Stambulas konvencija ir dzimtes ideoloģijas Trojas zirgs

Raksta sākumā profesore Zitmane stāsta par dzimumu stereotipiem Latvijā. Katram dzimumam tiek piedēvētas savas piemērotākās profesijas. Citēju: “Sieviete asociējas ar rūpēm, gādību, aprūpēšanu, līdz ar to – skolotāja, bērnudārza audzinātāja, kultūras, sociālais darbinieks. Bet vīrietim piemērotākā profesija ir militārpersona, uzņēmējs un autobusa vadītājs, un tas ataino stereotipu, ka vīrieši ir skarbi, aktīvi.”[2.]

Tālāk profesore stāsta, ka vīrieši tiek attēloti sabiedrībā kā bez jūtām, bez maiguma. Vīrietim nav jāiesaistās ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā, jo tas jādara sievietei, bet vīrietis tikmēr būs apgādātājs – ies uz darbu. Sievietēm ir vairāk jāpievērš uzmanība savai ārienei, bet no vīriešiem tas netiek ļoti prasīts. Sievietes ir emocionālas, bet vīrieši nav.

Šim raksta fragmentam es varu piekrist. Patiesi, mūsu sabiedrībā ir iesakņojušās normas, piemēram, retajam, izdzirdot vārdus „manikīra speciālists”, pirmais prātā ienāks vīrieša tēls. Es arī pilnīgi piekrītu, ka vīriešiem būtu jāiesaistās bērnu audzināšanā un mājsaimniecības uzturēšanā. Bet tajā pašā laikā neviens Latvijā neliedz vīrietim būt bērnudārza audzinātājam vai sievietei četrāpus divpadsmit stundas dienā likt bruģi. Šādu normu pastāvēšana ir dabiska.

Vairs nav arī padomju laiki, kad vīrietim bija jābūt tikai nedaudz izskatīgākam par mērkaķi – tas ir normāli, ja vīrietis sevi kopj. Visbeidzot piekrītu, ka iedalījums “sievietes - emocionālas, vīrieši - ne” ir stulbs un pat bīstams. Pirmkārt, emocijas ir ne tikai skumjas vai prieks, bet arī dusmas, ko vīrietis var izjust ne mazāk. Otrkārt, viens no iemesliem, kāpēc vīrieši veic pašnāvības biežāk nekā sievietes, ir tieši tāpēc, ka vīrieši baidās runāt par savām emocijām un apmeklēt speciālistu. Viņiem “vīrišķīgāk” šķiet klusēt, piedzerties un pusmūžā pakārties, nevis aiziet un saņemt speciālista palīdzību, jo “runāt par emocijām ir bābiski”.

Turpmāk rakstā ir divas būtiskas lietas: viena, kurai piekrītu, bet otra, kurai nepiekrītu. Sākšu ar to, kurai piekrītu.

Stambulas konvencijas 3. panta c) daļā teikts: “Ar terminu "sociālais dzimums" tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem.” [3.]

Būtisks ir jautājums, kāpēc vispār tas tiek definēts Stambulas konvencijā. Tas ir tāpēc, lai identificētu vardarbības pret sievietēm cēloņus un tos novērstu. Piemēram, ja tiek uzskatīts, ka sievietei ir jāpakļaujas vīrietim, bet viņa to nedara, tad viņu var fiziski iespaidot, šāda loma būtu sabiedrībā jāizskauž. Tāpat, piemēram, ja sabiedrībā pastāv uzskats, ka sieva nedrīkst pamest vīru, jo tas viņam darītu kaunu, tas noved pie tā, ka sievietes nevēršas pēc palīdzības, ja vīrs ir vardarbīgs. Vai arī uzskats, ka vīrietim ir jābūt dominējošam, bet sievietei jāpakļaujas, kas rada risku, ka sieviete tiktu spiesta stāties seksuālās attiecībās, kuras viņa nevēlas.

Manuprāt, ir tikai normāli, ja šādas lomas sabiedrībā, kur sievietes ir otrās klases pilsoņi, tiktu izskaustas. Es neesmu pret valsts organizētām informācijas kampaņām, kur sievietes tiktu informētas, ka viņām nav jābūt mierā ar vardarbīgu otro pusīti.

