Spriņģe tikai gribēja pilnīgāk atklāt Kaimiņa personību
Ivars Belte, LTV valdes priekšsēdētājs12.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts SIA Latvijas Televīzija, turpmāk tekstā - LTV, 2014.gada 16.septembrī saņēma Jūsu 2014.gada 10.septembra vēstuli, kurā Jūs pieprasāt paskaidrot, kā LTV valdes priekšsēdētājs rīkosies saistībā ar LTV žurnālistes Ingas Spriņģes 2014.gada 9.septembra raidījumā 1:1 lietoto rupju, literārā valodā necenzējamu izteicienu latviešu valodā un kā šāda izteikuma lietošana atbilst LTV Rīcības kodeksam.
LTV vēlas norādīt, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2.panta otro daļu Informācijas atklātības likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē. Jūs savā vēstulē pieprasāt informāciju par LTV valdes priekšsēdētāja nākotnes plāniem, tas ir, informāciju, kas vēl nav dokumentēta. Līdz ar to uz Jūsu pieprasījumu nevar tikt attiecinātas Informācijas atklātības likuma normas.
Saskaņā ar LTV Rīcības kodeksa 6.6.5.punktu noteiktos apstākļos ir pieņemami arī nepiemēroti valodas izteicieni (neliterāri, nepieklājīgi) ar nosacījumu, ja tie palīdz pilnīgāk pasniegt ziņu un ja izvairīšanās no šādiem izteicieniem mazinātu raidījuma pilnību.
2014.gada 9.septembra raidījumā 1:1 tā vadītāja Inga Spriņģe raidījuma laikā lietoja literāru latviešu valodas stilu atbilstoši Valsts valodas likuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normu un LTV Rīcības kodeksa 6.6.2. un 6.6.4.punktu prasībām.
Neliterārs un nepieklājīgs vārds raidījumā tika lietots vienu reizi, citējot raidījuma viesa interneta bloga Suņu būda vadītāja un deputāta kandidāta Artusa Kaimiņa izteikumu žurnālam FHM. Raidījumā tika diskutēts par Artusa Kaimiņa šovā piekopto stilu provocēt un pazemot šova viesus uz rupjību un necenzētas leksikas lietošanu ar nolūku celt šova reitingu.
Citēšanas mērķis bija sniegt uzskatāmu piemēru Artusa Kaimiņa piekoptajai leksikai. Turklāt pēc raidījuma viesa citēšanas tā vadītāja Inga Spriņģe atvainojās skatītājiem par šī rupjā vārda lietošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LTV uzskata, ka žurnāliste un raidījuma vadītāja Inga Spriņģe nav pārkāpusi ne likumdošanas aktu, ne LTV Rīcības kodeksa, ne arī vispārpieņemtās ētikas normas, jo vienīgais rupjais vārds raidījumā tika lietots, citējot raidījuma viesi, lai skatītājiem uzskatāmi atklātu deputāta kandidāta personību.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
