Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jebkura nacionālā kultūra ir vērtīga pasaules kultūras daļa, pelnījusi saglabāšanu un tālāku attīstību. Jebkuras nacionālās kultūras pamats ir valoda. Valodas ir visspēcīgākais līdzeklis mūsu materiālā un garīgā mantojuma saglabāšanai un attīstībai. Katras tautas valoda ir ieguldījums pasaules civilizācijā. Tās izzušana novedīs pie svarīgu kultūras zināšanu zaudēšanas, ko tā pārstāvēja gadsimtu gaitā.

Etniskajām kopienām valodas ir tradīciju nesēji. Zinātnieki apgalvo, ka aptuveni 90% no visām esošajām valodām būs zaubētas un puse no tām pazudīs līdz gadsimta beigām. Bet tas ir apmēram trīs tūkstoši. Kopā ar tām pazudīs stāsti, mīti un leģendas, un kopā ar to daudzu tautu īpašā pasaules uztvere.

Katrai tautai ir absolūta nepieciešamība attīstīt savu valodu, kas ir viena no svarīgākajām nacionālās apziņas izpausmēm, ko sauc par pretrunīgo vārdu "nacionālisms". Nacionālisms ir piederības sajūta savai nācijai, izpratne par savas nācijas tiesībām saglabāt savu valodu un kultūru. Nedrīkst sajaukt "nacionālismu" ar "nacismu", jo nacionālisms nekādā ziņā nenozīmē kaut kādu nevielīdzību ar citu tautību pārstāviem, nenozīmē atšķirīgu tiesību un pienākumu esamību dažādu tautību cilvēkiem.

"Nacionālisms" ir kaut kas negatīvs vai pat noziedzīgs tikai impērijas acīs kā spēcīgs organizatorisks faktors, kas spēj novest līdz sabrukumam. Runājot ar zināmu nosacījuma pakāpi, var teikt, ka nacionālisti ir visi, kas uzskata sevi par jebkuras nācijas pārstāvi vai kuri uzskata sevi par jebkuras valodas turētāju. Impēriju veidojošo nāciju šovinisma pamatā, cilvēku impēriskās domāšans pamatā arī ir nacionālisms.

Lieli disertāciju apjomi ir rakstīti par nacionālo kultūru un valodu saglabāšanu. Bet tie visi runā par to, kā saglabāt mazo tautu kultūru, kuru valodas dažādu iemeslu dēļ jau atrodās uz pazušanas sliekšņa. Par iemeslu tam var būt: neliels valodas pārvaldītāju skaits; var būt, ka nacionālo valodu funkcionālās attīstības līmenis ne vienmēr atbilst mūsdienu sabiedrības sociolingvistiskajām vajadzībām; kādu politiska rakstura iemeslu dēļ etniskajai grupai var nebūt savas valsts vai teritoriālās autonomijas; cilvēki varbūt dzīvo nelielā skaitā citas nācijas vidū.

Tas viss ir disertācijas par to, kā „glābt tos, kas jau ir ceļā uz izzušanu”, kā saglabāt valodu ikdienas dzīvē un novērst nacionālās kultūras pazušanu. Viņi nerunā par to, kā mūsdienu pasaulē nodrošināt valodai pilnvērtīgu dzīvi, lai tā nekad nebūtu apdraudēta.

Latvijā ir unikāla situācija, kad iedzīvotāju vairākuma valodai, kas tiek atzīta par valsts valodu, kurai nepastāv izzušanas draudi, faktiski ir apdraudēts valsts valodas statuss. Tā pakļauta izspiešanas riskam. Valsts valodas vidē, publiskā sfērā, visā Latvijas teritorijā vēl nav atjaunota un ir nepieciešama tās aizsardzība, lai saglabātu valsts valodas kvalitāti, lai neiekļautu valodu skaitā, kas neatbilst sociolingvistiskajām vajadzībām mūsdienu sabiedrībā.

Lingvisti uzskata ka ir vairāk nekā 20 valodas funkcijas sabiedrisko attiecību jomā, un to īstenošanai valodai jābūt funkcionālam stilam, leksiskai bāzei, literārajai normai. Protams, tiek uzskatīts, ka, ja tā ir valsts valoda, tad tās prioritāte ir „nesatricināma”. Faktiski latviešu valodas prioritāte joprojām ir ļoti apšaubāma un pakāpeniski tiek veidota tikai ar administratīviem pasākumiem.