Tomēr tad rakstam ir otra puse. Stambulas konvencijā patiešām ir Trojas zirgs, kas to, manuprāt, padara neleģitīmu un nopeļamu. Lai kā profesore Zitmane un co. vēlētos izveidot paralēlo realitāti, kur Stambulas konvencijā nav iekļauta dzimumu maiņa un “dzimtes ideoloģija”, viņiem tas neizdodas.

Profesore izsakās šādi: “Tekstā nevienā vietā par to [dzimumu maiņu] netiek runāts, ne arī tas ir pieminēts. Vienīgais, kas ir teikts, ka mēs nedrīkstam diskriminēt cilvēkus, tai skaitā, balstoties uz cilvēka sociālo dzimumu. Konvencija paģēr toleranci, bet tas ir arī viss. Konvencija neko nenosaka un neiedrošina šajā ziņā, un par dzimumu maiņu kopumā vispār nerunā.”

Problēma ir tajā, ka konvencijas tekstā melns uz balta ir lasāms pretējais. Konvencijas 4. panta 3. punktā skaidri teikts, ka dalībvalstīm jāgarantē, ka nenotiek nekāda diskriminācija, kuras pamatā ir dzimtes identitāte.

Ja Stambulas konvencijā vispār nav minēta dzimumu maiņa, tad kādā sakarā ir teikts, ka nedrīkst notikt jebkāda diskriminācija, balstoties dzimtes identitātē? Kas gan cits kā atbalsts dzimumu maiņai ir noteikums, ka pret to nedrīkst notikt nekāda diskriminācija?

Dzimtes identitāte jeb gender identity ir tieši tas, ko daudzi kritizē. Tas nozīmē, ka vīrietis var ietērpties svārkos, uzkrāsot lūpu krāsu un ceremoniāli paziņot, ka viņa sociālais dzimums ir sieviete. Ar to arī tiek atvērta Pandoras lāde. Minēšu pāris piemērus.

- Ja bioloģisks vīrietis ietērpjas sieviešu drēbēs un nolemj apmeklēt sieviešu tualeti, kur tikko ir iegājusi mana 9 gadus vecā meita, vai tā ir diskriminācija, ja pie durvīm viņu apturu un pasaku, ka iekšā nelaidīšu?

- Ja es bioloģisku vīrieti, kurš pasludinājis sevi par sievieti un ietērpies sieviešu drānās, nosauktu par “veci kleitā”, vai tā būtu diskriminācija?

- Ja bioloģisks vīrietis, pasludinājis sevi par sievieti, izdomātu sacensties ar sievietēm peldēšanā, bet viņam tas tiktu aizliegts, vai tā būtu diskriminācija?

- Ja bioloģisks vīrietis, apsūdzēts sieviešu izvarotājs, pasludinātu sevi par sievieti un pieprasītu tikt nosūtīts uz sieviešu cietumu, bet viņam tas tiktu liegts, vai tā būtu diskriminācija?

- Ja bioloģisks vīrietis, kurš pasludinājis sevi par sievieti, nolemtu treniņu zālē apmeklēt sieviešu dušas, bet viņam tas tiktu liegts, vai tā būtu diskriminācija?

- Ja bioloģisks vīrietis, pasludinājis sevi par sievieti, pieprasītu, lai viņu uz norāda ar “viņa”, nevis “viņš”, bet tas netiktu ievērots, vai tā būtu diskriminācija?

Par laimi, atbildes ilgi nav jāmeklē. Konvencija skaidri pasaka: “nenotiek nekāda diskriminācija”! Tātad, jā, visi tikko manis minētie gadījumi teorētiski varētu tikt uzskatīti par diskrimināciju cilvēka dzimtes identitātei.

Jā, konvencija nepasaka, ka valstij būtu jāpalīdz cilvēkiem mainīt dzimumu, bet tai pašā laikā pateikt, ka konvencijā nav nekā par dzimumu nomaiņu, ir klaji meli. Ja konvencijā nebūtu nekā par dzimumu nomaiņu, kāpēc tad tur ir minēta dzimtes identitāte? Tas būtu tāpat, kā izveidot jaunus CSN noteikumus, bet tajos iekļaut, kā droši uzvesties Starptautiskajā kosmosa stacijā. Kādā sakarā? Ja konvencijas mērķis nav aizmuguriski atbalstīt dzimumu ideoloģiju, tad kāpēc tā tur ir minēta?

