Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc bijušā ekonomikas ministra, tagadējā Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara publiski izteiktā ierosinājuma pārpublicējam šo interviju, kas sākotnēji publicēta European Journalism Observatory mājas lapā.

Divarpus gadi vadošos amatos vienā no lielākajiem mediju uzņēmumiem, pieci jauni a/s “Diena” valdes sastāvi, piedalīšanās shēmu spēlē un viens norīts krupis. Tāds pēc sarunas izskatās avīzes “Diena” vadītāja Gunta Bojāra nesenās karjeras kopsavilkums. Bet tas nav viss, jo fonā ir jautājums, kā strādāja redakcija, jūtot, ka laikraksts, iespējams, pieder trim Latvijas politikā ietekmīgiem cilvēkiem, uz ko norāda arī nule no amata atbrīvotais izdevniecības „Dienas žurnāli” izdotā vīriešu dzīvesstila žurnāla „Playboy” galvenais redaktors Jurģis Liepnieks. Laikraksta “Diena” bijušo vadītāju Gunti Bojāru intervē Anda Rožukalne.

Amatu atstājušais “Dienas mediju” un laikraksta “Diena” galvenais redaktors Guntis Bojārs laikraksta Diena īpašnieku maiņā, kas notika 2009.gada 3.jūlijā, noskatījās no malas. Viņš tolaik bija jaunas pieredzes meklējumos interneta portālā patti.lv un LTV “Panorāmā”. Laikrakstā Guntis atgriezās 2010.gada pavasarī un ieņēma savu agrāko amatu, kļūstot par pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītāju.

- Vai saprati, kāpēc cilvēkiem, kam pieder “Diena”, vajadzīgs šis ieguldījums?

Daudzas lietas cilvēkiem saistās nevis ar aprēķinu, bet ar emocijām. Man šķiet, ka šiem cilvēkiem, tas bija gards kumoss, to bija labi apēst, nerēķinot, kas būs. Katram bija savi iemesli. “Diena” savā laikā ir katram personiski nodarījusi pāri. Viens tāpēc tagad dabū daudz un dikti tiesāties, otrs tādēļ ir izbeidzis savu karjeru politikā, trešais arī. Es teiktu tas ir atriebības projekts.

- Nopirkt un tālāk – kā remdēt atriebību?

Iespējams, galvenā dziņa ir atriebība. Tam, ka mērķis bija “Dienu” nolikvidēt, es neticu. Drīzāk neitralizēt. Lai “Diena” netraucē. Bet no biznesa viedokļa tas aktīvs ir neizrēķināts, jo avīzes vara mūsdienās samazinās. Te atriebība ir aizmālējusi acis: man ir izdevība, es pirmo izsalkumu pārvaru… Bet tad tu sāc rēķināt un nesanāk. Iespējams, secini, ka mums nav politiskās ietekmes, biznesa rādītāju arī nav, tad viņi sāka avīzi svaidīt.

- Uz kā turējās tava motivācija piedalīties citu atriebības projektā?

Bija ambīcija parādīt, ka varu attīstīt mediju uzņēmumu. Ir lietas, ko var izdarīt tikai Dienas koncernā. Bēdīgākais, ka regulāri nonācu mīnusos – psiholoģiski, organizatoriski. Labi, ka es vispār spēju visu pasākumu saturēt.

- Vai esi saņēmis pārmetumu par komformismu, principu trūkumu?

Ko tik neesmu saņēmis? Labi pārzināju, ko saka lasītāji. Kādam nepatika viens vai otrs, kādam konformisms, bet tad tu skaties, kāds ir iemesls.

- Kas bija jauno īpašnieku mērķis?

Tas nebija tikai bizness. Visērtākais modelis, kāpēc izdevīgi turēt avīzi, – tu vari strādāt uz pasūtījuma rakstiņiem. Minēšu piemēru. Tas bija “Jaunajā avīzē” ap 1998.gadu. Tā piederēja grupai “Mono M”. Es biju ziņu dienesta vadītājs, īsti nezināju, kas ir “Mono M”. Pēkšņi lidostai bija kaut kāds konkurss par tax free veikaliem, kurā piedalījās “Mono M”, un es uzzināju visu par īpašniekiem. Tā bija vēlēšanās caur avīzi izspēlēt kārti, ka konkurss ir negodīgs. Tad vajadzēja pirmo lapu un varēji strīdēties, bet vajadzēja publicēt. Atšķirībā no “Mono M”, kam intereses bija ļoti šauras, “Dienas” īpašniekiem iespējams, tā ir iespēja kaut kā strādāt politikā.

No populārākajiem īpašnieku mērķiem – peļņa vai politiska ietekme – varētu būt abi. Skaidrs, ka trijotnei vajadzīgas gan politiskās, gan ekonomiskās dividendes.
Bet “Dienas” īpašniekiem traucēja, ka viņi ir trīs. Visi – rakstura cilvēki. Tas traucē vienoties. Iespējams, tas palīdzēja man noturēties: vienam es neesmu ērts, bet pārējiem diviem esmu ērts. Viņi bija sadalījuši darba laukus.

- Kam bija darba lauks pēdējā periodā?

Šķēlem. Pie Staņēviča bija Lemberga kārta, bet tagad atnāca Šķēle.

- Vai tu juti šo personību ietekmi?

Varu pateikt novērojumu līmenī. Atšķirība starp Aivaru un pārējiem ir tāda, ka viņam jau kaut kas ir. Šajā kompānijā viņš piedalās novērotāja statusā, viņam kauties, izcīnīt savu varu baigi nevajag. Līdz ar to viņa periodā, viņa zvaigznājā viss ir mierīgāk, virzīts uz biznesu. Daces Andersones laiks to iezīmēja un arī Normunda Staņēviča laiks. Par to liecina fakts, ka par valdes priekšsēdētāju tika iecelts finansists. Ja viņš, man, iespējams, gribēja pārstāstīt kāda cilvēka politisko vēlmi, tad to nemācēja. Savukārt Ancupova ienākšana un arī Kota ienākšana raksturīga ar diezgan straujām kustībām.

- Kāpēc atgriezies “Dienā”, ja īpašnieki bija mainījušies?

Man “Diena” ir dvēseles lieta. Jau strādājot kopā ar Sarmīti Ēlerti, man bija idejas, kā varētu mainīt saturu, kā padarīt šo avīzi lasītājiem vajadzīgu, jo mēs sākām zaudēt auditoriju.

- Vai Aleksandram Tralmakam, kas aicināja strādāt “Dienā”, jautāji par īpašniekiem?

Sākumā uz to skatījos attālināti. Atceros, Baiba Rulle man jautāja, ko tu necepies par Roulendiem. Es atbildēju: kamēr man viņi netraucē, tikmēr necepšos. Tralmaks dziedāja savu nevainīgo dziesmiņu, ka nekas slikts nav. Es viņam ticēju, jo biju iepriekš strādājis kopā, kad viņš bija “Dienas” direktors.

- 2010.gada 16.jūnijā, tu nomainīji Daci Andersoni “Dienas” redaktora amatā. Kāda ir tava versija par to?

Tajā laikā a/s “Diena” valdē bija Zigmārs Meija (SIA “Dienas mediji” valdes loceklis no 2010.gada 22.aprīļa līdz 12.jūlijam – aut.piez.). Tikāmies sapulcēs, kur izklāstīju savas idejas. Dace bija “Dienas biznesa” cilvēks un ar manu atnākšanu, es ticētu versijai, ka es viņu pārspēju ar kādām idejām. Dace domāja, kā avīzi noturēt, es sāku runāt, kā attīstīties. Izdomāju kampaņu “Gudri, godīgi, cilvēcīgi”, kad Dace bija redaktore. Tad Zigmārs Meija un Inga Gorbunova, tālaika “Dienas mediju” galvenā redaktore, jautāja, kā redzu avīzes attīstību, ja būtu galvenais redaktors. Man vienmēr paticis būt otrajā pozīcijā, tā ir ļoti ērta, bet sapratu, ka vienā brīdī jākāpj uz skatuves. Tajā laikā īpašnieku jautājums izskatījās tā – “suņi gulēja”, tos nejutu. Ar īpašnieku faktoru saskāros, kad redakcijā ieradās Sergejs Ancupovs un Dzintars Zaļūksnis.

- Tas notika jau pēc mēneša, 2010.gada 12.jūlijā Ancupovs bija “Dienas” galvenais redaktors.

Uz redakciju atnāca Ancupovs, Zaļūksnis, viņi aizgāja uz slaveno kabinetiņu, kur bija valdes vai padomes sēde. Sapratu, ka kaut kas notiek un gaidīju, ka man pateiks – tu esi brīvs.

