Starp Valsts kontrolei sijātajiem pretendentiem gan auditorfirmas "Deloitte", gan "Revertas" amatpersonas
PIETIEK19.12.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pieļaujot, ka apstākļos, kad attiecības starp koalīcijas partneriem nav vieglas, var neizdoties panākt sev vēlamā kandidāta apstiprināšanu valsts kontroliera amatā, premjera partija visticamāk vēlējusies sagatavot iespēju ietekmes pārbīdēm Valsts kontroles padomē – šādi politikas kuluāros tiek skaidrota koalīcijā nobremzētā Vienotības iniciatīva par grozījumiem Valsts kontroles likumā, mainot tās padomes locekļu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību.
Tā kā viena no Valsts kontroles reformas idejām bijusi atteikties no pašlaik likumā noteiktā trīs gadu ierobežojuma padomes locekļu kandidātu darbībai kādā politiskā partijā, uzpeldējis Jaunā laika 2004. gadā valsts kontrolieres amatam virzītās Gunas Kalniņas-Priedes vārds. Pirms astoņiem gadiem tobrīd Valsts kontroles padomes locekle Kalniņa-Priede, iegūstot 29 balsis, tikai ceturtajā vēlēšanu kārtā zaudēja Ingunai Sudrabai, kura tika ievēlēta par valsts kontrolieri.
Kalniņa-Priede no darba Valsts kontrolē aizgāja 2006. gada pavasarī. Pašlaik viņa vada revīzijas departamentu a/s Reverta un saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju 2009. gadā no Jaunā laika saraksta kandidējusi Cēsu novada domes vēlēšanās. Kā vēl viens Vienotības atsijāto kandidātu sarakstā minētais premjera ārštata padomnieks un vienlaikus auditorfirmas Deloitte Latvia valdes loceklis Igors Rodins Pietiek iepriekš noliedza piedāvājumu kandidēt uz amatu Valsts kontrolē.
Lai nepieļautu iestādes politizāciju, Valsts kontroles likums liedz valsts kontroliera un padomes locekļu amatiem virzīt personas, kuras pēdējo trīs gadu laikā ieņēmušas ministra amatu vai pēdējo trīs gadu laikā bijušas vēlētos amatos partijās. Aizvadītajā pirmdienā koalīcijas sadarbības padomes sēdē negaidīti prezentēta ideja par grozījumiem Valsts kontroles likumā, kuru centrālā ideja - arī sešu iestādes padomes locekļu kandidatūras, par kuru apstiprināšanu jau tagad balso Saeima, amatiem izvirzītu deputāti, nevis Valsts kontroles vadītājs kā līdz šim. Valsts kontrolieri jeb padomes priekšsēdētāju tad ievēlētu padomes locekļi no sava vidus. Līdz ar to šādi likuma grozījumi ietekmes pārdali Valsts kontroles vadībā ļautu veikt "pa sētas durvīm" tuvākā gada laikā. Vienlaikus izskanējusi arī ideja atteikties no ierobežojuma, ka Valsts kontroles vēlēto amatu pretendenti pēdējos trīs gadus nedrīkst būt aktīvi darbojušies partijās.
Pat, ja pēkšņi uzpeldējusī ideja par grozījumiem Valsts kontroles likumā netiks nobremzēta, tā visticamāk neietekmētu Sudrabas pēcteča ievēlēšanu amatā, bet var būtiski ietekmēt šīs iestādes vadību drīzā nākotnē. Jau maijā Saeimai būs amatos jāapstiprina divi jauni Valsts kontroles padomes locekļi, jo otrais termiņš beigsies divām padomes loceklēm – 2009. gada maijā apstiprinātajām Elitai Krūmiņai un Dacei Nullei. Pēc tam nākamās tuvākās otrā termiņa beigas ir Valsts kontroles padomes loceklei Ievai Braunfeldei – 2014. gada maijā, bet līdz 2015. gadam amatā ievēlēti Aivars Ērglis, Lelde Dreimane un Marita Salgrāve. Tomēr, ja grozījumi likumā tiktu veikti, var pacelties jautājums par visas Valsts kontroles padomes pārvēlēšanu saskaņā ar jauno kārtību vēl pirms amata termiņu beigām.