Konvencijas 1. pantā minēts, ka tās mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm. Bet nekur netiek definēts, kas ir sieviete. Pēc visas konvencijas teksta kopumā spriežot, sieviete ir ne tikai bioloģisks dzimums, bet arī dzimuma identitāte. Šo nošķīrumu uzsver arī profesore Zitmane. Tātad sieviete var būt arī bārdains bioloģisks vīrietis kleitā, ja to vēlas. Starp kājām viņam var būt pilnas angļu brokastis – divas olas un desiņa, jo dzimuma maiņai operācijas nav nepieciešamas.

Ja Stambulas konvencijas mērķis patiesi ir aizsargāt sievietes, tad veids kā to sasniegt nav caur dzimtes ideoloģiju. Ir tik daudzi piemēri, kad šī ideoloģija ir kaitīga sievietēm.

Piemēram, Kārena Vaita (īstajā vārdā Stīvens Vuds) izmantoja savu transpersonas identitāti, lai izvarotu sievietes.[4.] Šis vīrietis Lielbritānijā, atrodoties apcietinājumā, sāka dzimuma maiņu, valkājot parūku, kosmētiku un neīstas krūtis. Tas viņam ļāva tikt nosūtītam uz sieviešu cietumu, kur viņš izmantoja situāciju un izvaroja citas ieslodzītās, kuras bija nonākušas neapskaužamā situācijā.

Vēl piemērs ir sieviešu sports. ANO 2024. gadā ziņoja, ka transpersonas ir atņēmušas vairāk nekā 600 sieviešu sportistēm vairāk nekā 890 medaļas kopumā 29 sporta veidos.[5.] Sievietes jau no agra vecuma smagi strādā un attīsta sevi dažādās disciplīnās, bet viņu panākumi iet secen, jo viņas sakauj bioloģiski pārāki vīrieši. Kādai sievietei, kura visu dzīvi ir ziedojusi peldēšanai, izdevās sakaut visas savas konkurentes, bet viņa tāpat nesaņem zelta medaļu – jo par viņu ātrāks ir bioloģisks vīrietis, kuram tika ļauts sacensties ar sievietēm. Simtiem sieviešu šādā veidā ir zaudējušas popularitāti, medaļas, iespējas un naudas balvas.

Bet ko tagad? Konvencija ir ratificēta. Vai no tās izstāties? Teorētiski tai nekad nevajadzēja pievienoties, un tas arī nebūtu noticis, ja ZZS nebūtu iespļāvusi sejā saviem vēlētājiem un kopā ar JV un “Progresīvajiem” 2023. gadā to neratificētu. ZSS netrūkst kauna apmest kažoku uz otru pusi vēl vienu reizi un pirms vēlēšanām pateikt, ka konvencija nekam nederot. Bet atbilde ir, jā. No Stambulas konvencijas varam izstāties, un nekas slikts nenotiks. Neviens ar veselo saprātu apveltīts cilvēks neatbalsta vardarbību – ne pret sievieti, ne vīrieti. Latvijā vardarbību aizliedz jau Satversme un dažādākie likumi. Neviens nedrīkstēja būt vardarbīgs pret sievieti pirms Stambulas konvencijas ratificēšanas un neviens nedrīkstēs būt arī pēc tās denonsēšanas.

Vienīgais Stambulas konvencijas pienesums ir ievazāt dzimuma ideoloģiju mūsu valstī un likumdošanā. Ir skaidrs, ka šī konvencija nenesīs neko labu. Ieviest varmāku elektronisku novērošanu vai uzlabot policijas darbu var bez konvencijām. Un, protams, tas arī ir būtisks ķeksītis Progresīvo un JV politiskajā mārketingā, jo konvencijas pieņemšana tika sludināta kā abu partiju milzu sasniegums.

Avoti:
[1.] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.10.2025-kas-ir-socialais-dzimums-un-dzimtes-ideologija-mitus-un-patiesibu-par-stambulas-konvenciju-skaidro-lu-petniece.a617486/
[2.] Turpat.
[3.] https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/2039
[4.] https://www.bbc.com/news/uk-england-leeds-45825838
[5.] https://docs.un.org/en/A/79/32

Novērtē šo rakstu: