Sprūd, vienreiz mosties: laipnie zaļie cilvēciņi sen jau ir gatavi ierasties Latvijā
Pietiek lasītājs12.06.2025.
Komentāri (89)
Iesaki rakstu: 
Krievija vēlas pārbaudīt NATO spējas, šoreiz to izaicinot ārpus Ukrainas teritorijas, veicot naidīgas darbības pret kādu no NATO dalībvalstīm, jo Krievijā ne valdībā, ne militārajā resorā netrūkst amatpersonu, kuras uzskata, ka NATO kolektīvās aizsardzības princips vairs nav aktuāls, respektīvi NATO 5.pants eksistē tikai uz papīra. Beidzot un par nožēlu Latvijas aizsardzības ministra izstrādājumam Sprūda kungam par to ar medijiem ir runājis neviens cits kā Vācijas izlūkošanas dienesta priekšnieks Bruno Kals. Ja jums būtu jāizvēlas, kuram vairāk uzticēties, ko jūs izvēlētos – Sprūdu vai Kalu? Par Eviku Siliņu nemaz nerunājot, kura sevi uzskata par latvieti, kas domā kā amerikāniete, lai arī ko tas nenozīmētu!
Šodien vien naivais un Tramps domā, ka Putins savu apetīti apmierinās tikai ar Ukrainu…
Redziet, Kals apgalvoja, ka Vācijas izlūkošanas dienestam ir pārliecinoši pierādījumi, ka krievu agresija Ukrainā ir tikai prelūdija, viens no Putina asiņainā impērijas atjaunošanas plāna punktiem. Rodas uzreiz pamatots jautājums, vai Sprūda kungs ir iepazīstināts ar šiem pierādījumiem?
Kals nāca klajā ar satraucošu informāciju, atsaucoties uz NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes pausto brīdinājumu, ka Krievija varētu būt gatava veikt uzbrukumu Aliansei piecu gadu laikā, par to jau tiek runāts visu laiku kopš 2022. gada, kad krievu karaspēks uzsāka pilna mēroga karadarbību Ukrainā.
Vācietis uzskata, ka Krievijas karš Ukrainā ir tikai viens no pirmajiem soļiem rietumu virzienā, krievi dosies tālāk un tas viss sāksies ar zemas intensitātes konfrontāciju, lai testētu ASV gatavību rīkoties saskaņā ar NATO piekto pantu. Te gribas atgādināt Sprūdam par to pašu nelaimīgo krievu iznīcinātaju Su-35 Baltijas jūrā, kas izbiedēja igauņu robežsargus, par Baltkrievijas robežsargiem Lietuvas teritorijā un Rosļikova un Elksniņa nesenajiem skaidrajiem mājieniem.
Sprūd, vai tu dzirdi, ko saka Kals: “Mēs esam ļoti pārliecināti, un mums ir izlūkinformācija/pierādījumi, kas to apstiprina – Ukraina ir tikai solis ceļā uz Rietumiem!”
Sprūd, Vācijas izlūkošanas dienesta šefs tev vēlas pateikt, ka Krievijā pie varas un ietekmes ir cilvēki, kuri vēlas notestēt NATO vienotību un apņemšanos aizstāvēt tās dalībvalstis, bet vai to darīs ASV, Ungārija, Slovākija un Rumānija?
Sprūd, un, runājot par pretmobilitātes pasākumiem, kurus tu it kā veic Latvijas pierobežā, respektīvi par tā saucamajiem pūķa zobiem jeb tautā un armijā sauktajiem “sprūda zobiem”, vēlos tev norādīt uz to, ka Kals skaidri pateica, ka krieviem nav vajadzības sūtīt tankus, pietiks ar “laipnajiem zaļajiem vīriņiem”, kuri ieradīsies, kā viņš teica, Igaunijā, lai it kā aizstāvētu apspiesto krievu minoritāti. Es gan teiktu, ka Latvijā “krievi tiek apspiesti krietni vairāk” saskaņā ar Kremļa propagandā pausto, tāpēc uzskatu, ja arī viņi ieradīsies, tad ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā.
Un, protams, Donalds Tramps šajā briestošajā pelnu putrā, kas tiek cītīgi vārīta jau kopš 2014. gada, ir piebēris “mazliet” pipariņu, parakstot plānus par ASV militārās klātbūtnes Eiropā samazināšanu un tieši pasakot, ka ASV neaizsargās tās NATO dalībvalstis, kuras nepietiekami investē savās aizsardzības spējās.
Kad jaunais Vācijas kanclers Mercs nesen Vašingtonā tikās ar Trampu, lai runātu par kopīgu atbalsta sniegšanu Ukrainai un NATO nākotni, nekas tā arī īsti netika sarunāts. Tramps neko Mercam nesolīja un neapsolīja, kaut arī saruna bija laba!
Nevar nepiekrist Vācijas izlūkošanas priekšniekam, ka Kremļa stratēģiskais mērķis ir paplašināt savas ietekmes sfēru rietumu virzienā, tādejādi iznīcinot NATO… un tas ir bijis ikkatra veca komunista un čekista sapnis. Sprūd, un cik tādu mums ir Latvijā pie teikšanas? Cik ilgi Latvijas informatīvajā telpā un starp lēmumu pieņēmējiem tiks ignorēti rietumu izlūkdienestu paziņojumi par krievijas gatavošanos karot ar NATO? Uz mums tas neattiecas?
Avoti:
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