Nacionālās mentalitātes īpatnības, kas veidojās senos laikos, un padomju laika notikumi Latvijā radīja būtisku kaitējumu latviešu valodas saglabāšanas un attīstības apstākļiem. Bet latviešu valoda ir viena no vecākajām valodām Eiropā, kopā ar lietuviešu valodu, veido atsevišķu valodu atzaru, kas sakņojas sanskritā un indoeiropiešu grupas valodās.

Pasaulē ir tikai aptuveni 200 valodu, kurās runā vairāk nekā miljons cilvēku, un starp tām ir latviešu valoda. Jāatzīmē, ka, neskatoties uz situāciju, kadā latviešu valoda atradās, tai ir potenciāls pildīt valsts valodas lomu, pastāv autonoma teritorija, un runātājiem ir vajadzīgais skaits un vēlme labot situāciju. Tikai traucē komunistiskā režīma kropļota daļas iedzīvotāju postpadomju mentalitāte.

Ir jāapzinās viena ļoti svarīga lieta: lai valoda ne tikai tiktu saglabāta ikdienas dzīvē un kalpotu, lai neaizmirstu nacionālo folkloru, bet vienmēr paliktu moderna un piemērota visās dzīves situācijās - ir jābūt tādai valstij vai autonomijai, kurā tā tiek pastāvīgi izmantota visā teritorijā un visās jomās, bez izspiešanas draudiem.

Ideālā gadījumā katrai valodai jābūt sava valsts vai autonomijai, kur tiek pilnībā izmantota šī valoda, ja šīs valodas attīstība līmenis un cilvēku skaits ļauj to darīt. Tad katrai nacionālajai kopienai, kura dzīvo valstī, kas nav viņu nacionālā valsts, un ir spiesta integrēties citās valodas vidē, būs iespēja iegūt „kultūras atbalstu” un saglabāt savu identitāti, kaut tur nav autonomas pilnīgas kultūras attīstības.

Faktiski nav iespējama dažu valodu vienlīdzīga apgrozība vienā, autonomijās nesadalītā teritorijā neatkarīgi no likuma par valodu vienlīdzīgām tiesībām ieviešanas. It īpaši, ja valodu izplatības pakāpe ir atšķirīga. Bet tie visi ir atšķirīgi, un, protams, valodu tiesiskās vienlīdzības izveide nespēj novērst to funkcionālo nevienlīdzību.

Lai saprastu un pieņemtu Latvijā notiekošos procesus šajā jomā, ir nepieciešams pilnībā apzināt šo faktu. Dažādu valodu un kultūru savstarpējā ietekme izraisa ne tikai savstarpēju bagātināšanos, bet arī "mazo valodu" atstumšanu, ja tās konkurē "ar vienādiem noteikumiem" kopējā telpā, ja neliela valoda nav aizsargāta ar administratīviem pasākumiem kā prioritāte oficiālajā jomā.

Ja nacionālās kopienas neizmanto konkrētas teritorijas „prioritāro” valodu un ir izolētas, tad attīstās vēl viena tendence - destabilizācija un sadalīšanās. Nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu attīstību vairāk nekā vienai nacionālai kultūrai tādā stāvoklī, kad nav autonomiju. Valstīs, kurās pastāv vairākas oficiālās valodas, nacionālās autonomijas noteikti pastāv, vai to faktiskā nevienlīdzība ir skaidri redzama kopējā telpā.

Secinājums: ja valsts vēsturiski nav veidojusi etniskās, autonomās teritorijas, tad ir iespējams tikai viens loģisks un skaidrs risinājums - vienota valodas telpa publiskajā sfērā, ar visu nacionālo kopienu tiesībam „paralēli” saglabāt savu sākotnējo nacionālo identitāti. Izņēmumi ir tikai tad, ja divu oficiālo valodu klātbūtne neapdraud viena otru ar "likvidāciju" vai faktiskā nevienlīdzība nerada bažas par sekām. (Piemēram – Somija.)

