Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau pērnruden biju iecerējis apskatīt Vācijas vēlēšanu rezultātus, bet šamie izcili ievilka valdības veidošanas procesu, un katrā tā pagriezienā atkal šķita, ka drusku jānogaida, jo nevar tak zināt, kas tur iznāks. Šīs trešdienas rīts nāca ar prieces vēsti: neredzēti ilgstošais sarunu pēdējais raunds beidzies ar svarīgāko starprezultātu (akcents uz “starp”), ir panākts kompromiss par koalīcijas līgumu, un sākti dalīt ministru amati.

Bet process vēl nav galā, lai arī balsošana Bundestāgā būs tīra formalitāte. Līdz šai formalitātei gan vēl jātiek, jo sociāldemokrātiem būs savs iekšējs balsojums par GroKo (Lielās Koalīcijas) līguma apstiprināšanu. Izziņai: iepriekšējā SPD kongresā, kurš apstiprināja partijas dalību valdības veidošanas sarunās, partijas spice izdabūja sev labvēlīgu balsojumu ar lielām grūtībām un nelielu pārsvaru.

Man kā profesionālam rakstu darbu garumā vilcējam ir atkal iespēja kādu nedēļu paskatīties, kas tad tur īsti būs, lai neizblamētos ar pārsteidzīgām prognozēm.

Ķeros pie ierastas metodes, mēģinu atminēties, kā šādās reizēs rīkojušies veiksminieki, talanti un ģēniji. Viens piemērs šķiet gan amizants, gan visnotaļ aktuāls: 19. gs. pirmajā trešdaļā oficiozā kritika gaidīja no Puškina kādu patriotisku, krievu ieroču uzvaras slavinošu opusu, bet viņš tā vietā uzrakstīja poēmu Mājiņa Kolomnā. Sižeta kulminācija: no baznīcas mājās atsteigusies Atraitne krīt ģībonī, redzot, ka jaunpieņemtā virēja Mavra skuj bārdu. Mavra, kura/kurš acīmredzot ir Atraitnes meitas Parašas mīļākais, aizmūk.

Poēma sarakstīta 1830. gadā, publicēta 1833. No 54 oktāvām pirmās 22 ir ievads, kam nav sakara ar pašu sižetu, bet apcer rakstīšanu oktāvās kā tādu. Lielisks paraugs, pie kura pieturos arī šeit.

Modo vir, modo femina

Te vīrietis, te sieviete, ­– šo citātu no Ovidija Metamorfozēm Puškins bija licis savai poēmai par epigrāfu, kas publikācijā gan svītrota. Pēdējo nedēļu aktuālākā tēma, tviterastu prieks un acuraugs. Vienu uzskatos priekšpēdējā kauja, lai nepieļautu postošu mainīga cilvēku dzimuma jēdzienu, kuru enteļugentu aprindās savulaik ievazājis sorosīts Ovidijs (20. marts 43 BC – AD 17/18), bet konvencijas proponentu redzējumā vienīgā metode, kā apturētu sievu klapēšanu caur to, ka visi pļēguri izlasīs stambulēšanas papīrus un apkaunēsies.

Nu līdzīgi kā “Komunisma cēlāja morāles kodekss” nodrošināja augstus tikumus padomijā, vai kā ANO Drošības padomes rezolūcijas mums ir nodrošinājušas mieru Tuvajos Austrumos un divu miermīlīgu un draudzīgu valstu izveidošanu bijušajā Britu Palestīnas mandātteritorijā. Uz veselībām, biedri konvenciju svētturi, lai jums iet labumā!

Katram kaut cik vesela saprāta apveltītam vērotājam ir skaidrs, ka nekādas konvencijas pašas par sevi neko negarantē un tukšdiršana par vardarbības novēršanu caur papīru parakstīšanu ir vismaz smieklīga.

Otri, ratifikācijas pretinieki, ir rūpestu un baiļu pilni, ka konvencija ir tikai piesegums mūsu tradicionālu vērtību iznīcināšanai, dzimuma metamorfožu padarīšanai par normu un visu citu Sodomas un Gomoras briesmu instalēšanai.

Vēsi apskatot augšminēto dalījumu, jāatzīst, ka neesmu ne pie vieniem, ne pie otriem. Tāds tā kā stambulkonvencijas politandrogīns.

Pirmajā grupā nekādi neiederos, jo savu proklamēto mērķi – vardarbības mazināšanu – konvencija nekādi neietekmēs. Un piedevām pie mums krimināli sodāma ir ikkatra vardarbība, lai tā būtu pret minoritātēm vai mažoritātēm. Arī nožēlojamā blēšana, ka mums to vajag vairāk par citiem, ir tīri faktoloģiskas blēņas. Tā, piemēram, Lielbritānija to nav ratificējusi, bet miljoni tās iedzīvotāju ir musulmaņi, kuri pēc pašu britu atzinuma lielā mērā respektē šariatu, ieskaitot sievas pēršanu utt.

