Sprūdžs un ministrija klusē par ziņām, ka paklusām, bez konkursa iecelts jauns "Vides investīciju fonda" vadītājs
PIETIEK07.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan Edmunda Sprūdža vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apgalvo, ka tā ņēmusi vērā zaudējumu tiesā Pietiek pārstāvim un veikusi būtiskus "pilnveidojumus", lai " nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem saņemt atbildes un informāciju", pirmdien gan Sprūdžs, gan ministrijas administratīvā vadība klusēja kā partizāni saistībā ar neoficiālo informāciju, kas liecina - šajās dienās paklusām, bez konkursa par nozīmīgas finanšu plūsmas kontrolējošās valsts SIA Vides investīciju fonds vadītāju iecelts kādreizējais bēdīgi slavenā veselības ministra Āra Audera padomnieks Ronalds Neimanis, kuram nav faktiski nekādas pieredzes vides jautājumos.
No kāda lasītāja Pietiek nedēļas nogalē saņēma šādu vēstuli: "Nelielu izbrīnu ir izraisījusi mēdiju pārstāvju klusēšana par aizejošā ministra E.Sprūdža ministrijas (VARAM) pēdējā laika aktivitātēm, lai gan iespējams viss tika izdarīts tik klusi, ka vienkārši palika nevienam nepamanīts. Tādēļ uzskatīju par nepieciešamu vērst Jūsu uzmanību uz vienu manuprāt dīvainu notikumu.
Proti, jau vairāk kā pirms nedēļas VARAM par SIA Vides investīciju fonds valdes priekšsēdētāju iecēla Ronaldu Neimani. Lieki piebilst, ka nekāds konkurss uz šo amatu netika izsludināts, neskatoties uz Reformu partijas kādreiz deklarēto nepatiku pret partiju "ielikteņiem" vadošajos amatos valsts kapitālsabiedrībās.
Īpaši jautājumi šai sakarā nerastos, ja jau ilgāku laiku vakantajā amatā tiktu iecelts kvalificēts speciālists, kurš būtu īpaši piemērots šā darba veikšanai, īpaši ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušām baumām par šīs kapitālsabiedrības reorganizāciju, tomēr, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas par R.Neimani, šāds iespaids nerodas.
Par uzņēmuma, kura galvenās darbības jomas ir Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas uzraudzība, dalība starptautiskos vides aizsardzības projektos, aizdevumu izsniegšana videi draudzīgu pašvaldību projektu atbalstam u.c. tiek iecelts cilvēks, kuram saskaņā ar pieejamo informāciju ne tikai nav nekādas profesionālās pieredzes minētajās Vides investīciju fonda darbības jomās, bet nav pat pieredzes kādu nebūt lielu uzņēmumu vai iestāžu vadīšanā.
Līdz šim R.Neimaņa profesionālā darbība ietvēra vien vidējā vai zemākā līmeņa vadītāja amatus, tai skaitā, maza uzņēmuma SIA Rons izpilddirektora amatu, SIA Rīgas nami īpašumu attīstības un būvniecības direktora amatu, un pašlaik ieņemamo Rīgas Stradiņa universitātes infrastruktūras departamenta direktora amatu. Nedaudz senākā vēsturē bijis arī bēdīgi slavenā veselības ministra A.Audera padomnieks.
Līdz šim R.Neimanis centies nedaudz darboties arī politikā, 2009.gadā kandidējot vēlēšanās no sabiedrības Cita politika saraksta, iesaistoties Jaunajā laikā, kā arī periodiski ziedojot nelielas summas dažādiem politiskajiem spēkiem. Nelielas ar vienu izņēmumu – 2011.gadā, kas apmēram sakrīt ar laiku, kad R.Neimanis strādāja Rīgas pašvaldības uzņēmumā SIA Rīgas nami, viņš ziedoja 4000 Ls Saskaņas centram, kas tobrīd bija pie varas Rīgā.
Iespējams, tieši R.Neimaņa demonstrētā lojalitāte, dāsni pateicoties "darba devējam" par iekārtošanu siltā amatā, bija par iemeslu, kādēļ Reformu partijas pārvaldītā VARAM savas kapitālsabiedrības Vides investīciju fonda vadībā, kas uzrauga daudzu desmitu miljonu latu budžeta līdzekļu izlietojumu, klusi iebīdīja tieši R.Neimani, kuram nav pietiekamas pieredzes nedz kapitālsabiedrību vadībā, nedz fondu administrēšanā un uzraudzībā, nedz arī vispār kāda saistība un izpratne vides aizsardzības jomā, kas ir šīs kapitālsabiedrības izveides galvenais mērķis."
Lursoft datu bāze vismaz pagaidām neuzrāda, ka SIA Vides investīciju fonds vadība būtu papildināta ar Neimani, - tajā joprojām oficiāli skaitās tikai valdes locekļi Askolds Kļaviņš un Aigars Lisovskis. Nekādu informāciju par vadības maiņu nesniedz arī Vides investīciju fonda un ministrijas interneta mājas lapas.
Saistībā ar šo informāciju Pietiek vērsās gan pie ministra Sprūdža, gan pie ministrijas administratīvās vadības ar vienādiem jautājumiem - vai uz šīs SIA valdes priekšsēdētāja posteni VARAM bija izsludinājusi konkursu; ja jā, kur un kad tas bija uzsludināts, ja nē, kāpēc ne; kura konkrēti amatpersona vai amatpersonas pieņēma lēmumu par Neimaņa iecelšanu šajā amatā; kāda bija argumentācija un pamatojums minētās personas iecelšanai šajā amatā; kādas ir R. Neimaņa kvalifikācijas, kas padarīja viņu atbilstošu šim amatam.
Taču ne Sprūdžs un viņa preses sekretāre Maija Pētermane, kas vēl tikai šopavasar par labu darbu no ministra saņēmusi 1200 latu naudas balvu, ne ministrijas vadība nevēlējās sniegt nekādas atbildes ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem.
Interesanti, ka ministrijas vadība izvēlējās neatbildēt uz uzdotajiem jautājumiem tieši laikā, kad tai saskaņā ar tiesas spriedumu ir nācies oficiāli atvainoties Pietiek pārstāvim par iepriekšēju informācijas nesniegšanu.
Ministrijas administrācijas vadītāja Gundara Kauliņa parakstītajā oficiālajā atvainošanās vēstulē arī apgalvots, ka "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir veikusi nepieciešamos iestādes iekšējās darbības pilnveidojumus, lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos turpmāk un nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem saņemt atbildes un informāciju saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību".
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
