Staķa un „pārmaiņu koalīcijas” laiks Rīgā: korupcija un interešu konflikti Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās
Pietiek lasītājs19.03.2023.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
SIA Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājas amatā atklāta konkursa rezultātā (izsludināts 20.08.2021.) tika iecelta līdz šim publiski nezināma Agra Languša, kas tajā brīdī bija atlases komisijas locekļa VAS "Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekļa Andra Vārnas bijusī padotā un, visticamāk, dzīvesbiedre.
Atlases komisijas priekšsēdētājas bija Jānis Lange. Pēc neoficiālās informācijas, strādājot VAS "Valsts nekustamie īpašumi”, Andris Vārna un Agra Languša sāka tikties, un Andris Vārna, būdams VAS "Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis pārcēla Agru Langušu no daļas vadītājas amata pārvaldes direktora amatā (amata maiņa ir konstatējama arī A.Langušas amatpersonas deklarācijā).
Par šādu rīcību no VAS "Valsts nekustamie īpašumi” vadības puses tika saņemts aizrādījums, un Agra Languša pameta darbu VAS "Valsts nekustamie īpašumi”. 2020. gadā Agra Languša (būdama precēta Agra Saviela) izšķīrās no vīra, kas varētu tikt pamatots ar jaunām attiecībām. Faktu, ka Andris Vārna un Agra Languša bija vairāk nekā labi pazīstami, apliecina kaut vai publiski pieejami foto no teātru pirmizrāžu apmeklējumiem (https://iauns.lv/foto/izklaide/46377-skatitaii-ierodas-uz- ekspediciia-iazeps-pirmizradi-iaunaia-rigas-teatri#&gid=46377&pid=76).
Ar Rīgas domes 15.12.2021. lēmumu Nr. 1105 "Par SIA "Rīgas nami”, SIA "Rīgas pilsētbūvnieks”, SIA "Rīgas Centrāltirgus” un SIA "Rīgas serviss” reorganizācijas uzsākšanu” tika uzsākta šo kapitālsabiedrību reorganizācija. Izvēlēto kapitālsabiedrību reorganizācijas mērķis un ekonomiskais pamatojums nav skaidri.
Šodien, 14 mēnešus pēc Rīgas domes lēmuma, jaunajai SIA "Rīgas nami” joprojām nav noteikt stratēģiskie mērķi vai izstrādāta darbības stratēģija. Pieņemot, ka SIA "Rīgas nami”, SIA "Rīgas pilsētbūvnieks” un SIA "Rīgas serviss” nodarbojās ar Rīgas pašvaldības nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu, ko varētu apvienot vienā kapitālsabiedrībā, tad SIA "Rīgas Centrāltirgus” pievienošana SIA "Rīgas namiem”, iespējams, ir skaidrojama ar vēlmi atsavināt Rīgas Centrāltirgus teritoriju vai Spīķeru ēkas, ņemot vērā „Rail Baltica” ietekmi uz to vērtbu.
Četru kapitālsabiedrību reorganizācijas procesā tika izsludināts konkurss uz jaunās SIA "Rīgas nami” padomi. Viens no komisijas locekļiem bija Jānis Lange. Atklāta konkursa rezultātā par SIA "Rīgas nami” padomes locekļiem tika iecelts Andris Vārna (SIA "Rīgas Centrāltirgus” valdes konkursa atlases komisijas loceklis), Andra Vārnas kādreizējā darba kolēģe AS "SEB banka” Ilze Bukulde un Jāņa Langes VAS "Latvijas dzelzceļš" padomes šī brīža kolēģis Andris Liepiņš.
06.12.2022. tika publiskota informācija, ka vēl viena SIA "Rīgas nami” atklāta konkursa rezultātā tika izvēlēta SIA "Rīgas nami” jaunā valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže, kas no 2020. gada kopā ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru Jāni Langi un SIA "Rīgas nami” padomes locekli Andri Liepiņu strādā VAS "Latvijas Dzelzceļš”, līdz ievēlēšanai jaunajā amatā būdama VAS "Latvijas Dzelzceļš” finanšu direktora vietniece un SIA "LDz ritošā sastāva serviss” padomes locekle, šobrīd saglabājot padomes locekļa amatu SIA "LDz ritošā sastāva serviss”.
Papildus, skaidrojot, ka atklāta konkursa rezultātā neizdevās piesaistīt vēl divus SIA "Rīgas nami” valdes locekļus, bez pamatojuma un konkursa par pagaidu valdes locekli tika iecelta Agra Languša, kas pirms tam tika iecelta SIA "Rīgas nami” Nekustamā īpašuma pārvaldes departamenta vadītājas amatā.