Ancupovs gribēja būt “Dienas” galvenais redaktors, un viņu iecēla amatā. Inga šajā sēdē pasaka, ja būs Ancupovs, tad viņa nebūs “Dienas mediju” galvenā redaktore. Viņa no amata atteicās sapulces laikā. Amats palika brīvs. Ko tagad darīt? Zaļūksnis, kas bija pielikts Ancupovam par vietnieku, bija nobijies, kā tiks galā ar avīzi. Par to Bojāru dzirdētas labas atsauksmes, tā viņi mani ielika tukšajā Ingas vietā. Tikmēr daru ikdienas darbus un par to neko nezinu.

Nesapratu rokādi, bet biju ticis pie kaut kā labāka. Bija bažas, ka Ancupovs ar Zaļūksni kaut ko mainīs, bet sapratu, ka esmu galvenāks par viņiem. Tajā pašā sēdē Uldi Salmiņu iecēla par valdes priekšēdētāju. Bija trīs figuranti: Zaļūksnis, redakcija un Salmiņš. Ceturtais biju es, kas staigāja no vienas salas uz otru, jo tās savstarpēji nesatikās.

- Bet tu vienalga vadīji “Dienu”?

Atceros, pateicu Ancupovam, lai labāk neiet uz redakciju, tur tevi nošaus. Viņš arī pats baidījās, sūtīja Zaļūksni. Ancupovs automātiski pret sevi nostādīja. Zaļūksnis bija mazliet labāks, bet viņi sajuta kaut ko nelabu. Bija epoizode, kad Zaļūksnis Jūrmalā sasauca kādus 15 jaunos censoņus ar domu, ka viņi varētu visus nomainīt. Arī “Neatkarīgās” redakcijai bija zvanījuši, vai viņi varēs nosegt, ja kaut kas…

- Bet kas tevi motivēja palikt?

Svarīgs ir kolektīvs. Man ar viņiem ir emocionāla sasaiste. Bija arī personīgā vēlme attīstīt uzņēmumu. Esmu iekšēji spītīgs: ja esi izdomājis, turpini, nevis norauj pusceļā.

- Ļoti drīz 5.augustā ieradās Viesturs Koziols ar jaunu redaktoru fotogrāfu Ilmāru Znotiņu.

Stāsts ar Ancupovu beidzās ar to, ka redakcijā darbs praktiski nenotiek, jo ir tāds galvenais redaktors. Ancupovs neko nedara, vēl ir Uldis Salmiņš, valdes priekšsēdētājs, kurš neko nesaprot. Bija arī portāla jaunā redaktore Gunita Ogriņa. Ilgi domāju, ko darīt. Vienīgais risinājums, kas ienāca prātā, gāju uz visu banku – vai nu es atlaižu vai atlaiž mani.

Tad notika tā. Plāniņš bija pa nakti izdomāts, tas bija sešos no rīta. Sagatavoju atlaišanas rīkojumus, preses relīzi, ka atlaižu Ancupovu, iedevu Annai Muhkai (toreizējā mārketinga vadītāja – aut.piez.) komunikācijas plānu. Neviens cits neko nezināja. No rīta izsūtījām preses relīzi. Es zināju, ka Uldis Salmiņš ap deviņiem brauc uz darbu un aizsūtīju īsziņu, ka gribu satikties tepat uz Mūkusalas riņķa Čilli picā. Viņš saka ok, es piebraucu, pica nestrādā, tāpēc satikāmies stāvvietā. Iekāpju Salmiņa mašīnā, viņš uz mani kā uz trako skatās. Bez piecām deviņi, mašīnā bija ieslēgts radio Skonto un tur viņš dzird, ka Bojārs atlaidis Ancupovu un Zaļūksni. Domāja, ka es viņu tūlīt nogalināšu, ka man ir nazis līdzi.

Salmiņam izstāstīju savu domu, teicu, ka labāk pieņemu šādu lēmumu. Informācija uzreiz nosedza visu mediju telpu un akcionāri nonāca ļoti neērtā situācijā. Atlaist Bojāru būtu vēl sliktāks signāls. Inga Gorbunova bija aizgājusi uz kaut kādām pārrunām, no turienes viņa rakstīja īsziņu: ”tu vari iet uz mājām!”.