Pie otrās grupas – kaujinieciskiem konvencijas noliedzējiem tās kaitīgās un potenciāli nācijas izdzīvošanai draudīgās ietekmes dēļ – es arī nepiederu, bet par apsvērumiem daži teikumi zemāk.

“Ja Dievs arī nedarīja cilvēkus vienlīdzīgus, tad to paveica Semjuels Kolts”

Realitātē konvencijas kaut ko dod vai nedod tikai tad, ja to ieviešanai vai gluži otrādi, pretdarbībai pret tām ir pietiekoši resursi. Pirmām kārtām nauda un spēks. Vai arī droši sabiedrotie, kas kompensē resursu iztrūkumu.

Latvijas Republikas simtgades sakarā redzam daudz informācijas par neatkarības izcīnīšanu, un maisu un labvakaru sakarā – par valstiskuma atjaunošanu. No konvenciju viedokļa mums 1918. gadā būtu bijis jāpaliek Krievijas sastāvā, bet pēc 2. Pasaules kara – jāatgūst neatkarība.

Bet notika ikurāt otrādi un tā vienkāršā iemesla pēc, ka Neatkarības cīņās mēs savus naidniekus varējām uzvarēt arī militāri. Pēc 2. Pasaules kara mūsu sabiedrotie formāli buldurēja par “okupāciju”, bet karot ar sovjetiem netaisījās, jo tie bija pārāk stipri. Savu neatkarību mēs atguvām tad, kad padomija sabruka, bet Krievijai bija pārāk lielas savas problēmas. Šoreiz izsprukām bez kara, tai skaitā tāpēc, ka mūsu sabiedrotie beidzot mūs galu galā tomēr atbalstīja, lielos vilcienos ņemot.

Mūsu nācijas izdzīvošanai vissvarīgākais ir būt stiprāko sabiedroto pusē, un tādēļ ikkatra bināra izšķiršanās, kā šoreiz ir ar to nolāpīto konvenciju, ir jāizskata no šī viedokļa.

Vai ES mūs sargās no Krievijas? Diemžēl ne. Argumenti ir skaidri redzami ikkatram, kas grib tos redzēt. Vācu armija ir skumjā stāvoklī, šamējo kanclers sociķis Šrēders piehaltūrēja par krievu aģentu, bet tagad strādā pie čekistiem oficiāli, stumj cauri gāzes vadus, lai apietu mūs un Poliju un stiprinātu vācu – krievu draudzību. Družba, froindšaft, ževačka, kā tautu draudzību festivālu laikā.

Savukārt jevropa mums savu kārtību kārļu–karlīnu, modo vir, modo femina jautājumā uzspiedīs neatkarīgi no tā, būsim tur kaut ko parakstījuši vai nebūsim. Jo staigājam pa Briseli pastieptu roku, visi kaut cik vērā ņemami projekti pie mums ir iespējami tikai ar Eiropas naudām. Lai atceramies pirms pāris gadiem iestājušos aplauzienu celtniecībā, tuvu industrijas katastrofai. Iemesls vienkāršs: nebija sakārtoti ES fondi. Un viss. Šitik vienkārši.

Vienīgā joma, kur mēs esam spējuši parādīt savu apņēmību un praktisku rīcību, ir mūsu dalība NATO. Vai stambulekļa parakstīšana palīdzēs vai traucēs mūsu dalībai stiprāko un drošāko sabiedroto klubā? Ne palīdzēs, ne traucēs.

Palīdzēs Zemessardzes stiprināšana, Jaunsardzes attīstīšana, aizsardzības budžeta saprātīga izmantošana.

Semjuēls Kolts ar savu leģendāro revolveri devis cilvēku iespēju izlīdzināšanā vairāk par diviem dučiem konvenciju. Ar nosacījumu, ka ir nauda, par ko nopirkt, ir prasme rīkoties un ir īstie sabiedrotie.

Te arī manas pašattaisnošanās beigas. Tiem, kas Puškina poēmu nelasīs, divas oktāvas nobeigumam:

XV

Фигурно иль буквально: всей семьей,

От ямщика до первого поэта,

Мы все поем уныло. Грустный вой

Песнь русская. Известная примета!

Начав за здравие, за упокой

Сведем как раз. Печалаю согрета

Гармония и наших муз и дев.

Но нравится их жалобный напев.

XL

Вот вам мораль: по мненью моему,

Кухарку даром нанимать опасно;

Кто ж родился мужчиною, тому

Рядиться в юбку странно и напрасно:

Когда-нибудь придется же ему

Брить бороду себе, что несогласно

С природой дамской… Больше ничего

Не выжмешь из рассказа моего».

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...