Sprūda ministrija izlocās, noklusē un melo par savu tukšo lielību un neizdarībām ar dronu piegādēm Ukrainai
PIETIEK09.08.2024.
Komentāri (62)
Iesaki rakstu: 
Ja tiek jautāts par Ukrainai piegādātiem droniem, tiek blēdīgi atbildēts par „nokomplektētām pakotnēm”, - Andra Sprūda vadītā Aizsardzības ministrija un pats progresīvais ministrs turpina lielīties par „dronu koalīcijas” sasniegumiem, taču, tikko tiek saņemti konkrēti jautājumi, sāk izlocīties, melot un noklusēt. Pietiek šodien publicē Aizsardzības ministrijas atbildi uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu.
Lato Lapsam - par informācijas sniegšanu dronu piegādes Ukrainai jautājumos
Aizsardzības ministrijā (turpmāk – Ministrija) ir saņemts Jūsu 2024. gada 6. jūlija iesniegums (reģistrēts Ministrijā 2024. gada 8. jūlijā ar Nr. L-PV/1484, turpmāk – Iesniegums), kurā saistībā ar Aizsardzības ministrijas 5. jūlija publikāciju par dronu koalīcijas pakotni un aizsardzības ministra Andra Sprūda ierakstu mikroblogošanas vietnē “X”, lūdzat sniegt informāciju šādu jautājumu kontekstā:
1. Cik dronu „pakotnes” līdz šim Jūsu iestāde ir piegādājusi Ukrainas bruņotajiem spēkiem?
Starptautiskās dronu koalīcijas ietvaros līdz šim Ministrija ir nokomplektējusi divas dronu pakotnes Ukrainas atbalstam.
2. Kad tieši ir notikusi katra no šīm piegādēm?
Atsaucoties uz piegāžu drošības nodrošināšanas mērķiem, kas balstīti operacionālās drošības prasībās, Ministrija detalizētāku atbildi uz 2. jautājumu, kā tas iepriekš publiski ir izziņots, nesniegs.
3. Cik tieši dronu ir bijis katrā no šīm „pakotnēm”?
Atbildot uz 3. jautājumu, Ministrija skaidro, ka pirmajā pakotnē Ukrainas bruņotajiem spēkiem nosūtīti 135 dažādu veidu droni un elektroniskās karadarbības iekārtas. Savukārt jaunākajā pakotnē kopskaitā iekļauti 2500 dažādu veidu droni.
4, Kāda ir bijusi katras no šīm „pakotnēm” vērtība?
Ministrija informē, ka pirmās dronu pakotnes vērtība lēšama 1 miljons euro apmērā, savukārt otrās pakotnes vērtība - 4 miljoni euro.
5. Kad tieši Ukrainas bruņotajiem spēkiem tiks nogādāti Jūsu iestādes minētie 300 droni?
Ministrija precizē, ka atbilstoši tai pieejamai informācijai, 2024. gada 5. jūlijā Ministrijas pieminētie droni drīzumā nonāks Ukrainas bruņoto spēku vienību rīcībā.
6. Kad tieši Ukrainas bruņotajiem spēkiem tiks nogādāti pārējie 2200 droni no šīs „pakotnes”?
Atsaucoties uz 2. jautājuma atbildē sniegto argumentāciju, Ministrija precīzāku informāciju nesniegs.
7. Kādu iemeslu dēļ šāds Ukrainas kara apjomiem niecīgs dronu skaits – 2500 – tiek vēl dalīts atsevišķās daļās, nevis tiek nogādāts operatīvi un vienlaikus?
Dronu piegādes Ukrainas atbalstam tiek veiktas atbilstoši uzņēmēju, ar kuriem aizsardzības nozare ir noslēgusi piegādes līgumus, spējai saražot dažādu veidu un pielietojumu dronus, pamatojoties uz Ukrainas bruņoto spēku izvirzītajām tehniskajām prasībām, kas, ņemot vērā nepārtraukto karadarbību un no tās izrietošo tehnoloģiju attīstību, regulāri mainās. Tāpat norādāms, ka dronu piegādes Ukrainai tiek organizētas kopā ar cita veida materiāltehnisko līdzekļu piegādēm, tādējādi optimizējot šajos procesos izmantojamos resursus un nodrošinot pēc iespējas ātrāku ziedojumu nodošanu Ukrainas bruņoto spēku rīcībā.
8. Tieši cik droni ir iepakoti uz paletes, ar kuras fotoattēlu A. Sprūds ilustrējis publiskoto informāciju par „pakotni”?
Ministrija norāda, ka atbildi uz 8. jautājumu pēc būtības nevar sniegt, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Šāds informācijas klasifikācijas statuss noteikts līgumiem, kuru ietvaros Ministrija veic piegādes Ukrainas bruņoto spēku vajadzību nodrošināšanai, un kuri regulē preču piegādes jautājumus un nosaka iepakojuma prasības.
9, Nosauciet šī fotoattēla autoru un personu, kas izvēlējās šo fotoattēlu ieraksta ilustrēšanai.
Atbildot uz 9. jautājumu, Ministrija norāda, ka aizsardzības ministra kontus sociālajos tīklos uztur aizsardzības ministra birojs. Jūsu minētā fotogrāfija tika izvēlēta, ņemot vērā operacionālās drošības prasības, jeb, lai nevarētu noteikt foto uzņemšanas vietu, kopējo sūtījuma apjomu un konkrētus sūtīšanai sagatavotos dronus.
10. Ar ko tieši izskaidrojams tik niecīgs dronu piegādes apjoms Ukrainas bruņotajiem spēkiem?
Iepazīstoties ar jautājumu, Ministrija konstatē, ka tā mērķis ir tāds pats, kāds 7. jautājumam, uz kuru Ministrija ir sniegusi atbildi iepriekš.
Ar cieņu valsts sekretārs Aivars Puriņš
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