Valsts valodas stāvoklis Latvijā un iedzīvotāju atšķirība, kas balstīta uz atšķirīgu attieksmi pret padomju pagātni, neļauj veikt šādus simboliskus žestus, jo pēcpadomju Latvijā tam būs pavisam ne simboliskas sekas.

 Neapšaubāmi, jebkuras valsts pilsonim ir tiesības saglabāt savu nacionālo identitāti neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo. Tomēr ir jāsaprot, ka dzīves apstākļi savās nacionālās valsts stāvoklī vai autonomijā būtiski atšķiras no dzīves apstākļiem un identitātes saglabāšanas apstākļiem ārpus savas etniskās valsts vai autonomijas un prasa pašai personai papildu centienus.

Kādu iemeslu dēļ Latvijā daļa no tiem, kas sevi dēvē par "krievvalodīgiem" (neatkarīgi no tautības), pilnībā to nesaprot? Bet sapratne uzreiz parādās, ja šāda persona pārceļas uz jebkuru citu valsti. Ja cilvēks dzīvo ārpus savas nacionālās valsts un neintegrējas vietējās valodas vidē, piedzīvo „valodas komfortu”, tas nozīmē, ka vietējie iedzīvotāji piedzīvo diskomfortu.

Tiesības saglabāt un nodot savu identitāti nākamajām paaudzēm, protams, pastāv. Bet apdraudēt mazas nacijas valsts valodas vidi, kurai nav citas vietas uz zemes, lai saglabātu un attīstītu savu kultūru, šādu tiesību “nacionālajām minoritātēm” nav. Līdzīga situācija veidojās tikai iekarotajās kolonijās, iekarotāju un vietējo iedzīvotāju attiecībās, bet ne civilizēta un apzināta cilvēku pārvietošana uz svešvalodīgām valstīm. Šie ārkārtējie apstākļi nav ņemti vērā Eiropas Padomes "Cilvēktiesību pamatkonvencijā", nodaļā "Mazākumtautību tiesību aizsardzība", - daži panti, kurus Latvija nav ratificējusi.

Latvija var uzskatīt par nacionālo minoritāti tikai lībiešus un čigānus, kuriem nav nekur citur valsts vai autonomijas. Visām citām valodām un kultūrām, kuru kopienas pastāv Latvijā, ir atbilstošas administratīvās vienības, kur attiecīgi ir izveidoti (vai jāveido) nosacījumi attiecīgo valodu prioritārajai attīstībai. Tad cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus savas nacionālās valsts, būs «avots, kur smelt».

Valodu un kultūras problēmu emocionālā uztvere starp "mazo" izšķīdušo tautu pārstāvjiem un "lielo", "absorbējošo" citu etnisko grupu, tautu pārstāvjiem ir pilnīgi atšķirīga. Viņiem ir grūti sajust, saprast un pieņemt vienam otra stāvokli. Tas ir starptautiskās spriedzes cēlonis. Jo īpaši, kad valsts ieguva neatkarību no impērijas un jautājums par tā dēvēto "dekolonizāciju" netiek izvirzīts ar principiāliem apsvērumiem, bet tauta ir pilnībā apņēmusies atjaunot būtiski izkropļoto tās valodas lomu.

Proimperiālie spēki izmanto šo neracionālo, emocionālo cilvēku stāvokli (it kā viņi «pārvietojās ārzemēs” vienā brīdī pretī savai gribai) un izmanto bijušās impērijas valodu kā līdzekli, lai piesaistītu atbalstītājus un veidotu šķelšanos sabiedrībā, sagatavojot pamatu valsts destabilizēšanai. Dažādos aizbildinājumos viņi apšaubīja un noraidīja nepieciešamību integrēties valsts valodas vidē. Cilvēkus baida ar «asimilāciju» un izdomātiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Referendumam par otro valsts valodu Latvijā uzdotais jautājums tika formulēts vienkārši, bet ārkārtīgi nepareizi, - tas izraisīja kļūdainu atteiksmi, un daudzi vēlētāji vēl nav atbrīvojušies no šīs kļūdas. Galu galā, ja valstī ir vairākas valsts valodas, parastam pilsonim vispār nav pienākuma zināt un izmantot visus valsts valodas. Protams, ar ierosinātā jautājuma formulējumu gandrīz neviens nesaprata, ka, balsojot „Par” valodu, ko viņš uzskata par savu dzimto valodu (kas ir diezgan dabiski), pilsonis faktiski balsoja „pret” pienākumu parastajiem pilsoņiem mācīt un lietot latviešu valodu. Šajā gadījumā latviešu valodas izspiešana turpinātos tāpat, kā tas bija padomju laikā.