Ideju koalīcijā aizstāvējusi premjera partija Vienotība, bet tā saskārusies ar koalīcijas partneru piesardzību un aizdomām par vēlmi politizēt Valsts kontroli. Formālais likuma grozījumu pamatojums - tie tuvinātu Valsts kontroli tam likuma burtam un garam, kā to iecerējuši Satversmes tēvi, jo esot neatbilstība starp pašreizējo amatpersonu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību un pamatlikumā noteikto. Publiskai apspriešanai šī iecere līdz šim nav piedāvāta.
Vēl iepriekš, novembra otrajā pusē Vienotība koalīcijas partiju sanāksmē bija piedāvājusi partneriem vienoties par kritērijiem, kādiem jāatbilst kandidātiem uz valsts kontroliera amatu, kā vēlamu izvirzot pieredzi auditora darbā. Premjera partijas piedāvātā vienošanās par kritērijiem valsts kontroliera amata kandidātiem tomēr nav panākta, jo, kā Pietiek neoficiāli norādījuši Nacionālās apvienības un Reformu partijas politiķi, radušās aizdomas, ka Vienotība šādi cenšas sašaurināt pretendentu loku, jo valsts kontroliera amatam jau noraudzījusi kādu Vienotībai pietuvinātu auditoru.
Premjera Valda Dombrovska ārštata padomnieks finanšu jautājumos un vienlaikus auditorfirmas Deloitte Latvia valdes loceklis Igors Rodins, kura vārds šajā kontekstā piesaukts politikas kuluāros, Pietiek noliedza, ka būtu uzrunāts kandidēt valsts kontroliera amatam. "Neviens man ne oficiāli, ne neoficiāli nav piedāvājis kandidēt valsts kontroliera amatam. No jums pirmoreiz to dzirdu. Atbildēt, vai piekristu kandidēt, ja man piedāvātu, būtu līdzīgi kā atbildēt, vai es rīt lidotu uz Mēnesi, ja man būtu tāda iespēja. Ja kritērijs ir auditora pieredze, tad es neesmu labs kandidāts, jo 15 gadus neesmu nodarbojies ar auditu," Pietiek apgalvoja Rodins.
Pēc spēkā esošās prakses kandidatūras valsts kontroliera amatam izvirza deputāti, kas nozīmē, ka izvēle ir politiska, bet attiecībā uz Valsts kontroles padomes locekļu kandidatūrām ir cita izvirzīšanas kārtība – par viņiem Saeima balso pēc valsts kontroliera ieteikuma. Ja tiktu grozīts Valsts kontroles likums, noliekot uz viena pakāpiena gan valsts kontrolieri, gan padomes locekļus, uz pēdējiem tiktu attiecināta tā pati izvirzīšanas kārtība kā uz līdzšinējo Valsts kontroles vadītāju – viņu vārdus Saeimas Prezidijā iesniegtu deputāti.
Ja var ticēt formālajam iemeslam, piedāvājums radies pārlasot Satversmi un secinot, ka esošā Valsts kontroles amatpersonu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtība neatbilst tam pamatlikuma burtam un garam, kā to bija iecerējuši Satversmes tēvi. Proti, Satversmes 88. pantā, kas runā par valsts kontrolieru iecelšanas kārtību, lietota daudzskaitļa forma "valsts kontrolierus", kamēr praksē šī kārtība tiek attiecināta tikai uz vienu valsts kontrolieri. Tāpat šādas izmaiņas vairāk atbldīšot Satversmē un Valsts kontroles likumā nostiprinātajai idejai par to kā koleģiālu iestādi. Satversmes 87. pants un Valsts kontroles likuma 1. pants runā par neatkarīgu koleģiālu iestādi. Lai gan publiski iestādi pārstāv valsts kontrolieris, praksē lēmumi tiek pieņemti Valsts kontroles padomē, kuras lēmumus paraksta valsts kontrolieris.
Valsts kontroles padomē bez valsts kontroliera, kurš automātiski pēc likuma ir arī padomes priekšsēdētājs, ir vēl seši padomes locekļi. Gan valsts kontrolieri, gan Valsts kontroles padomes locekļus Saeima amatā apstiprina uz četriem gadiem. Katra no šīm amatpersonām amatā var tikt apstiprināta uz atkārtotu četru gadu termiņu, bet Valsts kontroles likums liedz vienai un tai pašai personai ieņemt amatu vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
