Sprūda zobi izkūst lietū: Korupcija un nekompetence apdraud Latvijas drošību
Pietiek lasītājs12.08.2025.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Korupcija augstākajās valsts iestādēs, tostarp Aizsardzības ministrijā (AM), ir kā inde, kas grauj sabiedrības uzticēšanos un apdraud nacionālo drošību. Kā norāda pazīstamais politologs Ivars Ījabs, kurš ir plaši atzīts par savu analītisko skatījumu uz Latvijas politiku un drošības jautājumiem, “korupcija valsts pārvaldē, īpaši aizsardzības sektorā, ir ne tikai naudas izšķērdēšana, bet arī tiešs drauds valsts izdzīvošanai, jo tā vājinās mūsu gatavību reāliem apdraudējumiem”.
Ījaba vārdi atbalsojas pēdējā gada mediju atklāsmēs, kur AM un tās vadītāja Andra Sprūda vadībā izniekotā nauda un necaurspīdīgie iepirkumi “Sprūda zobu” projektam uz Latvijas–Krievijas robežas rada šaubas par valsts spēju efektīvi pretoties Krievijas draudiem.
Latvijas (AM) un tās vadītājs Andris Sprūds no partijas “Progresīvie” turpina apburt sabiedrību ar skaļiem solījumiem par valsts drošības stiprināšanu, tostarp par tā saukto aizsardzības līniju uz Latvijas–Krievijas robežas, kas armijas rindās jau nodēvēta par “Sprūda zobiem”. Taču, kā liecina pēdējā gada atklātie mediju ziņojumi un Ukrainas pieredze, šie solījumi izplēn kā migla, bet nodokļu maksātāju nauda, kā šobrīd izskatās, ir aizskalota lietusgāzēs – burtiski un pārnestā nozīmē. Līdz ar to ir skaidrs, ka valsts drošība ir apdraudēta, kamēr Sprūds un viņa draugu kompānijas dalās ar iepirkumu līgumiem. Šoreiz vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, kā realitāte atšķiras no Sprūda solījumiem, vēl jo vairāk, ja ņem vērā Ukrainas skarbo mācību.
Pēc šīs vasaras lietavām Sprūda zobu sapnis iespējams ir izsapņots, jo grandiozie plāni ir kļuvuši par slapju realitāi, proti, viscaur Latvijas un Krievijas pierobežā vērojami lietavu izsakloti un sabojāti izslavētās aizsardzības līnijas posmi.
Pēdējā gada laikā Latvijas mediji, tostarp la.lv, Jauns.lv un Delfi.lv, ir ziņojuši par AM ambiciozo plānu izveidot drošības līniju gar Latvijas–Krievijas robežu, lai atturētu potenciālu Krievijas agresiju. Šī līnija, kas ietver pretmobilitātes pasākumus, piemēram, betona konstrukcijas jeb “Sprūda zobus”, tika pasniegta kā revolucionārs solis valsts aizsardzībā. AM valsts sekretārs Jānis Garisons un ministrs Sprūds solīja, ka šie fortifikācijas elementi būs gatavi jau 2025. gadā, nodrošinot aizsardzību pret smagās tehnikas uzbrukumiem, līdzīgi kā Ukrainā pirms 2022. gada iebrukuma.
Taču pēdējo nedēļu lietusgāzes Latgalē ir atklājušas skarbu patiesību: “Sprūda zobi” ir izrādījušies neizturīgi pret dabas stihijām, nemaz nerunājot par potenciālu militāru uzbrukumu. Vietējie iedzīvotāji ziņo, ka daudzas betona konstrukcijas ir aizskalotas vai sabrukušas, bet daļa būvmateriālu stāv kaudzēs “parkos”. Turklāt, kā Jurģis Liepnieks norāda X sociālajā medijā, “pusotra gada laikā likums nav ticis pat līdz pirmajam lasījumam!!! Šobrīd pat elementārie elementi kā eži, tiek krāti parkos”. Šāda neefektivitāte liek uzdot jautājumu: kam ir tikusi nauda, kas tika solīta drošības stiprināšanai? Gluži vai kā tajā, bet šoreiz citā dziesmā, “Lietus aizskalo visas bēdas, pāri paliek sāpīgākais...”
Izskatās, ka Latvija neņem vērā Ukrainas sūro pieredzi... varbūt pat atkārto tās pašas kļūdas? Ukrainas pieredze pirms 2022. gada Krievijas iebrukuma ir kā spogulis Latvijas pašreizējai situācijai. Ukraina, gatavojoties iespējamam uzbrukumam, būvēja fortifikācijas līnijas, tostarp “drakona zobus”, lai palēninātu Krievijas tanku virzību. Tomēr, kā ziņoja The Kyiv Independent (2022. gada 20. februāris), Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs toreiz visus mierināja, apgalvojot, ka “uzbrukums nenotiks šodien vai rīt”, kaut kad vēlāk. Rezultātā daudzas aizsardzības būves Austrumukrainā netika pabeigtas vai izrādījās nekvalitatīvas, kas atviegloja Krievijas karaspēka virzību. Latvijā šobrīd piedzīvojam kaut ko līdzīgu.
