Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pieļaujot, ka apstākļos, kad attiecības starp koalīcijas partneriem nav vieglas, var neizdoties panākt sev vēlamā kandidāta apstiprināšanu valsts kontroliera amatā, premjera partija visticamāk vēlējusies sagatavot iespēju ietekmes pārbīdēm Valsts kontroles padomē – šādi politikas kuluāros tiek skaidrota koalīcijā nobremzētā Vienotības iniciatīva par grozījumiem Valsts kontroles likumā, mainot tās padomes locekļu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību.

Tā kā viena no Valsts kontroles reformas idejām bijusi atteikties no pašlaik likumā noteiktā trīs gadu ierobežojuma padomes locekļu kandidātu darbībai kādā politiskā partijā, uzpeldējis Jaunā laika 2004. gadā valsts kontrolieres amatam virzītās Gunas Kalniņas-Priedes vārds. Pirms astoņiem gadiem tobrīd Valsts kontroles padomes locekle Kalniņa-Priede, iegūstot 29 balsis, tikai ceturtajā vēlēšanu kārtā zaudēja Ingunai Sudrabai, kura tika ievēlēta par valsts kontrolieri.

Kalniņa-Priede no darba Valsts kontrolē aizgāja 2006. gada pavasarī. Pašlaik viņa vada revīzijas departamentu a/s Reverta un saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju 2009. gadā no Jaunā laika saraksta kandidējusi Cēsu novada domes vēlēšanās. Kā vēl viens Vienotības atsijāto kandidātu sarakstā minētais premjera ārštata padomnieks un vienlaikus auditorfirmas Deloitte Latvia valdes loceklis Igors Rodins Pietiek iepriekš noliedza piedāvājumu kandidēt uz amatu Valsts kontrolē.

Lai nepieļautu iestādes politizāciju, Valsts kontroles likums liedz valsts kontroliera un padomes locekļu amatiem virzīt personas, kuras pēdējo trīs gadu laikā ieņēmušas ministra amatu vai pēdējo trīs gadu laikā bijušas vēlētos amatos partijās. Aizvadītajā pirmdienā koalīcijas sadarbības padomes sēdē negaidīti prezentēta ideja par grozījumiem Valsts kontroles likumā, kuru centrālā ideja - arī sešu iestādes padomes locekļu kandidatūras, par kuru apstiprināšanu jau tagad balso Saeima, amatiem izvirzītu deputāti, nevis Valsts kontroles vadītājs kā līdz šim. Valsts kontrolieri jeb padomes priekšsēdētāju tad ievēlētu padomes locekļi no sava vidus. Līdz ar to šādi likuma grozījumi ietekmes pārdali Valsts kontroles vadībā ļautu veikt "pa sētas durvīm" tuvākā gada laikā. Vienlaikus izskanējusi arī ideja atteikties no ierobežojuma, ka Valsts kontroles vēlēto amatu pretendenti pēdējos trīs gadus nedrīkst būt aktīvi darbojušies partijās.

Pat, ja pēkšņi uzpeldējusī ideja par grozījumiem Valsts kontroles likumā netiks nobremzēta, tā visticamāk neietekmētu Sudrabas pēcteča ievēlēšanu amatā, bet var būtiski ietekmēt šīs iestādes vadību drīzā nākotnē. Jau maijā Saeimai būs amatos jāapstiprina divi jauni Valsts kontroles padomes locekļi, jo otrais termiņš beigsies divām padomes loceklēm – 2009. gada maijā apstiprinātajām Elitai Krūmiņai un Dacei Nullei. Pēc tam nākamās tuvākās otrā termiņa beigas ir Valsts kontroles padomes loceklei Ievai Braunfeldei – 2014. gada maijā, bet līdz 2015. gadam amatā ievēlēti Aivars Ērglis, Lelde Dreimane un Marita Salgrāve. Tomēr, ja grozījumi likumā tiktu veikti, var pacelties jautājums par visas Valsts kontroles padomes pārvēlēšanu saskaņā ar jauno kārtību vēl pirms amata termiņu beigām.

