Staķa administrācijai viens gads - uzskaitīsim "paveikto"
Pietiek lasītājs29.08.2021.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Atceraties, kā 2020. gada vasarā visi, sākot no politologiem un beidzot ar bijušajiem prezidentiem, stāstīja mums biedējošus stāstus, par to ka Nils Ušakovs pārdevis dvēseli velnam? Atceraties, kā šie cilvēki mums mēģināja pierādīt, ka Rīga Ušakova darba laikā pārvērtusies par Eiropas provinci ar iznīcinātu infrastruktūru? Atceraties, kā mūs mēģināja pārliecināt, ka, tiklīdz mēs nomainīsim Ušakovu pret jebkuru citu mēru, Rīga uzreiz pārvērtīsies par vienu no progresīvākajām pilsētām, ja ne Eiropā, tad vismaz Baltijā? Ja atceraties, tad gribu uzaicināt paskatīties uz to, ko profesionālākā, apzinīgākā un caurspīdīgākā Staķa dome ir sasniegusi gada laikā.
Konflikts partiju apvienībā „Attīstībai/Par” burtiski dažus mēnešus pēc vēlēšanm.
Piemaksa pie Rīgas izpilddirektora algas - 100%. Tādējādi viņa ienākumi ir summa, kas pielīdzināma premjera Kariņa algai.
Jaunu darba vietu izveide vicemēriem, iztērējot aptuveni 500 000 eiro gadā.
Neskatoties uz solījumiem samazināt aizdevuma saistības, Rīgas dome pirmajā gadā vien no Valsts kases ņēma 4 aizdevumus par vairāk nekā 12 miljoniem eiro.
Absurda stabiņu uzstšadīšana daudzās Rīgas ielās.
Vēsturiskā mantojuma bojājumi stabiņu uzstādīšanas laikā.
Nepamatoti augstas stabiņu uzturēšanas izmaksas.
Absurda veloceliņa ierīkošana Čaka ielā.
Absurda veloceliņa Čaka ielā piespiedu atcelšana.
Dome atļāva elektrisko skūteru pārvietošanu pa pilsētas ielām no 2020. līdz 2021. gadam bez pilnvērtīga likumdošanas regulējuma.
Dome atļāva koncertu Tērbatas ielā pandēmijas vidū 2020. gadā, masveidā pārkāpjot C19 ierobežojumus.
Haoss ar C19 ierobežojumu kontroli sabiedriskajā transportā pandēmijas vidū.
No 2021. gada 1. septembra rīdzinieku autostāvvietu atvieglojumu atcelšana.
Skandāls ar Rīgas domes autostāvvietu atļaujām.
Skandāls ar Viļņa Ķirša telefonsarunām.
Starptautiskais skandāls ar Baltkrievijas karoga maiņu pasaules hokeja čempionāta laikā.
Starptautiskais skandāls ar aizliegumu Rīgas mēram iebraukt Krievijā.
Atsevišķi vēletos atzīmēt Rīgas domes izcilo ideju par iespējamo metrobusu līnijas izbūvi no Zemitāniem līdz Dreiliņiem. Saskaņā ar aprēķiniem šādas līnijas būvniecības izmaksas būs 40 miljoni eiro, savukārt līnija pat neies cauri pilsētas centram, kā to dara 99% no visa sabiedriskā transporta.
Nav arī pilnīgi skaidrs, kāpēc nav iespējams pagarināt esošos sabiedriskā transporta maršrutus līdz Dreiliņiem? Šis rajons robežojas ar Purvciemu, uz kuru brauc daudz mikroautobusu, trolejbusu un autobusu. Turklāt esošo maršrutu pagarināšana izmaksās simtiem reižu mazāk nekā izmaksas par pilnīgi vienādas efektivitātes metrobusa līnijas izbūvi.
Nevajag aizmirst arī par haosu, kāds dažkārt notiek dažu domes vadītāju galvās. Vilnis Ķirsis ir labs piemērs. Tātad 2019. gadā Ķirša kungs kritizēja ūdeņraža trolejbusu attīstību Rīgā. Savā intervijā 2019. gada 22. decembrī Ķirsis sacīja, ka “nodarboties ar tādu futūristisku lietām kā ūdeņraža tehnoloģijas ir, kā minimums, savādi”. Un nepilnu gadu vēlāk, Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Lejenes vizītes laikā Rīgā tas pats Ķirsis viņai pasniedza Rīgas ūdeņraža trolejbusus kā vienu no lielākajiem sasniegumiem ceļā uz zaļo Latviju un Eiropu. Ķirša kungs arī apsolīja Urzulai pielikt pēc iespējas vēl vairāk pūļu ūdeņraža sabiedriskā transporta attīstībai, kuru viņš vēl nepilnu gadu atpakaļ dēvēja par futūristiskām tehnoloģijām.
Visi "sasniegumi" no šī saraksta ir tikai neliela daļa informācijas, kas ir pieejama atklātos avotos. Bet, ņemot vērā cinismu, ar kādu Staķa administrācija spļauj uz savu darbu, var tikai minēt, cik daudz krāpšanas, naudas atmazgāšanas un zādzību šie cilvēki veic “aizkulisēs”.
Seko mums 
Kā bijušais iekšlietu ministrs vēršos pie valsts prezidenta un premjera ar jautājumu: kā tieši nākamā gada budžets atbilst šo valsts pirmo amatpersonu vēl pirms gandrīz gada publiski dotajam solījumam iekšējo drošību izvirzīt kā prioritāti 2022. gada valsts budžetā?! Atceros tikšanos ar valsts prezidentu Egilu Levitu šī gada janvārī, kurā tika panākta vienota izpratne, ka valsts iekšējās drošības stiprināšanai jābūt vienai no nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.
“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes romāna pieteikums? Nē, tā ar dienas notikumiem vacapā dalās Zvaigznes grāmatnīcu darbinieki visā Latvijā.
Zinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa S proteīna RNS gēnu koda integrāciju cilvēka šūnu kodolā un tā rezultātā izraisītajiem bojājumiem cilvēka DNS jeb genomā. 
Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