Pēcpusdienā jau ieradās Viesturs Koziols. Vienas dienas laikā notika vērienīgi notikumi. Es domāju, akcionāri no situācijas izlīda perfekti. Ja pirms tam visu laiku bija runa, ka nezinām, kam pieder “Diena”, ar šo gājienu viņi parādīja Koziolu.

- Vai tev ir versija, kāpēc Ancupovs ieradās?

Ancupova ienākšanu saistu ar konkrētu vāku “Digitālgeita 2”. Tas bija stāsts, ka Lattelecom dabūja virszemes apraidi. Informācija bija salikta kopā, atgādināts Valsts kontroles ziņojums. Nebija kas šausmīgi jauns, bet, iespējams, akcionāri saredzēja tajā kaut ko politisku… Tur bija stāsts par Ēķi un Šķēli, jo virszemes apraides konkurss ir vinnēts, tad Ēķis ir norēķinājies ar Šķēli. Gulbis (Lattelecom vadītājs – aut. piez.) iedeva tiesā prasību pret mani, Andersoni un pret Dienu par nepatiesu ziņu atsaukšanu.

Neilgi pēc tam ieradās Ancupovs. Ja tu man jautā par kaut kādām figūrām, pieņemu, ka īpašniekos ir šīs trīs figūras, kas stāv aiz avīzes, tad viņu laiks bija sadalīts pa periodiem. Kad es atnācu un bija Dace Andersone, bija mazā ventspilnieka laiks, kad ieradās Ancupovs – bija Šķēles laiks. Digitālgeitas publikācija radīja jautājumus: ko tu tur nevari izkontrolēt, kāpēc viņi tā raksta par mani?

Kad atlaidu Ancupovu, bija jautājums, ko darīt. Nešaubos, ka pirmā doma bija nošaut mani. Bet ar to neko neiegūtu. Viņiem vilkās pakaļ stāsts par nezināmiem īpašniekiem, tā kā no publikas viedokļa labi – re, beidzot īpašnieks uzradies.

- Kā mainījās darbs?

Nekā. Par Viesturu – man ir dalītas jūtas. No vienas puses viņš šajā stāstā ir sliktais zēns, jo pārstāv valdi, īpašniekus, iespējams ir Šlesera cimds un rokas… Sliktais no mediju tīrības viedokļa. No otras puses Koziols izrādīja interesi par to, kā uzņēmumu attīstīt. Domāju, Viesturam bija dots laiks, kurā Bojārs jāpārbauda. Mēs kaut kādā ziņā sadziedājāmies.

- Kāds bija tā pamats?

Biznesa pamats. Nāca vaļā Galeria Riga un viņa paziņas taisīja šo projektu; viņi jautāja, vai “Diena” negrib uztaisīt publisko newsroom. Man patika tā ideja! Ambīcija izvilkt “Dienu” no zaudējumiem nebija pazudusi.

- Tā viss ripoja līdz 2011.gada februārim, kad ieradās Romāns Meļņiks un Normunds Staņēvičs, arī Edgars Vaikulis. Tad kaut kas mainījās?

Viņi idejas izteica, bet līdz fundamentāliem lēmumiem neviens netika. Tajā laikā aizgājām kaut kādā super politkorektumā. Bija vēlēšanas, un taisījām intervijas ar partiju līderiem. Pirmo reizi tika publicēta vēlēšanu publikāciju programma.

- Un kad Sandris Točs parādījās?

Ja runājam par to, vai bija izšķiršanās palikt vai nepalikt un kurā brīdī ūdens smeļas mutē, kad tu kāp sev pāri un rij tos krupjus… Točs (“Dienas komentētājs – aut.piez.) savā ziņā ir vienīgais krupis, ko es esmu norijis.

Viesturam bija maniere, viņš ieteica dažādus cilvēkus. Edgars Vaikulis diena.lv redaktora amatā, tā bija viņa ideja. Formula: paņemam uz pārbaudes laiku, paskatāmies. Vaikuļa stāsts ar to arī beidzās.

Ar Toču bija līdzīgi. Bet man bija lielāki iebildumi, tie bija arī no redakcijas puses. Nevis oligarhu jautājums, bet mani satrauca krievvalodīgo atbalsta puse, ko viņš pārstāv. Es varētu teikt, ka Točs pēc pārliecības ir “Saskaņas centra” cilvēks.

