Staķa padomnieks atved Staķi uz savas sievas rīkotu pasākumu: vai „Rimi” rīcība Latvijā atbilst Zviedrijas labākajiem standartiem?
Pietiek lasītājs08.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir skaidrs, ka pirmos 10 vai 15 gadus pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas šeit tikko ienākušo Rietumu investoru attieksme bija visai divdomīga – no vienas puses svaigs, neapgūts un potenciāli labi pelnošs tirgus, no otras – juridiski un praktiski nesakārtota pusmežonīga postpadomju ekonomiskā, politiskā un juridiskā telpa. Šeit varēja daudz ko atļauties, jo nekādas pretestības jau nebija – tikai svaigu dzīvē pirmās lielās naudas smaku sajutuši politiķi un viņu apkalpojošais personāls.
Nu ir 2020. gads, tūliņ būs 2021. Jau 16 gadus Baltijas valstis ir Eiropas Savienībā, mēs esam pilnvērtīgi un uzticami NATO partneri, esam pārvarējuši daudzas krīzes un galu galā daudzmaz saveduši kārtībā gan likumus, gan reālo ekonomisko vidi un paradumus. Diemžēl laiku pa laiku notiek recidīvi – investoriem dažkārt aizvien no jauna šķiet, ka viņi šeit var izvesties kaut kā citādi, atšķirīgi, nekā pašu mājās!
Šī gada 27. oktobrī zviedru mazumtirdzniecības koncerna ICA AB meitasuzņēmums Baltijas valstīs RIMI Baltic ar lielu pompu atklāja jaunu vērienīgu loģistikas centru, no kura turpmāk plāno produktu piegādes gan Latvijas, gan daļēji arī Lietuvas un Igaunijas tirgum un kurā plāno nodarbināt ap 700 cilvēku!
Tā kā jaunais centrs tika atklāts Rīgā, Deglava ielā, diezgan saprotami, ka svinīgajā pasākumā līdzas RIMI vadībai, Zviedrijas vēstniecei un citām prominencēm piedalījās arī jaunais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Nu skaidrs, Rīgai 700 jaunas darba vietas u.t.t.
Diemžēl, kā jau nereti gadās, salda medus mucā nejauši ielīst karote darvas… un viss solīdais pasaules standartiem atbilstošais pasākums sabojāts! Izrādās, ka ballīti organizējis neviens cits kā Rīgas mēra “politiskā padomnieka” Ginta Knoka (attēlā) sievai Eglei Klekerei – Krekelei piederošā sabiedrisko attiecību firma Deep White! Saprotams, par šāda vēriena pasākumu no RIMI saņemot nesliktu žūksni!
Varētu jau sacīt – kad gan tur liels, tāds “parasts” interešu konfliktiņš vien sanācis? Taču būtu svarīgi ņemt vērā fonu – no vienas puses tāda valsts kā Zviedrija un liels tās uzņēmums, kas tik ļoti lepojas ar saviem politiskajiem un ētiskajiem standartiem. No otras – jaunā sirdsšķīstā Rīgas domes vadība ar cilvēku, “ar kuru var iet izlūkos” priekšgalā. Un pa vidu – nekas cits kā sīkas kārtējā “politiskā padomnieka” rebītes, kuras jau nu vajadzēja pamanīt gan RIMI Baltic vadībai, gan Rīgas mēram!
Vai tad tiešām nebija iespējams pasākuma organizēšanai izvēlēties kādu citu no vairākiem desmitiem Latvijas aģentūru; tādu, pār kuru nekristu interešu konflikta ēna? Ir grūti iedomāties, ka šādu elementāru kļūdu pieļautu tādi lieli Zviedrijas kapitāla uzņēmumi kā SEB, Swedbank vai IKEA.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
