Sprūds un viņa ielikteņi turpina graut Latvijas aizsardzības spējas
Pietiek lasītājs14.10.2024.
Komentāri (62)
Iesaki rakstu: 
Šķiet, ka progresīvajam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam PR padomnieki ieteikuši pievērst sev uzmanību, radot katru nedēļu kādu skandālu. Lai cik skandāli būtu nepatīkami, tie pievērš lielu uzmanību, bet daudzas lietas skandālu ēnā paliek nepamanītas. Un vai tas nav arī Sprūda patiesais mērķis?
Ļoti klusi, bez preses paziņojumiem Sprūds ir iecēlis savu biroja darbinieku Uģi Norīti par Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieku. Turklāt speciāli tika veikta atbildības pārdalīšana, un Norītis ir saņēmis atbildību pār aizsardzības industriju. Tā Sprūds dod ļoti skaidru signālu, ka grib politisko kontroli pār to, lai aizsardzības industrija attīstītos pareizā politiskā gultnē un pasūtījumus un atbalstu dabūtu tikai “pareizie” cilvēki, kas lojāli viņam un pretī nerunā.
Ar ko tad Norītis ir izcēlies, lai tiktu virzīts tik augstam un atbildīgam amatam bez skaistās, bet tukšās runāšanas? Vienīgais praktiskais, ko viņš līdz šim darījis, ir bijis 4x4 bruņumašīnu iepirkums, kas izgāzās ar lielu blīkšķi. Tukši runātājs ir tieši tas, kas vajadzīgs Progresīvo ietekmes tīkla veidošanai.
Vienlaicīgi ir arī skaidrs, ka Norītis ir labs intrigants un prot galma spēles, lai visiem nemanāmi vairotu savu ietekmi. Redzot Sprūda nekompetenci un stulbumu, Norītis veiksmīgi izmantoja to savā labā, lai dabūtu ministrijas valsts sekretāra amatā savu čomu un attiecīgi tad dabūtu sev kāroto vietnieka amatu.
Ministrijā runā, ka Norītis veiksmīgi izmantoja Sprūda nepatiku pret iepriekšējo valsts sekretāru Jāni Garisonu, jo tas bija atteicis Sprūda Ārpolitikas institūtam finansējumu, bet bija arī atteicis Norītim amatus, ko tas tik ļoti kāroja.
Tādēļ plāns par Garisona nomaiņu uz Puriņu Norītim radās jau Sprūda pirmajās dienās un, kā redzam, paspēlējoties ar fiktīvu konkursu, ir izdevies par 100%. Tādēļ Norītim ir izdevies kļūt par melno kardinālu ministrijā, ar kuru darbinieki iet kārtot “īstās lietas”.
Pie Norīša “nopelniem” ir jāpieskaita arī bēdīgi slavenā Sprūda dronu koalīcija, kas ir pievīlusi vietējo ražotāju cerības, bet nu jau arī grauj Latvijas starptautisko prestižu. Par Sprūda, bet nu diemžēl arī Latvijas nespēju jau smejas visi, t.sk. mūsu stratēģiskie partneri un ukraiņi.
Solīto miljons dronu vietā Sprūds, piepūtis vaigus, ir piegādājis 3000 dronus un, saprotot, ka nu vairs netiek ne ar ko galā, ir atdevis naudu Lielbritānijai. 3000 dronu ir tik daudz, cik Ukraina pati nu jau ražo mazāk nekā vienā dienā, un Sprūda dronu koalīcijas atbalsts varētu arī palikt nepamanīts, ja Sprūds neorganizētu vizītes, lai tomēr nobildētos un veidotu savu tukšo PR. Kaut gan, iespējams, varbūt arī nav tik traki. Ja tiktu publiskoti tie uzņēmumi, no kuriem Sprūds ir pircis dronus, mēs redzētu, kas ir Sprūda un Norīša patiesās intereses šajā dronu koalīcijā.
Tiesa, lobija intereses nemaz neslēpj Sprūda padomnieks Imants Lieģis, kas ļoti atklāti un neslēpjoties lobē franču uzņēmumus. NBS virsnieki ir šokā par spiedienu, ko Sprūda birojs ir mēģinājis izdarīt, lai panāktu, ka NBS piekrīt iepirkt Francijā ražotās Caesar artilērijas iekārtas. Ukrainā šīs iekārtas ir ļoti slikti sevi pierādījušas un neatbilst mūsu apstākļiem, bet tas politiķus maz interesē. Norītis tagad varēs palīdzēt sakārtot papīrus, lai franču kompānijām tomēr tiek kaut kādi pasūtījumi.
Klusi, bez preses paziņojumiem, skandālu piesegā Sprūds ir pieņēmis citu nozīmīgu lēmumu. Kājnieku kaujas mašīnu iepirkumā ir izvēlēts spāņu General Dynamics ražotais ASCOD, kura pirkuma summa varētu sasniegt pusmiljardu eiro, kā runā, par tikai pāris desmitiem mašīnu. Turklāt, kā ir dzirdams no NBS, tad šajā iepirkumā ir izvēlēts visdārgākais pieejamais modelis, bet ar vismazāko ieguldījumu vietējās industrijas attīstībā.
Citi pretendenti ir piedāvājuši ne tikai lētāku mašīnu, bet arī iespējas uzbūvēt Latvijā ne tikai mašīnu ražotni, bet arī munīcijas ražotni, kas gan Sprūdam nav licies pārāk pievilcīgi.
Lai šīs visas Sprūda iegribas apmaksātu, iepirkumam nauda būs jānoņem zemessargiem, kas visdrīzāk paliks bez jauniem ieročiem, transporta un daudzām citām lietām. Par to gan nav jābrīnās, jo tas kļūst arvien skaidrāks, ka Sprūds nemaz negrib gatavoties karam, jo, kā pateica viņa parlamentārais sekretārs Švinka, piedaloties Palestīnas atbalsta mītiņā, - tas tak nesīs civiliedzīvotāju ciešanas un ir nosodāms.
Saprotot, ka Sprūda sastrādātais arvien vairāk kļūst arī Jaunās Vienotības problēma, valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 7.oktobri organizēja tikšanos ar aizsardzības industriju, kas vairāk izskatījās pēc nesekmīgā skolēna audzināšanas pasākuma pie skolas direktora. Jaunais par aizsardzības industriju atbildīgais valsts sekretāra vietnieks pasākumu neuzskatīja par gana nopietnu, lai pagodinātu ar savu klātbūtni.
Taču pasākums apstiprināja tikai to, ka palīdzēt var tiem, kas ir gatavi pieņemt palīdzību, bet tas noteikti nav Sprūds! Tādēļ Sprūds turpinās graut valsts aizsardzību. Jautājums ir tikai par to, kad pacietības mērs būs pilns Siliņai un Jaunajai Vienotībai, kuriem galu galā arī nāksies atbildēt par Sprūda sastrādāto?
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