04.07.2022. SIA "Rīgas nami” padome uzsāka darbu, un viens no padomes uzdevumiem bija reorganizācijas procesa uzraudzība, jaunās kapitālsabiedrības struktūrshēmas izveide un kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadība. Paralēli SIA "Rīgas nami” padomei reorganizācijas procesa efektvai īstenošanai tika izveidota reorganizācijas vadības grupa, kuru vadīja tai skaitā reorganizējamo kapitālsabiedrību valdes locekļi - SIA "Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāja Agra Languša, SIA "Rīgas pilsētbūvnieks” un SIA "Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Inga Cerbule un SIA "Rīgas serviss” valdes loceklis Juris Redzobs.
Lai nodrošinātu reorganizācijas procesu, 2022. gada 9. maijā tika noslēgts kapitālsabiedrību reorganizācijas līgums, kas skaidri paredzēja, ka reorganizācijas ietvaros jaunajā struktūrā tiks pārņemti tikai kapitālsabiedrību darbinieki un iekšēju atlases konkursu rezultātā no pārņemto darbinieku vidus tiks izraudzīti departamenta vadītāji, savukārt reorganizācijas darba grupas pienākums bija uzraudzīt šos procesus.
Saprotot, ka saskaņā ar reorganizācijas līgumā ietverto reorganizējamo kapitālsabiedrību valdes locekļi paliks bez darba, reorganizējamo kapitālsabiedrību valdes locekļi ar SIA "Rīgas nami” (Andra Vārnas, Andra Liepiņa un Ilzes Bukuldes) padomes ziņu pieņēma sev mantiski labvēlīgu lēmumu par savu dalību iekšējos konkursos.
Šobrīd ir saprotams, ka jau sākotnēji, visticamāk, pastāvēja nelegāla vienošanās starp SIA "Rīgas nami” padomi, reorganizācijas grupu un, iespējams, Jāni Langi, ka, veidojot jauno SIA "Rīgas nami” struktūru, reorganizējamo kapitālsabiedrību valdes locekļi, fiktivu atlases konkursu rezultātā, tiks virzīti departamenta vadītāju amatos, tādējādi saglabājot gan amatus, gan atalgojumu.
26.08.2022. reorganizējamo kapitālsabiedrību darbinieki saņēma izsludināto iekšējo konkursu vakanču kritērijus, kas precīzi atbilda Agras Langušas, Ingas Cerbules un Jura Redzoba izglītbai un darba pieredzei, ignorējot vispārpieņemto praksi, uzņēmējdarbības principus un loģiku.
Konkursu rezultātā par SIA "Rīgas nami” departamentu vadītājiem kļuva tā brīža SIA "Rīgas nami” pagaidu valdes priekšsēdētāja Inga Cerbule, SIA "Rīgas serviss” valdes priekšsēdētājs Juris Redzobs un SIA "Rīgas Centrāltrgus” valdes priekšsēdētāja Agra Languša, kuru it kā neteši, bet kārtējo reizi, esot SIA "Rīgas nami” padomes priekšsēdētāja amatā, iecēla Andris Vārna.
Par iespējamajiem pārkāpumiem un klajiem interešu konfiktem rakstiski tika informēts Jānis Lange. Rezultātā, mēģinot tikt vaļā no redzamākā un vājākā posma, 28.10.2022. Rīgas domes Komunikācijas pārvalde publicēja ziņu par to, ka Andris Vārna labprātīgi ar 01.11.2022. atstāj SIA "Rīgas nami” padomes priekšsēdētāja amatu, kas tikai apliecināja Andra Vārnas sasaisti ar iepriekš minētajiem pārkāpumiem un sev pietuvinātu personu iecelšanu amatos.
Jautājumi par atlases konkursu kritērijiem un pieļautajiem likuma pārkāpumiem atkārtoti tika adresēti arī SIA "Rīgas nami” padomei, kā rezultātā, nesniedzot nevienu loģisku atbildi pēc būtbas, SIA "Rīgas nami” vadība paziņoja, ka lūdza neatkarīgus jomas speciālistus - zvērinātus advokātus, kuri specializējušies atbilstošās tiesību zinātnes jomās, veikt attiecīgu izvērtējumu un sniegt atzinumu, un pārkāpumi reorganizācijas procesā nav konstatēti.
Ar mērķi piesegt likumu pārkāpumus reorganizācijas procesā SIA "Rīgas nami” padome un valde, izmantojot publisko finansējumu, iepirka pasūtījuma atzinumu, kas nevis vispusīgi izvērtēja radušos situāciju, bet mēģināja rast kaut kādu pamatojumu faktiskajiem pārkāpumiem; uz aicinājumu publiskot konkrēto advokāta atzinumu SIA "Rīgas nami” norādīja, ka atzinums ir ierobežotas pieejamības informācija.
Amatpersonu bezdarbība un publiskas kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu izšķērdēšana
04.07.2022. darbu uzsāka SIA "Rīgas nami” padome, kuras viens no uzdevumiem bija kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadība.