Valsts valoda ir valoda, kas konkrētajā valstī veic integrācijas funkciju politiskajā, sociālajā, ekonomiskajā un kultūras sfērā, kas kalpo kā konkrētas valsts simbols tāpat kā karogs, ģerbonis un himna. Tā ir valsts administratīvo tekstu, likumu, rīkojumu, apmācības, masveida informācijas valoda utt. Valsts valodā notiek ar valstiskumu apvienota megosociuma, administratīvi politiskā un sociāli ekonomiskā ļīdzdarbība. Kā rezultātā valoda kļūst par vienu no svarīgākajiem valsts integrācijas līdzekļiem.

No personas integrācijas pakāpes dzīvesvietas valsts valodas vidē ir atkarīga tās faktiskā spēja realizēt savas tiesības un potenciālu konkrētā valstī. Valstij ir pienākums nodrošināt visiem tās iedzīvotājiem atbilstošu izglītību. Cilvēkiem, kas uztraucas par cēlu vēlmi saglabāt sevī un pēcnācējos sākotnējo nacionālo identitāti, nevajadzētu cīnīties pret valsts valodas pozīciju, bet par to, lai paplašinātu iespējas paralēli apgūt Latvijas nacionālo kopienu valodas un kultūru. Par kultūras saišu paplašināšanu starp nacionālām kopienām un attiecīgām valstīm un autonomijām, veicināt attiecības, kas neapdraud Latvijas valstiskuma pamatprincipus. Tas radīs tikai cieņu no latviešu puses, jo viņiem ir tādas pašas jūtas pret savu nacionālo kultūras mantojumu, un viņi nevar nesaprast citu cilvēku līdzīgas jūtas.

 Administratīvie pasākumi, lai atjaunotu un saglabātu valodas vidi nacionālajā valstī, nekādā ziņā nevar tikt uzskatīti par „cilvēktiesību pārkāpumiem”, jo tie nekādā veidā neietekmē svešvalodu pilsoņu tiesības saglabāt savu sākotnējo nacionālo identitāti sev un pēcnācējiem, izmantojot kultūras saites ar attiecīgajām valstīm vai autonomijām, kur tāpat jāizveido visi nosacījumi un priekšrocības, lai pilnībā attīstītu attiecīgās nacionālās kultūras.

Ir jāsaprot, ka mazā Latvija nespēj kļūt „tēlaini runā“ par “vairāku civilizāciju šūpuli” - tas nozīmē nodrošināt autonomu pilnīgu attīstību vairākām nacionālajām kultūrām. Tā nav federācija. Jā, Satversmes preambulā ir teikts, ka "Latvijas valsts ... tika izveidota ... lai garantētu latviešu tautas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību gadsimtu gaitā, lai nodrošinātu visu cilvēku un ikviena cilvēka brīvību Latvijā un veicinātu labklājību”.

Šī rindiņa tāpat kā visa Latvijas likumdošanas sistēma runā tikai par latviešu valodas un kultūras prioritāti, kas garantē latviešu tautas saglabāšanu, un sola "nodrošināt brīvību" un "veicināt labklājību" visai daudznacionālajai tautai. Latvijas likumdošanā nav ierobežojumu vai priekšrocību atkarībā no nacionalas piederības, un nevar būt.

Jāatzīmē, ka kopumā Latvijas daudzu nacionalitāšu iebzīvotāji rāda civilizācijas un iecietības piemerus. Skaļu konfliktu, saistītu ar starpetniskām attiecībām vai politiskām atšķirībām, nav! Politisko cīņu parasti veic ar civilizētām, likumīgām, konstitucionālām metodem. Taču mēs nevaram saprast viens otru ar divu praktiski izolētu informācijas telpu klātbūtni.

