Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Staķa stabiņi faktiski apdraud satiksmes drošību

Ceļu satiksmes drošības direkcija*
21.07.2021.
Komentāri (46)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk - CSDD) ir saņēmusi vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju un viedokli par plastmasas stabiņu uzstādīšanu Rīgas publiskajā ielu tīklā un to atbilstību Latvijas valsts standartiem.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu organizēt satiksmi un nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši vēstulē nosaukto normatīvo aktu prasībām, kā ari standartiem ceļu satiksmes drošības jomā, ir ceļa pārvaldītāja pienākums.

Ceļu sauksmes organizēšana tiek veikta ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem. Plastmasas stabiņi ar atstarojošiem elementiem nav satiksmes organizācijas tehniskais līdzeklis. un tie nav atrunāti obligāti piemērojamās normatīvajās prasībās tāpat kā citi piestiprināmie elementi - gumijas apmales, riteņu atdures stāvvietās, gumijas vai metāla ātrumvaļņi, u.c. elementi.

Minētais papildaprīkojums (izņemot ātrumvaļņus) nedrīkst atrasties transportlīdzekļu braukšanai paredzētajā satiksmes telpā - ar ceļa horizontālajiem apzīmējumiem nenodalītās brauktuves platībās, jo tad būtu uztverami kā braukšanai traucējošs elements un apdraudētu satiksmes drošību.

Ceļa brauktuves ģeometrija tiek veidota ar citiem paņēmieniem - apmales, nomales, paplašinājumi, sašaurinājumi u.tml. ceļa elementi, kuru izbūves kārtību nosaka LVS 190 grupas standarti. Jānorāda, ka LVS 190 grupas standartu darbības lauks attiecas uz autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām vai apdzīvotu vietu tranzītsatiksmes ielām neapbūvētās teritorijās. Tādēļ liela daļa pilsētu ielu netiek veidotas ar standartizētām principiālajām prasībām satiksmes telpas ģeometrijas veidošanā, un to projektēšanai tiek pielāgoti esošie autoceļu standarti vai projektēti individuāli risinājumi.

Atstarojošie stabiņi un gumijas apmales ir vertikāli, viegli notriecami vai pārbraucami elementi un neietilpst stingru šķēršļu kategorijā, kas pieminēti Latvijas valsts standartā LVS 190-2 “Ceļu projektēšanas noteikumi. Normālprofili" punktā 5.1.2. Šie elementi atbilst minētā standarta 5.1.2.1. punktā nosauktajiem “citas  vieglas konstrukcijas ceļa aprīkojuma līdzekļiem, kas, saskaroties ar braucošu transportlīdzekli, pēdējam nerada nozīmīgus bojājumus”. Šādus aprīkojuma līdzekļus atļauts izvietot transportlīdzekļu sānu drošības telpā, ja to prasa satiksmes drošības pasākumi, 0,5 m no satiksmes telpas robežas. Minētais standarts paredz arī izņēmuma situācijās attālumu samazināt līdz 0,25 m.

Tā kā stabiņi nav satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, bet ir papildaprīkojums, tie nav izmantojami satiksmes organizēšanai - šim nolūkam ir ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi. Ccļa apzīmējumus, kas veidoti ar nepārtrauktām garenvirziena līnijām, šķērsot ir aizliegts, un tie nosaka faktisko satiksmes telpas robežu. Ceļiem ne vienmēr visas platības, kas ar apzīmējumiem norobežotas no braukšanai paredzētās satiksmes telpas, tehniski ir iespējams izbūvēt kā fiziski izceltas saliņas. Šādos gadījumos pastāv iespēja attiecīgās - braukšanai neparedzētās vietas - aprīkot ar ccļa drošības barjerām vai citiem ceļa aprīkojuma elementiem, piemēram, stabiņiem un gumijas atdurēm, pie nosacījuma, ka tie atrodas aiz satiksmes telpu norobežojošā nepārtrauktā ceļa apzīmējuma.

Ar plastmasas stabiņiem un gumijas apmalēm (ja tie atrodas ceļa zonās, kas nav paredzētas braukšanai) ir iespējams uzlabot ceļa vizuālo uztveramību, tomēr šajā gadījumā jāņem vērā vadītāja redzespunkts un rūpīgi jāvērtē, kas tiek akcentēts ar šādu aprīkojumu. Pie nosacījuma, ja stabiņi ir labā tehniskā stāvoklī (tīri un ar kvalitatīviem, labi redzamiem atstarojošiem elementiem), līnijveidā tie ir labi uztverami un nepieciešamības gadījumā var būtiski uzlabot optisko vadāmību un veicināt satiksmes drošību. Savukārt sarežģītas ģeometrijas elementi uz brauktuves, it īpaši diennakts tumšajā laikā, var kļūt grūti uztverami un traucēt satiksmes dalībniekiem uztvert ceļu.

Ceļa aprīkojuma elementus (piemēram, tā sauktos bollardus un nolokāmās lameles, kā arī dažāda izmēra un dizaina stabiņus, sašaurinātas un trošu barjeras, elastīgās apmales, ceļa segumā iestrādātus atstarotājus, gumijas saliņas u.c.) daudz plašāk nekā Latvijā izmanto citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā tādās satiksmes drošības un disciplīnas paraugvalstīs kā Zviedrija, Somija un Vācija.

Latvijas satiksmes organizēšanas praksē šis ir viens no pirmajiem, standartos strikti neatrunātajiem, ceļa aprīkojuma elementiem, kura pielietojums objektos ir gan noderīgs, gan var būt traucējošs. Kaut gan papildaprīkojuma izmantošana vērtējama kā solis satiksmes drošības uzlabošanas virzienā, no satiksmes drošības viedokļa negatīvi vērtējama tendence veikt būtisku satiksmes pārkārtošanu un satiksmes organizācijas izmaiņas, neveicot ceļa pārbūvi atbilstoši nepieciešamajai ceļa daļu ģeometrijai. Tā vietā tiek izmantoti tikai ceļa apzīmējumi (nereti tikai ar krāsu, kas salīdzinoši ātri nodilst) vai pagaidu (īslaicīgus) satiksmes organizācijas elementi, pie kādiem arī pieskaitāmi stabiņi un cita veida papildaprīkojums.

Jautājumā par projektiem, kuros paredzēti plastmasas stabiņi un veikts ceļu drošības audits, norādām, ka plastmasas stabiņi ir bijuši paredzēti vairākos projektos, kuriem ir veikti ceļu drošības auditi. Atsevišķas uzskaites par projektiem, kur risinājumos paredzēti plastmasas stabiņi, nav. Ir bijuši risinājumi, kur no satiksmes drošības viedokļa stabiņu uzstādīšana ir atbalstīta ceļu drošības auditā, bet ir pretējas situācijas, kur stabiņu risinājums ir kritizēts. Daudzās vietās ceļa pārvaldītājs nav vērsies pie CSDD, lai veiktu ceļu drošības auditu. No vēstulē pieminētajām vietām, ceļu drošības audits ir veikts seguma atjaunošanas projektam Bruņinieku ielā, par ko 2019.gadā sagatavots atzinums Nr.06 AD/19-75.

Jautājums par atsevišķu ceļa aprīkojuma elementu standartizēšanu ir diskutabls. No vienas puses ceļa elementu standartizēšana zināmā mērā atvieglo projektēšanu, ja tiek noteiktas detalizētas šo elementu uzstādīšanas prasības. Tomēr no otras puses tas ierobežo ceļa kā vadītājiem drošas un labi uztveramas satiksmes vides izveidošanas iespējas. Ccļa apstākļi, it īpaši apdzīvotās vietās, ir ārkārtīgi komplicēti un nereti prasa individuālu pieeju un risinājumus, ko standartu izstrādātājiem nav iespējams paredzēt vai aprakstīt universālā veidā. Savukārt, aprakstot vienu papildaprīkojuma elementu, būtu nepieciešams aprakstīt arī pārējos, taēu aprīkojuma iespējas mainās un uzlabojas nepārtraukti, bet normatīvo aktu izmaiņu process ir daudz inertāks.