23.02.2023. SIA "Rīgas nami” valde - valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže un valdes locekle Agra Languša - apstiprināja SIA "Rīgas nami” 2023. gada iepirkuma plānu, kas tai skaitā paredz SIA "Rīgas nami” vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādi par EUR 41 900,00.
Vidēja termiņa darbības stratēģija ir iekšējais plānošanas dokuments, ko izstrādā uzņēmuma vadība, it īpaši ņemot vērā, ka SIA "Rīgas nami” ir pieejams cilvēku resurss ar pieredzi vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādē. Šajā gadījumā plānošana, ka šāds dokuments tiks izstrādāts ārpakalpojumā, skaidri norāda, ka SIA "Rīgas nami” padome, sākot no 04.07.2022., nav apzinīgi pildījusi savus pienākumus, saņemot mēneša atalgojumu EUR 2160,00 apmērā, kā arī norāda, ka SIA "Rīgas nami” jaunā valde, saņemot mēneša atalgojumu - valdes priekšsēdētāja gadījumā EUR 7150,00 un valdes locekļa gadījumā EUR 6435,00 - nav kompetenta izstrādāt iekšējo plānošanas dokumentu, kas tikai kārtējo reizi norāda, ka Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadībā tek virzītas personas, nevērtējot to profesionalitāti un atbilstbu ieņemamajam amatam.
Papildus SIA "Rīgas nami” 2023. gada iepirkuma plāns paredz iepirkumus "Amatpersonu civiltesiskās atbildības apdrošināšanas brokera pakalpojumi” par kopējo summu EUR 9 900,00 un "Vadības atbildības apdrošināšana” par kopējo summu EUR 9 900,00, tādējādi kopā plānojot iztērēt EUR 19 800,00 kapitālsabiedrības padomes un valdes vadības lēmumu apdrošināšanai, neskatoties uz to, ka pieņemot lēmumu kļūt par valdes/padomes locekli un saņemot noteikto mēneša atalgojumu, persona uzņemas atbildību, tai skaitā par saviem profesionālajiem lēmumiem.
Papildus, neskatotes uz to, ka SIA "Rīgas nami” ir nokomplektēta juridiskā daļa un personāla daļa SIA "Rīgas nami” 2023. gada iepirkuma plāns paredz 2023. gada laikā tērēt EUR 18 000,00 personāla atlases pakalpojumiem un EUR 20 000,00 advokāta pakalpojumiem, tādējādi iztērējot EUR 38 000,00 funkcijām, kas būtu jāpilda SIA "Rīgas nami” darbiniekiem.
Finanšu līdzekļu izkrāpšana maldināšanas ceļā
2022. gada 14. janvārī un 17.janvārī stipra vēja rezultātā tika sabojāts Sakņu paviljona jumta segums, par ko AAS "BTA Insurance Company” tika iesniegts atlīdzības pieteikums Komercīpašumu apdrošināšanas polises ietvaros.
2022. gada 20. oktobrī AAS "BTA Insurance Company” nosūtja lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības EUR 347 008.19 izmaksu SIA "Rīgas Centrāltirgus”.
AAS "BTA Insurance Company” Komercīpašuma apdrošināšanas polises Nr. LV-21- 40-10003672-9 (derīga no 10.01.2021. līdz 09.10.2022.) apdrošināšanas objekts ir ēku grupa, kas ietver visas SIA "Rīgas Centrāltirgum” piederošās, nomātās ēkas un būves.
2010. gadā tika uzsākti Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona rekonstrukcijas darbi, tai skaitā izbūvējot ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un apkures sistēmas. Saskaņā ar pieejamo informāciju atsevišķi no izbūves darbiem netika nodoti un joprojām nav nodoti ekspluatācijā.
SIA "Rīgas Centrāltrgus” valdes priekšsēdētāja Agra Languša apzināti ir noklusējusi informāciju par 2011. gadā ekspluatācijā nenodotajiem darbiem Sakņu paviljonā, par kuriem bija informēta, tādējādi maldinot un, iespējams, izkrāpjot no AAS "BTA Insurance Company” EUR 347 008.19.
No AAS "BTA Insurance Company” saņemtie EUR 347 008.19 līdz ar reorganizācijas noslēgumu tika ieskaitīti SIA "Rīgas nami” bankas kontā. 2023. gada iepirkuma plāns neparedz Sakņu paviljona jumta remontu, kas nozīmē ne tikai UNESCO mantojuma apzinātu degradāciju, bet SIA "Rīgas nami” vadības apzinātu bezdarbību un kaitnieciskumu.
2023. gada 3. februāra intervijā portālam RUS.LSM.lv SIA "Rīgas nami” preses pārstāvis apgalvoja, ka Sakņu paviljona jumta remonts tiks uzsākts tuvākajā laikā un rudenī tas darbosies, kā ierasts, tādējādi apzināt maldinot arī Latvijas sabiedrību.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
