Stambulas konvencijas ratificēšana kaut ko mainīs, tikai galīgi ne tur, kur lielākā Latvijas sabiedrības daļa to gribētu
Ivars Lipskis28.04.2023.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās, pēc Jēkabpils notikumiem ar jaunu sparu ir sākušās diskusijas par un pret Stambulas konvenciju (SK). Es esmu pret tās ratificēšanu, un man un maniem domubiedriem bieži tiek uzdots jautājums: "Ja jau SK neko nemainīs, tad kāpēc jūs tik ļoti pretojaties tā parakstīšanai?"
Es pagaidām neesmu redzējis nevienu sakarīgu atbildi uz šo it kā loģisko jautājumu, tāpēc šeit mēģināšu to izdarīt. Gan savā, gan savu domubiedru vārdā.
Pirmkārt, gribu norādīt, ka šis jautājums, kurš it kā tiek uzdots ar domu parādīt SK pretinieku nekonsekvenci, patiesībā ir ar nodomu izkropļots, lai kalpotu kā propagandas līdzeklis. Tas ir izdarīts, izlaižot dažus nozīmīgus vārdus.
Patiesībā SK pretinieki apgalvo nevis to, ka SK ratificēšana neko nemainīs, bet to, ka nemainīs vardarbības pret sievietēm jautājumā. Toties ļoti iespējams, ka mainīs citās jomās. Kāpēc tā?
Lai uz šo atbildētu, ir jāsāprot, ka SK pēc būtības ir solījums, apņemšanās kaut ko darīt. Kas būs šie darītāji? Te SK paredz divas lielas grupas - valsts organizācijas (MK, Saeimu, policiju, IeM, utt.) un NVO (dažādus martas centrus, mozaīkas un apvienības ar daudzburtu abreviatūrām).
Kas notiks pēc SK ratificēšanas? Jebkurš Latvijā dzīvojošs cilvēks, kurš nav pēdējos 30 gadus dzīvojis mucā, var to paredzēt ar diezgan lielu ticamības pakāpi:
Pirmā grupa, valsts organizācijas turpinās darīt tieši to, ko darījušas līdz šim, - NEKO. Protams, tās nodibinās visas SK prasītās organizācijas, noīrēs tām lepnus birojus ar dārgām mēbelēm, saliks par darbiniekiem visu Pūču ģimeni ar daudztūkstošu algām, bet ar to visa darbošanās arī beigsies. Jo darbs, kā saka, padarīts. Var slaukt naudu un ģenerēt skaistas atskaites, kamēr rūsiņi ar nažiem turpinās skraidīt apkārt un durs sievietes.
Arī otrā grupa, NVO, darīs tieši to pašu, ko darījušas līdz šim - bļaus, kliegs, tupsies uz viena ceļa, vicinās varavīksnes karogus. Ja SK atradīsies kaut viena rindiņa, kaut viens vārds (un tādi tur ir), kurš kaut kādā veidā varēs tikt iztulkots viņiem par labu, tad viņi to izdarīs un panāks savu. Pirms jūs paspēsiet atjēgties, bārdainas "sievietes" kratīs savus "debesu zvanus" dušā kopā ar jūsu nepilgadīgo meitu, un tad jau būs par vēlu. Jo, pēc SK teiktā, visas sievietes ir līdztiesīgas.
Tāpēc es esmu pret SK parakstīšanu. Nevis tāpēc, ka SK būtu kaut kas briesmīgi slikts, bet tāpēc, ka es zinu, kas realitātē pēc tās ratificēšanas notiks Latvijā.
Tāpēc atbilde uz sākumā uzdoto jautājumu ir: "SK ratificēšana kaut ko mainīs, tikai galīgi ne tur, kur lielākā Latvijas sabiedrības daļa to gribētu."
Pārpublicēts no http://silversagaris.blogspot.com
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