Ideju koalīcijā aizstāvējusi premjera partija Vienotība, bet tā saskārusies ar koalīcijas partneru piesardzību un aizdomām par vēlmi politizēt Valsts kontroli. Formālais likuma grozījumu pamatojums - tie tuvinātu Valsts kontroli tam likuma burtam un garam, kā to iecerējuši Satversmes tēvi, jo esot neatbilstība starp pašreizējo amatpersonu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību un pamatlikumā noteikto. Publiskai apspriešanai šī iecere līdz šim nav piedāvāta.

Vēl iepriekš, novembra otrajā pusē Vienotība koalīcijas partiju sanāksmē bija piedāvājusi partneriem vienoties par kritērijiem, kādiem jāatbilst kandidātiem uz valsts kontroliera amatu, kā vēlamu izvirzot pieredzi auditora darbā. Premjera partijas piedāvātā vienošanās par kritērijiem valsts kontroliera amata kandidātiem tomēr nav panākta, jo, kā Pietiek neoficiāli norādījuši Nacionālās apvienības un Reformu partijas politiķi, radušās aizdomas, ka Vienotība šādi cenšas sašaurināt pretendentu loku, jo valsts kontroliera amatam jau noraudzījusi kādu Vienotībai pietuvinātu auditoru.

Premjera Valda Dombrovska ārštata padomnieks finanšu jautājumos un vienlaikus auditorfirmas Deloitte Latvia valdes loceklis Igors Rodins, kura vārds šajā kontekstā piesaukts politikas kuluāros, Pietiek noliedza, ka būtu uzrunāts kandidēt valsts kontroliera amatam. "Neviens man ne oficiāli, ne neoficiāli nav piedāvājis kandidēt valsts kontroliera amatam. No jums pirmoreiz to dzirdu. Atbildēt, vai piekristu kandidēt, ja man piedāvātu, būtu līdzīgi kā atbildēt, vai es rīt lidotu uz Mēnesi, ja man būtu tāda iespēja. Ja kritērijs ir auditora pieredze, tad es neesmu labs kandidāts, jo 15 gadus neesmu nodarbojies ar auditu," Pietiek apgalvoja Rodins.

Pēc spēkā esošās prakses kandidatūras valsts kontroliera amatam izvirza deputāti, kas nozīmē, ka izvēle ir politiska, bet attiecībā uz Valsts kontroles padomes locekļu kandidatūrām ir cita izvirzīšanas kārtība – par viņiem Saeima balso pēc valsts kontroliera ieteikuma. Ja tiktu grozīts Valsts kontroles likums, noliekot uz viena pakāpiena gan valsts kontrolieri, gan padomes locekļus, uz pēdējiem tiktu attiecināta tā pati izvirzīšanas kārtība kā uz līdzšinējo Valsts kontroles vadītāju – viņu vārdus Saeimas Prezidijā iesniegtu deputāti.

Ja var ticēt formālajam iemeslam, piedāvājums radies pārlasot Satversmi un secinot, ka esošā Valsts kontroles amatpersonu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtība neatbilst tam pamatlikuma burtam un garam, kā to bija iecerējuši Satversmes tēvi. Proti, Satversmes 88. pantā, kas runā par valsts kontrolieru iecelšanas kārtību, lietota daudzskaitļa forma "valsts kontrolierus", kamēr praksē šī kārtība tiek attiecināta tikai uz vienu valsts kontrolieri. Tāpat šādas izmaiņas vairāk atbldīšot Satversmē un Valsts kontroles likumā nostiprinātajai idejai par to kā koleģiālu iestādi. Satversmes 87. pants un Valsts kontroles likuma 1. pants runā par neatkarīgu koleģiālu iestādi. Lai gan publiski iestādi pārstāv valsts kontrolieris, praksē lēmumi tiek pieņemti Valsts kontroles padomē, kuras lēmumus paraksta valsts kontrolieris.

Valsts kontroles padomē bez valsts kontroliera, kurš automātiski pēc likuma ir arī padomes priekšsēdētājs, ir vēl seši padomes locekļi. Gan valsts kontrolieri, gan Valsts kontroles padomes locekļus Saeima amatā apstiprina uz četriem gadiem. Katra no šīm amatpersonām amatā var tikt apstiprināta uz atkārtotu četru gadu termiņu, bet Valsts kontroles likums liedz vienai un tai pašai personai ieņemt amatu vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...