Iesaki rakstu: 
Atceraties, kā 2020. gada vasarā visi, sākot no politologiem un beidzot ar bijušajiem prezidentiem, stāstīja mums biedējošus stāstus, par to ka Nils Ušakovs pārdevis dvēseli velnam? Atceraties, kā šie cilvēki mums mēģināja pierādīt, ka Rīga Ušakova darba laikā pārvērtusies par Eiropas provinci ar iznīcinātu infrastruktūru? Atceraties, kā mūs mēģināja pārliecināt, ka, tiklīdz mēs nomainīsim Ušakovu pret jebkuru citu mēru, Rīga uzreiz pārvērtīsies par vienu no progresīvākajām pilsētām, ja ne Eiropā, tad vismaz Baltijā? Ja atceraties, tad gribu uzaicināt paskatīties uz to, ko profesionālākā, apzinīgākā un caurspīdīgākā Staķa dome ir sasniegusi gada laikā.
Konflikts partiju apvienībā „Attīstībai/Par” burtiski dažus mēnešus pēc vēlēšanm.
Piemaksa pie Rīgas izpilddirektora algas - 100%. Tādējādi viņa ienākumi ir summa, kas pielīdzināma premjera Kariņa algai.
Jaunu darba vietu izveide vicemēriem, iztērējot aptuveni 500 000 eiro gadā.
Neskatoties uz solījumiem samazināt aizdevuma saistības, Rīgas dome pirmajā gadā vien no Valsts kases ņēma 4 aizdevumus par vairāk nekā 12 miljoniem eiro.
Absurda stabiņu uzstšadīšana daudzās Rīgas ielās.
Vēsturiskā mantojuma bojājumi stabiņu uzstādīšanas laikā.
Nepamatoti augstas stabiņu uzturēšanas izmaksas.
Absurda veloceliņa ierīkošana Čaka ielā.
Absurda veloceliņa Čaka ielā piespiedu atcelšana.
Dome atļāva elektrisko skūteru pārvietošanu pa pilsētas ielām no 2020. līdz 2021. gadam bez pilnvērtīga likumdošanas regulējuma.
Dome atļāva koncertu Tērbatas ielā pandēmijas vidū 2020. gadā, masveidā pārkāpjot C19 ierobežojumus.
Haoss ar C19 ierobežojumu kontroli sabiedriskajā transportā pandēmijas vidū.
No 2021. gada 1. septembra rīdzinieku autostāvvietu atvieglojumu atcelšana.
Skandāls ar Rīgas domes autostāvvietu atļaujām.
Skandāls ar Viļņa Ķirša telefonsarunām.
Starptautiskais skandāls ar Baltkrievijas karoga maiņu pasaules hokeja čempionāta laikā.
Starptautiskais skandāls ar aizliegumu Rīgas mēram iebraukt Krievijā.
Atsevišķi vēletos atzīmēt Rīgas domes izcilo ideju par iespējamo metrobusu līnijas izbūvi no Zemitāniem līdz Dreiliņiem. Saskaņā ar aprēķiniem šādas līnijas būvniecības izmaksas būs 40 miljoni eiro, savukārt līnija pat neies cauri pilsētas centram, kā to dara 99% no visa sabiedriskā transporta.
Nav arī pilnīgi skaidrs, kāpēc nav iespējams pagarināt esošos sabiedriskā transporta maršrutus līdz Dreiliņiem? Šis rajons robežojas ar Purvciemu, uz kuru brauc daudz mikroautobusu, trolejbusu un autobusu. Turklāt esošo maršrutu pagarināšana izmaksās simtiem reižu mazāk nekā izmaksas par pilnīgi vienādas efektivitātes metrobusa līnijas izbūvi.
Nevajag aizmirst arī par haosu, kāds dažkārt notiek dažu domes vadītāju galvās. Vilnis Ķirsis ir labs piemērs. Tātad 2019. gadā Ķirša kungs kritizēja ūdeņraža trolejbusu attīstību Rīgā. Savā intervijā 2019. gada 22. decembrī Ķirsis sacīja, ka “nodarboties ar tādu futūristisku lietām kā ūdeņraža tehnoloģijas ir, kā minimums, savādi”. Un nepilnu gadu vēlāk, Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Lejenes vizītes laikā Rīgā tas pats Ķirsis viņai pasniedza Rīgas ūdeņraža trolejbusus kā vienu no lielākajiem sasniegumiem ceļā uz zaļo Latviju un Eiropu. Ķirša kungs arī apsolīja Urzulai pielikt pēc iespējas vēl vairāk pūļu ūdeņraža sabiedriskā transporta attīstībai, kuru viņš vēl nepilnu gadu atpakaļ dēvēja par futūristiskām tehnoloģijām.
Visi "sasniegumi" no šī saraksta ir tikai neliela daļa informācijas, kas ir pieejama atklātos avotos. Bet, ņemot vērā cinismu, ar kādu Staķa administrācija spļauj uz savu darbu, var tikai minēt, cik daudz krāpšanas, naudas atmazgāšanas un zādzību šie cilvēki veic “aizkulisēs”.
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