Pirms Toča iecelšanas satikos, izrunājos, sapratu, ko viņš domā un gāju pie Viestura oponēt. Saruna ar Sandri man nepatika. Ar laiku jūti “Dienas” auditoriju, kādas ir nostājas, gaidas. Runā ar Sandri un jūti, ka viņš ir nevis pret, bet varētu radīt nesaprotamu auditorijas reakciju. Mēs izrunājām, kas ir nosacīti sarkanās līnijas, piemēram, par krievu valodu, ka nevar būt otra valsts valoda.

- Kāds bija tas norītais krupis?

Biju nobažījies, ka viņš savā darbībā ies pret “Dienas” auditoriju. Par Andreju Panteļejevu (“Dienas” komentētāju nodaļas vadītājs) ir pavisam cits stāsts. Redakcijā bija iebildumi, vai bijušais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks var uzreiz iekāpt komentētāju nodaļā? Andrejs nebija pretrunā ar “Dienas” auditoriju. Bet Sandra viedokli es nepieņēmu.

- Tev nācās viņu pieņemt darbā.

Mani argumenti, kā redzi, ir baltiem diegiem šūti. Nesaku, ka Sandris darītu kaut ko sliktu, kaut ko grautu, tiktu izmantots politiskiem mērķiem… Bet komentētāju nodaļā svilpo vējš un jau trešo reizi Viesturs jautā, ko tu runā emocionālas muļķības, pamēģini. Bija posms, kad mēs ar Sandri karsti diskutējām. Tad viņš sāka bļaut un aizgāja prom, domāju, tūlīt teiks, ka redaktors kaut ko spiež, bet nē – atraksta īsziņu, tev bija taisnība, pārtaisīšu. Ja cilvēks domā citādāk, tu nevari uzlikt uzpurni, katru dienu kontrolēt katru uzrakstīto vārdu. Varbūt tas ir pārspīlētu sajūtu jautājums, kas radīja iespaidu, ka man kaut ko uzspiež.

- Vai tu vari raksturot, kāda bija redakcionālā neatkarība?

No augšas nekā nebija. Es pat teiktu lielā koncernā vadlīnijas būtu vajadzīgas, jo tu nesatiec īpašniekus katru dienu, bet, iespējams, viņiem ir savi uzstādījumi. Modelis būtu apmēram tāds, ka reizi gadā vienojies par par biznesa plānu un par vadlīnijām. Tur varētu būt 10 punkti: mēs aizstāvam eiro ieviešanu, aizstāvam to vai to… Piemēram, krievu valoda kā otra valsts valoda – nē. Tā kā neviens nespēja to izlemt, es formulēju vērtības. Ja “Diena” ir aizstāvējusi ārzemju kapitālu Latvijā, mēs to saglabājam. Ja “Diena” ir bijusi par eiro un iekļaušanos ES, šī vērtība turpinās. Klāt pieliku izglītību, enerģētiku un demogrāfiju. Tie bija jājamzirdziņi.

- Kas notika ar vēl vienu “Dienas” vērtību – godīga politika, valsts neizmantošana biznesa interesēs? Kā tā izskatījās īpašnieku kontekstā?

Mēs rakstījām gan par deputātu ētiku… Drīzāk bija resursu trūkums, lai celtu pamatīgākas lietas. Nebija žurnālistu, kas varētu kaut ko jaunu atklāt. Tie cilvēki (īpašnieki) no politbiznesa viedokļa, tie trīs vaļi, patiesībā jau bija sasieti.

- Par noslēgumu. Jaunais redaktors Aigars Freimanis bija kārtējais “Dienas” vadītājs, kas nāca tavā vietā?

Viņš ir Jāņa Gavara projekts. Droši vien likās, ka Freimanis varēs uztaisīt labāku avīzi. Es brīdināju, ka visās kompānijas ir vadītājiem pietuvināto loks un plāniņš var nenostrādāt. Pats gribēju attālināties no avīzes un vairāk strādāt ar “Hugo” projektu.

- Tad jaunā darba piedāvājums bija tas, ko vēlējies?

Jā, tas būtībā bija mans plāns. Vienīgā atšķirība, kamēr nebija atnācis Kots, visi atbalstīja, teica – strādā, taisi budžetu. Pēc tam tas izrādījās nevajadzīgs. Es pat jautāju Gavaram, kā tad būs? Viņš teica, es nezinu, varu garantēt darbu līdz aprīlim. Pēc tam arī par sevi nezinu, viņš teica. Ja attīsti šādu projektu, tu nevari tā mētāties!

