Iesaki rakstu: 
Atceraties, kā 2020. gada vasarā visi, sākot no politologiem un beidzot ar bijušajiem prezidentiem, stāstīja mums biedējošus stāstus, par to ka Nils Ušakovs pārdevis dvēseli velnam? Atceraties, kā šie cilvēki mums mēģināja pierādīt, ka Rīga Ušakova darba laikā pārvērtusies par Eiropas provinci ar iznīcinātu infrastruktūru? Atceraties, kā mūs mēģināja pārliecināt, ka, tiklīdz mēs nomainīsim Ušakovu pret jebkuru citu mēru, Rīga uzreiz pārvērtīsies par vienu no progresīvākajām pilsētām, ja ne Eiropā, tad vismaz Baltijā? Ja atceraties, tad gribu uzaicināt paskatīties uz to, ko profesionālākā, apzinīgākā un caurspīdīgākā Staķa dome ir sasniegusi gada laikā.
Konflikts partiju apvienībā „Attīstībai/Par” burtiski dažus mēnešus pēc vēlēšanm.
Piemaksa pie Rīgas izpilddirektora algas - 100%. Tādējādi viņa ienākumi ir summa, kas pielīdzināma premjera Kariņa algai.
Jaunu darba vietu izveide vicemēriem, iztērējot aptuveni 500 000 eiro gadā.
Neskatoties uz solījumiem samazināt aizdevuma saistības, Rīgas dome pirmajā gadā vien no Valsts kases ņēma 4 aizdevumus par vairāk nekā 12 miljoniem eiro.
Absurda stabiņu uzstšadīšana daudzās Rīgas ielās.
Vēsturiskā mantojuma bojājumi stabiņu uzstādīšanas laikā.
Nepamatoti augstas stabiņu uzturēšanas izmaksas.
Absurda veloceliņa ierīkošana Čaka ielā.
Absurda veloceliņa Čaka ielā piespiedu atcelšana.
Dome atļāva elektrisko skūteru pārvietošanu pa pilsētas ielām no 2020. līdz 2021. gadam bez pilnvērtīga likumdošanas regulējuma.
Dome atļāva koncertu Tērbatas ielā pandēmijas vidū 2020. gadā, masveidā pārkāpjot C19 ierobežojumus.
Haoss ar C19 ierobežojumu kontroli sabiedriskajā transportā pandēmijas vidū.
No 2021. gada 1. septembra rīdzinieku autostāvvietu atvieglojumu atcelšana.
Skandāls ar Rīgas domes autostāvvietu atļaujām.
Skandāls ar Viļņa Ķirša telefonsarunām.
Starptautiskais skandāls ar Baltkrievijas karoga maiņu pasaules hokeja čempionāta laikā.
Starptautiskais skandāls ar aizliegumu Rīgas mēram iebraukt Krievijā.
Atsevišķi vēletos atzīmēt Rīgas domes izcilo ideju par iespējamo metrobusu līnijas izbūvi no Zemitāniem līdz Dreiliņiem. Saskaņā ar aprēķiniem šādas līnijas būvniecības izmaksas būs 40 miljoni eiro, savukārt līnija pat neies cauri pilsētas centram, kā to dara 99% no visa sabiedriskā transporta.
Nav arī pilnīgi skaidrs, kāpēc nav iespējams pagarināt esošos sabiedriskā transporta maršrutus līdz Dreiliņiem? Šis rajons robežojas ar Purvciemu, uz kuru brauc daudz mikroautobusu, trolejbusu un autobusu. Turklāt esošo maršrutu pagarināšana izmaksās simtiem reižu mazāk nekā izmaksas par pilnīgi vienādas efektivitātes metrobusa līnijas izbūvi.
Nevajag aizmirst arī par haosu, kāds dažkārt notiek dažu domes vadītāju galvās. Vilnis Ķirsis ir labs piemērs. Tātad 2019. gadā Ķirša kungs kritizēja ūdeņraža trolejbusu attīstību Rīgā. Savā intervijā 2019. gada 22. decembrī Ķirsis sacīja, ka “nodarboties ar tādu futūristisku lietām kā ūdeņraža tehnoloģijas ir, kā minimums, savādi”. Un nepilnu gadu vēlāk, Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Lejenes vizītes laikā Rīgā tas pats Ķirsis viņai pasniedza Rīgas ūdeņraža trolejbusus kā vienu no lielākajiem sasniegumiem ceļā uz zaļo Latviju un Eiropu. Ķirša kungs arī apsolīja Urzulai pielikt pēc iespējas vēl vairāk pūļu ūdeņraža sabiedriskā transporta attīstībai, kuru viņš vēl nepilnu gadu atpakaļ dēvēja par futūristiskām tehnoloģijām.
Visi "sasniegumi" no šī saraksta ir tikai neliela daļa informācijas, kas ir pieejama atklātos avotos. Bet, ņemot vērā cinismu, ar kādu Staķa administrācija spļauj uz savu darbu, var tikai minēt, cik daudz krāpšanas, naudas atmazgāšanas un zādzību šie cilvēki veic “aizkulisēs”.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