Satiksmes organizācijas risinājumiem, kuros tiek izmantots papildaprīkojums, būtu jābūt vienveidīgiem ceļa, ceļu kopas vai ceļa posma ietvaros. To uztveramībai jābūt pašsaprotamai un nav pieļaujamas situācijas, kurās uzstādītais papildaprikojums maldina satiksmes dalībniekus. Maldinošas situācijas pārsvarā novērotas vietās, kur ar plastmasas stabiņiem tiek veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas krustojumos, radot neuztveramu atstarojošu elementu kopumu, kas nesniedz vadītājam informāciju par ceļu. Maldinošais efekts pastiprinās diennakts tumšajā laikā, neapgaismotos ceļa posmos.

Vietās, kur uzstādīti plastmasas stabiņi, ir jānodrošina obligāto satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu, pārsvarā ceļa apzīmējumu laba redzamība visu gadu. Plastmasas stabiņiem ir jābūt labi redzamiem - tīriem un ar atstarojošiem elementiem un tie nedrīkst traucēt transportlīdzekļu braukšanai to atjautajās trajektorijās. Ar stabiņiem norobežotajās zonās ir jāveic regulāra ceļu ikdienas uzturēšana, novēršot gan smilšu sanesumu veidošanos, gan sniega uzkrāšanos ziemas laikā, kas būtiski aizkavē ūdens atvadi no brauktuves, radot satiksmei bīstamus apstākļus.

Attiecībā par plastmasas stabiņu un cita papildaprīkojuma izvietošanu, CSDD aicinātu vadīties pēc principa, ka primāri satiksme jāvirza ar ceļa elementiem un ceļš jāaprīko ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem. Ja kādu specifisku apstākļu dēļ ceļa elementi nav izbūvēti vai tie nav labi uztverami, vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu prasības tiek regulāri pārkāptas un tas rada risku mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošībai, tad ceļa pārvaldītājam jālemj par ceļa pārbūvi vai papildu aprīkojuma izvietošanu. Savukārt papildu aprīkojums pārsvarā ir vērtējams kā pagaidu risinājums līdz problemātiskās vietas pārveidei (pārbūvei) ar satiksmes infrastruktūrai raksturīgiem un Latvijas valsts standartiem atbilstošiem ceļa elementiem.

CSDD ieskatā plastmasas stabiņu pielietošana satiksmes organizācijā ir pieļaujama, un atsevišķos gadījumos tā var uzlabot satiksmes drošību. Stabiņu pielietošana (attiecināms arī uz vēstulē pieminētajām vietām) pieļaujama tikai kā papildaprīkojums satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem - papildinājums ar ceļa apzīmējumu un ccļa zīmēm noteiktajai satiksmes kārtībai. Satiksmes infrastruktūra ir kompleksa sistēma, kas prasa rūpīgu plānošanas, projektēšanas, saskaņošanas un būvniecības procesu, lai sasniegtu satiksmes drošībai un mūsdienīgai pilsētai atbilstošus risinājumus.

