Starts jaunā Latvijas politiķu pasaku sējuma "Latvija 2050" izstrādes naudas apgūšanai
Aivars Strakšas06.04.2025.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Ar ministru prezidentes Evikas Siliņas ievadvārdiem esot ticis dots starts jaunā Latvijas politiķu pasaku sējuma "Latvija 2050" izstrādes naudas apgūšanai. Kāpēc tik sarkastiski?
Palasiet aktuālo pasaku sējumu - "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam", tad sapratīsiet. Mazliet šķebina lasot. Pilns ar patētiskām, skaistām, bet pēc satura pilnīgi tukšām frāzēm, kas skaudri kontrastē ar šī brīža realitāti.
Sāksim ar mērķi: "2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas."
Vai to vispār var nosaukt par mērķi?
Mērķis ir apņemšanās kaut ko izdarīt. Kaut ko konkrētu un pēc iespējas nosakāmu. Lai zina, ka stratēģiskais mērķis ir sasniegts. Šeit ir aprakstīts sapnis, vīzija un cik saprotu, tad ir paredzēts, ka tas realizēsies pats no sevis. Ja pats no sevis nepiepildīsies, tad būs kā pašlaik, nokļūsim tur, kur straume mūs aiznesīs.
Vēl viens citāts no esošās stratēģijas: "Visticamāk, ka 2030. gadā Latvijas sabiedrība būtiski atšķirsies no tās, kas šeit dzīvo šobrīd, – valstī dzīvos aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju...”
Palikuši pieci gadi. Lai izpildītu šo vīziju, mums vajag sagādāt kādus pārsimt tūkstošus migrantu. Piedzemdēt savējos nesanāks.
Nevēlos visu pārstāstīt. Jālasa pašiem.
Nedomāju, ka ar stratēģiju 2050 būs kaut kas citādi. Stratēģiju rakstīšanas un pildīšanas tradīcijas neļaus. Stratēģijas rakstām grāmatplauktam, un līdz ar to tām ir jābūt skaistām pēc formas, ambiciozām pēc satura, nav jātraucē ikdienā un kā visām pasakām - ar laimīgām beigām. Gandrīz piemirsu - ar labu honorāru iesaistītajiem literātiem.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
