojums ar konkrētu mērķi, bet pārējie – vispārējie ziedojumi neierobežotai lietošanai.

Par šiem saņemtajiem ziedojumiem Re:Baltica atbilstoši likuma prasībām ir iesniegusi arī detalizētu pārskatu, norādot katra ziedotāja identifikācijas datus un konkrētu summu. Toties pavisam cita aina paveras, mēģinot noskaidrot Re:Baltica nozīmīgākos finansējuma avotus.

Biedrības ieņēmumu lauvas tiesu ir devis „no ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums”, kas pērn bijis 97 951 eiro. Attiecībā uz šī finansējuma avotiem un precīzām summām, kas saņemtas no katra avota, Re:Baltica vairs nebūt nav ne atklāta, ne caurspīdīga.

„Grantus Re:Baltica 2016. gadā saņēma no Open Society Foundations, Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda, bet pašu ienākumi gūti no konsultāciju sniegšanas, pasniedzēju darba,” – tas ir viss, kas tiek atklāts par Re:Baltica pagājušā gada lielākajiem finansējuma avotiem.

Līdz ar to no pārskata izriet – faktiski Re:Baltica pastāv, pateicoties Džordža Sorosa Atvērtās sabiedrības fondu finansējumam, kas nodrošina biedrības ienākumu lauvas tiesu. Taču, no kurām tieši Sorosa struktūrām un kādas naudas summas pērn ir saņemtas, Re:Baltica gada pārskatā neatklāj.

Pēc pirmās publikācijas parādīšanās par šo tēmu Spriņģe sociālajā tīklā Twitter pavēstīja, ka tajā esot sniegta „nepareiza” aina: „Lato, kā vienmēr, izdarīja sev vēlamos secinājumus un mums jaut. neuzdeva. Ja cilvēki vairāk ziedotu, mums nebūtu jāņem no Sorosa, kas NAV mūsu lielākais grantu devējs.”

Ņemot vērā Re:Baltica pārstāves izteikto sašutumu, viņai otrdien tika lūgts sniegt „precīzu pārskatu par to 97 951 eiro, kas Jūsu pārstāvētā nodibinājuma gada pārskatā apzīmēts kā „no ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums””.

Lai novērstu nesaprašanos, Spriņģei tika arī izskaidrots, ka „precīzi - tas nozīmē visu to, kā nav Jūsu "caurspīdīgā" nodibinājuma gada pārskatā: katra summa, persona, no kā tā saņemta (precīzs attiecīgās personas nosaukums un mītnes zeme), saņemšanas datums, finansējuma piešķīruma pamatojums”.

Taču, kā izrādījās, Re:Baltica gada pārskata izvairīgums un lakoniskums atbilst  biedrības nostājai savu sponsoru atklāšanā: neraugoties uz publiskajiem izteikumiem, nekādu informāciju par Re:Baltica „no ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem saņemto finansējumu” Spriņģe tā arī nesniedza. 

Jāpiebilst, ka Re:Baltica valdes locekle ir Arta Ģiga, kura būs nozīmīgākā ieguvēja no mediju „valsts atbalsta” konkursa: dažādos projektos viņas personiskajam atalgojumam ir ietāmēti 14 400 eiro.

Kā rāda Re:Baltica pagājušā gada darbības pārskats, gads pabeigts ar vairāk nekā 80 tūkstošu eiro peļņu (ieņēmumu un izdevumu starpību).

Biedrība publiski norāda, ka tās „pamatmērķis ir uz sabiedrisko labumu orientētas žurnālistikas praktizēšana”, bet papildu mērķi – „sabiedrības nodrošināšana ar kvalitatīviem pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas materiāliem, kas palielinātu sabiedrības informētību, izpratni un zināšanas par procesiem Latvijā un Baltijas reģionā”.

Biedrība, kas nevēlas precīzi atklāt savus finansējuma avotus, publiski deklarē, ka  tās mērķis ir arī „piedāvāt sabiedrībai kvalitatīvu pētnieciskās žurnālistikas darbu par tematiem, par kuriem iepriekš nav runāts, vai arī komercmedijiem nav laika un resursu, lai tajās pamatīgi iedziļinātos”.

Novērtē šo rakstu:

8
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...