Vienlaikus CSDD vērš uzmanību, ka ierobežojumiem, kādus rada stabiņu vai jebkura cita papildapiīkojuma izmantošana, ir jābūt samērīgiem ar ieguvumiem, ko tie sniedz satiksmes organizēšanā vai ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Proti, stabiņu izvietošanai un to radītiem ierobežojumiem jāsasniedz izvirzītie ceļu satiksmes organizēšanas vai. ceļu satiksmes drošības uzlabošanas mērķi, turklāt radītajiem ierobežojumiem jābūt pamatotiem, un jārada būtisks ieguvums sabiedrībai kopumā. No satiksmes organizēšanas principu viedokļa nav atbalstāma pēdējā laikā Rīgā novērotā pārmērīgā un, atsevišķos gadījumos nepārdomātā stabiņu uzstādīšana, kas pārsvarā gadījumu rada vairāk ierobežojumu nekā ieguvumu sabiedrībai, kā arī nesasniedz mērķus satiksmes organizācijas pilnveidošanā vai ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, CSDD pauž bažas par pēdējā laikā plaši pielietoto praksi transformēt ielu telpu un būtiski pārkārtot satiksmi, izmantojot tikai pagaidu plastmasas vai gumijas elementus un ceļa apzīmējumu. Novērojot šādu praksi, pirmšķietami ir grūti novērtēt stabiņu izmantošanas pamatotību, mērķus, kuri sasniedzami ar stabiņu izvietošanu, kā arī kopējos ieguvumus ceļu satiksmē, kuri attaisnotu stabiņu radītos ierobežojumus, neērtības un iespējamo apdraudējumu.

* atbilde uz Rīgas domes deputāta Valtera Berga vēstuli

Novērtē šo rakstu:

91
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

FotoDivu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap koronavīrusa tēmu, — laikmetā, kad informācija ir tik pieejama kā nekad, jāatceras itāļu teiciens: “Idiotu māte vienmēr ir gaidībās.”
Lasīt visu...

18

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

FotoPieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs - viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šādu pieeju piespiedu nomas attiecību izbeigšanai par netaisnīgu un balsoja pret šo likumu.
Lasīt visu...

18

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

Foto29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.
Lasīt visu...

15

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

FotoPirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts un rūpīgi apčubināts - tam devām izaicinošu vārdu, nosaucot par Klik. Prieks par pašu radīto mums bija liels, bet ļoti īss, jo pandēmijas pirmais gads bija sarežģīts, brīžiem mokošs un pilns neziņas, pat nolemtības par to, kā dzīvosim tālāk. Šodien esam izauguši un pasaule līdz ar mums – esam kļuvuši gudrāki un apdomīgāki, vakcinēti un lepni par nupat 6000 aktīviem abonentiem tiešsaistes žurnālam Klik!
Lasīt visu...

21

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

Foto“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas mūsu robežu reāli apdraud naidīga kaimiņvalsts. Tas jau līdzinās valsts nodevībai,” tīmeklī raksta Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA).
Lasīt visu...

20

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

FotoLabas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts pārvaldības sistēma nekad nav pilnībā pabeigta un perfekta. Tā ir nepārtraukti jāmodernizē, gan novēršot apzinātās nepilnības, gan ņemot vērā sabiedrības vajadzības un tehnoloģiju attīstību. Arī Latvijā ir labi redzamas valsts pārvaldības vājās vietas.
Lasīt visu...

18

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

FotoEs tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir sarežģītā situācijā, mēģinot šo kuģi kaut kā izstūrēt cauri Covid pandēmijas izraisītajai krīzei, izmantojot to komandu, kāda nu viņa rīcībā ir nonākusi.
Lasīt visu...

6

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

FotoNe tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās valsts prezidenta Egila Levita kā valsts vadītāja līderības problēma. Acīmredzams, ka valstij sarežģītos brīžos E.Levits vienkārši nespēj vai nevēlas pildīt savus valsts prezidenta pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem", nespējot adekvāti reaģēt uz notikumiem sabiedrībā.
Lasīt visu...

12

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

FotoSmagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus un topinambūrus. Būvēju savu pasauli no tām lietām, kuras uzturēja manu senču pasauli. Tām jābūt pietiekami stiprām, lai uzturētu arī manu, lai gan vēlu iesāktu, lai gan tikai tikko radītu, lai gan maziņu un vēl vārgu, bet MANU PAsauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....