Pirmās bija bažas, ka man samazinās algu. Tā nenotika. Vienīgais, kas nepatika, ka no jauna sāku darba attiecības ar pārbaudes laiku. Ja nebūtu spēlējis šo spēli iepriekš, ja nebūtu redzējis, kā viss tiek shēmots, es teiktu, forši – strādājam tālāk. Bet pārbaudes laiks, tas nebija adekvāti pret mani, it sevišķi tāpēc, ka pats “Hugo” biju izdomājis. Negribēju nekur iet, kolēģu faktors nostrādāja, Freimanis arī nav nekāds zvērs. Bet es runāju ar Kotu un sapratu, ka “Hugo” projekts viņam neliekas perspektīvs.

- Spēle atkārtojās trešo reizi, kas lika izšķirties, ka vairs neturpini?

Jaunas mediju platformas projekts ir baigais ieguldījums, tajā saskatīju iespējas ģenerēt naudu. Ja sāc šādu lielu projektu, tu būvē jaunu mediju. Tad gan man radās jautājums, kā vārdā es to daru?! Cīnos, turu kopā cilvēkus, izdomāju lielu projektu, lai pelnītu naudu, un tevi par to čakarē. Tie īssavienojumi visu laiku bijuši, bet tajā brīdī bija aptuveni tā, ka tev noliek priekšā būvlaukumu, tu tur būvē, bet tevi visu laiku tur uz grauda – nošaus vai nenošaus? Visu laiku mazliet kā ministrs dzīvoju, nezinot, “valdība” kritīs vai nekritīs.

- Pēc tava stāsta iznāk, ka cilvēku aiziešanai no “Dienas”, auditorijas šaubām nebija pamata, ja saki – viss bija izturams un kārtojams?

Fināls parādīja, ka nekas tur nebūs, ka vienā pusē kāds visu laiku varbūt ir cieties… Mēs nezinām, kāds būs stāsta turpinājums. Viens no secinājumiem, ka auditorijai ir nevis gluži vienalga, bet kamēr tas neparādās saturā lieliem burtiem rakstīts, tad audiorijai ir vienalga, kas ir īpašnieki. Es centos nevis būvēt visu pilsētu uzreiz, bet veidot projektus, kas var būt kā torņi. Tad cilvēki redz, ka tu esi kaut ko pabeidzis pat tad, ja tas tornis ir viens tajā sabrukušajā pilsētā. Tas princips labi strādāja. Sabūvējot dažus torņus, dabūjām moderna medija reputāciju, kas bija nojaukta ar īpašnieku problēmu.

Pārpublicēts no http://lv.ejo-online.eu/

Novērtē šo rakstu:

55
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Reņģe mētelī

FotoVai kažokā. Tālākās interpretācijas lai paliek katra lasītāja izvēles ziņā. Jo prastais latviešu tradicionālais ēdiens - siļķe kažokā nobāl, salīdzinot ar notikumiem, kas pēdējā laikā ir vandījušies Latvijas iemītnieku saziņas telpā.
Lasīt visu...

6

Cik ilgi Veselības ministrija piekops “strausa politiku”

FotoPēdējā gada laikā no veselības ministres Andas Čakšas puses tiek īpaši akcentēts finanšu trūkums medicīnas nozarē, un tās šī gada budžetā plānots palielināt uz budžeta deficīta rēķina.
Lasīt visu...

21

Neoliberālisma dizaina izčākstēšana

FotoLatviešu politiski organizatoriskās kaislības saglabā vēsturiski sākotnējo dinamismu. Latviešiem nav apnicis veidot jaunas politiskās organizācijas. Dinamisms nav tik liels kā „pirmajā” LR. Bet arī tagad, „otrajā” LR, nav pamata sūdzēties par politisko organizāciju veidošanas mānijas apsīkumu. 2014.gada 5.maijā tika dibināta partija „No sirds Latvijai”, 2014.gada 17.maijā tika dibināta „Jaunā konservatīvā partija”, 2016.gada 3.maijā tika dibināta partija „KPV LV (Kam pieder valsts)”, bet 2017.gada 26.augustā tika pietaisīta partija „Kustība „Par!”.
Lasīt visu...

12

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

FotoBez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Lasīt visu...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

Aizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas...

Foto

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un...

Foto

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

Nu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko...

Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...