Pietiek.com jau labu laiku asi kritizē AM un it sevišķi Sprūdu par necaurspīdīgiem iepirkumiem un lobēšanu, norādot, ka “Sprūda zobu” projekts ir kļuvis par kārtējo budžeta caurumu. Nemitīgi tiek ziņots, ka līgumi par būvmateriāliem un būvdarbiem piešķirti ar Sprūda tuvu stāvošām personām, tostarp Elīnai Eglei-Ločmelei un bijušajam ministram Artim Pabrikam, kuri, kā apgalvo kritiķi, lobē noteiktu uzņēmēju intereses, tādējādi cenšoties pievērst sabiedrības, KNAB un VK uzmanību. Šāda prakse atgādina Ukrainas korupcijas skandālus pirms 2022. gada, kad fortifikāciju būve tika novirzīta “savējiem”, nevis kvalitātei
Nav divu domu par to, ka Latvijas nodokļu maksātāju naudu aizskalo ne tik daudz lietus kā pati prastākā korupcija. Jautājums, kur pazūd mūsu nauda, joprojām ir aktuāls. Smejies vai raudi, “Sprūda zobu” projekts ir kļuvis par simbolu šai neefektivitātei. Sprūds ir iegājis Latvijas vēsturē, jo lietusgāzes Latgalē ir atklājušas, ka daudzas konstrukcijas ir nekvalitatīva un, kā norāda vietējie iedzīvotāji, “nauda ir aizskalota dubļos”.
Sabiedrība grib zināt, vai “Sprūda zobi” spēs apturēt krievu tankus, ja tie nespēj izturēt lietu? Sprūda piekoptā iepirkumu prakse rada aizdomas, ka drošības līnijas būvniecība kalpo nevis valsts interesēm, bet gan “savējo” bagātināšanai. Ukrainā līdzīga korupcija fortifikāciju būvē novājināja valsts aizsardzību, un Latvija, šķiet, iet pa to pašu ceļu. Delfi.lv (2024. gada oktobris) ziņoja par sabiedrības neapmierinātību ar AM iepirkumiem, tostarp par dārgiem līgumiem, kas slēgti bez konkursa, atsaucoties uz “nacionālās drošības apsvērumiem”.
Šajā sakarā Sprūda solījumi par “Baltic Drone Wall” un modernizētu armiju izklausās vēl skaistāki, kad realitāte ir tāda, ka pat elementāras būves, piemēram, “Sprūda zobi”, nespēj izturēt dabas stihijas. Kā norāda bijušais NBS komandieris Juris Maklakovs, AM komunikācija par drošības līniju ir “sagrozīta”, lai slēptu nekompetenci.
Ukrainas pieredze rāda, ka neefektīva fortifikāciju būve un korupcija var dārgi maksāt. Latvijā “Sprūda zobu” fiasko atklāj līdzīgas problēmas: necaurspīdīgi iepirkumi, lobēšana un nekvalitatīvi būvdarbi, kas sabrūk lietū. Kamēr AM sola grandiozus plānus, realitāte liecina par izniekotu naudu un vāju sagatavotību. Krievijas draudi, kā ziņo LA.LV (2025. gada 7. augusts), var kļūt reāli 2–5 gadu laikā, bet Sprūda vadībā AM, šķiet, vairāk nodarbojas ar pašreklāmu nekā ar reālu drošības stiprināšanu.
Vai Latvija būs gatava, ja Krievija nolems testēt NATO 5. pantu? Ukrainas kļūdas māca, ka solījumi bez darbiem ir tukša skaņa. Sprūdam un AM ir jāsniedz skaidras atbildes: kur ir nauda, kas solīta drošības līnijas būvei? Kāpēc “Sprūda zobi” izkūst lietū? Sabiedrība gaida nevis solījumus, bet taustāmus rezultātus.
“Sprūda zobu” fiasko atklāj dziļas problēmas AM vadībā – korupciju, nekompetenci un Ukrainas mācību ignorēšanu. Lai novērstu šīs kļūdas, AM jānodrošina caurspīdīgi iepirkumi, jāuzlabo būvniecības kvalitāte, jāizmanto Ukrainas pieredze, jāatjauno sabiedrības uzticēšanās un jāstiprina hibrīdkara aizsardzība. Pretējā gadījumā Latvija riskē atkārtot Ukrainas kļūdas, apdraudot valsts drošību Krievijas draudu ēnā.
Avoti:
Pietiek.com, “Andris Sprūds un Aizsardzības ministrija: solījumi pret realitāti – vai valsts drošība ir apdraudēta?”, 2025. gada 8. augusts
LA.LV, “Krievija divu gadu laikā varētu būt gatava uzbrukumam NATO”, 2025. gada 7. augusts
Jauns.lv, “Putins pārrunājis uzbrukumu Baltijas valstīm”, 2025. gada 7. augusts
Baltic News Network, “They missed it. Did Latvian Minister of Defence intentionally hide the truth?”, 2024
X platforma, @JurgisLiepnieks
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
