Staķis izlokās, blēdās un melo par savu Somijas hokeja braucienu uz nodokļu maksātāju rēķina
PIETIEK20.06.2023.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis slīgst aizvien dziļāk izvairībā, blēdībās un melos, sniedzot skaidrojumus par savu Pasaules hokeja čempionāta spēļu apmeklējumu Somijā par nodokļu maksātāju naudu.
Kā rāda Pietiek šodien publicētais Tamperes mēra ielūgums – 22. maija elektroniskā pasta vēstule, viņš ir uzaicinājis M. Staķi tikai un vienīgi 28. maijā apmeklēt čempionāta finālspēles (finals).
M. Staķis pašam sev adresētā komandējuma atskaitē tālredzīgi datumus nemin, vienīgi norāda, ka „darba vizītes ietvaros Tamperē š.g. 27. – 29.maijā norisinājās divpusējā tikšanās ar Tamperes mēru Kalervo Kummola un Tamperes pilsētas izpildirektoru Juha Yli-Rajala. Pēc Tamperes mēra ielūguma kopā ar viņu apmeklēju hokeja čempionāta finālspēles Tamperes pilsētas ložā”.
Finālspēles notika 28. maijā. Taču, kā izriet no Rīgas pašvaldības oficiāla dokumenta, kas sagatavots, atbildot uz Lato Lapsas informācijas pieprasījuma, M. Staķis savu komandējumu izmantojis, lai bez jebkāda iepriekš saņemta Tamperes mēra ielūguma noskatītos arī Latvijas un Kanādas maču 27. maijā.
„Darba vizītes ietvaros norisinājās divpusējās tikšanās ar Tamperes mēru Kalervo Kummola un Tamperes pilsētas izpilddirektoru Juha Yli-Rajala. Tikšanās notika Tamperes Nokia arēnā pirms hokeja spēlēm un to laikā. Tikšanās ar Tamperes mēru notika 27. maijā Latvijas un Kanādas spēles laikā,” teikts domes dokumentā.
Kā redzams no Tamperes mēra ielūguma, uz šo maču viņš M. Staķi nebija uzaicinājis, - tātad uz to domes priekšsēdētājs, uzturoties Somijā par nodokļu maksātāju līdzekļiem, uzprasījies pats.
Tiesa, četras dienas pēc tam, kad Lato Lapsa bija nosūtījis Rīgas domei informācijas pieprasījumu par M. Staķa komandējumu, jau 9. jūnijā Rīgas pašvaldība ir parūpējusies par Latvijas Hokeja federācijas pateicības vēstuli, kurā tiek pieminēts arī 27. maijs.
Taču Rīgas dome nav spējusi vai vēlējusies uzrādīt ielūgumu, no kura izrietētu, ka šī sporta organizācija būtu uzaicinājusi M. Staķi par nodokļu maksātāju naudu noskatīties Latvijas un Kanādas maču.
Savukārt Latvijas Hokeja federācijas vēstulē, kuru Pietiek tāpat publicē, ir vienīgi minēts, ka šī organizācija esot „izteikusi tiešu aicinājumu Rīgas Domes priekšsēdētājam pārstāvēt Rīgas pašvaldību 2023. gada IIHF Pasaules čempionāta hokejā uzņemošajā otrajā pilsētā Tamperē, Somijā, laikā kad notiks 2023. gada IIHF Pasaules čempionāta hokejā noslēdzošās spēles 2023. gada 27. un 28. maijā”.
Rīt Pietiek publicēs to, ko Rīgas dome un mērs M. Staķis atbildēja un ko nespēja vai nevēlējās atbildēt uz šiem Lato Lapsas jautājumiem:
1) sniedziet ziņas par to, kādu vēl pakalpojumu vai produktu saņemšanu (piemēram, pasaules hokeja čempionāta biļešu, hokeja halles ložas īres) un ar kādu lietderīgumu Rīgas pašvaldība apmaksājusi Somijā 2023. gadā.
2) sniedziet ziņas par to, kurā datumā, pulksten cikos, kur (adrese) sākās M. Staķa tikšanās ar Tamperes mēru un cik ilgu laiku tā turpinājās.
3) kā tieši Jūsu iestāde var ietekmēt tiešo satiksmes savienojumu starp Rīgu un Tamperi? Kā tieši tā ir ietekmējusi pašreizējos tiešos satiksmes savienojumus? Kādus priekšlikumus šajā sakarā Tamperes mēram izteica M. Staķis? Kas un kad bija sagatavojis šos priekšlikumus?
4) kāda pašlaik ir Jūsu iestādes kompetencē un ietekmes sfērā esošā ekonomiskā sadarbība starp Rīgu un Tamperi? Kādus priekšlikumus šajā sakarā Tamperes mēram izteica M. Staķis? Kas un kad bija sagatavojis šos priekšlikumus?
5) Ar kādu tieši Tamperes pieredzi lielu sporta, izklaides un kultūras pasākumu uzņemšanā un mārketingā tikšanās laikā iepazinās M. Staķis? Miniet konkrētus pasākumus.
6) Raksturojiet M. Staķa pieminēto Tamperes izstrādāto digitālo risinājumu, kas atļauj labāk kontrolēt liela cilvēka daudzuma pārvietošanos, samazināt sastrēgumus un uzlabot drošību pilsētā lielu pasākumu laikā. Nosūtiet man informāciju, ko M. Staķis par šo risinājumu saņēma tikšanās laikā.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