Valsts izvairās no sadarbības ar vēl nepietiekami integrēto mūsu sabiedrības daļu. Neatmasko imperisko politiķu darbību, kas izmanto daļas sabledrības valodas izolāciju. Galvenais līdzeklis latviešu valstiskuma pamatprincipu pretinieku rokās ir emocionāli un neracionāli uztverts valsts valodas jautājums.

Šie "pretinieki", kas reiz aizstāvēja "komunistu izvēli", zaudējuši kļuva par uzņēmējem, kapitālistiem; aizstāvēja komunistiskās partijas nedalāmo varu - zaudējot viņi izmanto demokrātiskas institūcijas un procedūras; viņi aizstāvēja impēriju - zaudējot piedalās neatkarīgas valsts parlamenta vēlēšanās; iebilda pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā - zaudējuši izmantoja Eiropas Parlamenta mandātus, mēģinot starptautiski diskreditēt Latviju, un pārstāv ES kaimiņu impērijas intereses, kura ir pilnīgi diskreditējusi sevi.

Šodien viņiem vairs nav izdevīgi atklāti paust savus patiesos pasaules uzskatus un mērķus - ne tik daudz ideoloģisko atbalstītāju paliek pie viņiem. Viss viņu atbalsts balstās uz emocionāli nepareizi saprotamu valsts valodas politiku. Ja visi cittautieši sapratīs (tas attiecas arī uz dažiem etniskajiem latviešiem), ka konkrētais vektors valsts valodas politikā ir pamatots un dabisks, jā, redzēs, ka tās realizācijas rezultātā „debesis nenokrīt zemē”, tikai radīsies iespēja realizēt savas tiesības un potencialās iespējas, - tad destruktīvo spēku atbalsts sabiedrībā būs tik nenozīmīgs, ka valstij nebūs jāfinansē viņu darbību no budžeta.

Tad apstāsies pie katrām vēlēšan;am atkal un atkal "cīņā par neatkarību", pirmkārt, balsojot, baidoties izvēlēties valstiskuma pretiniekus, un tad mēs galu galā sāksim risināt daudzas citas problēmas, kas mums ir uzkrājušās lielā dadzumā. Joprojām pastāv bailes, ka, aizbildinoties ar sociālo aizsardzību problēmu cilāšanu, tiek paslēptas "Kremļa ausis". Sakarā ar to, ka pretvalstiskas grupas slēpjas aiz sociāldemokrātijas idejām, īsti sociāldemokrāti nav populāri, un mums ir izkropļota politiskā sistēma, kā rezultātā - atbilstošas nepilnības valsts politikā. Jā, un "labējā" politisko spēku spektrā nav pienācīga konstruktīvisma, kamēr vēlētājs vispirms ir spiests reaģēt uz "iejaukšanos" pret valstiskuma pamatiem.

Galvenie lēmumi par valodas vides atjaunošanu jau ir veikti un tiek pakāpeniski īstenot.. Līdz ar pirmo nacionālo kopienu skolu absolventu parādīšanos, kuri saņēmuši pilnvērtīgu izglītību valsts valodā un pārvalda to līdzvērtīgi dzimtas valodas līmenīm, tas pakāpeniski samazinās valodas komisiju lomu. Valodu barjera, kas atdala informācijas telpu, pakāpeniski izzudīs, un Latvijas daudznacionālā tauta pakāpeniski pārveidosies par vienotu politisko nāciju.

Tas ir neizbēgami - tad kāpēc vajag bojāt un mēģināt palēnināt šodien to, kas ir labs? Kāpēc sniegt atbalstu politiskajiem līderiem, kuri veido savu karjeru un labklājību ar viltotiem principiem un nepamatotām, savu orientāciju sabiedrībā zaudējušu cilvēku bailēm? Galu galā šie „līderi” paši, katrā ziņā nozīmīga daļa no viņiem, pilnībā apzinās savas pozīcijas nepatiesību un negodīgumu - viņi vienkārši izmantoja situāciju savām merkantīlām vajadzībām. Kā saka, "nekā personiska". Bet mums, domājošiem cilvēkiem, vismaz kuri tiecamies būt objektīvi, - kāpēc mums tas ir vajadzīgs? Mums ir daudzas citas neatrisinātas un reālas problēmas.

Novērtē šo rakstu:

14
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...