Stāstā par „nejaušo vakcinēšanas reklāmu kļūdu” gali neiet kopā
Pietiek lasītājs23.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neskatoties uz to, ka Veselības ministrija jau paspējusi uzlikt vainu par kļūdu reklāmas plakātu krievu valodā tulkojumā reklāmas aģentūrai, man personīgi rodas vairāki jautājumi sakarā ar šo incidentu.
Pieņemsim, ka šajā projektā iesaistītie cilvēki nerunā krieviski un kļūda tika pieļauta nezināšanas dēļ. Šī versija izklausās ticama tieši tik ilgi, kamēr jūs nesaprotat, cik daudz cilvēku bija iesaistīti šī reklāmas projekta īstenošanā.
No oficiālās versijas izriet, ka par kļūdu ir atbildīga reklāmas aģentūra. Šis formulējums rada iespaidu, ka ne Vakcinācijas birojam, ne Veselības ministrijai nebija nekāda sakara ar šo reklāmas kampaņu. Rodas iespaids, ka reklāmas aģentūra pēc savas iniciatīvas nolēma veikt aģitācijas kampaņu, tērējot nevis valsts naudu, bet gan savu.
Patiesībā tā nav, un projekta īstenošanas procesā tika iesaistīta gan reklāmas aģentūra, gan projekta pasūtītājs - Vakcinācijas birojs un Veselības ministrija. Pamatojoties uz to, būtu ļoti saprātīgi pieņemt, ka projekta izstrādē piedalījās daudz vairāk cilvēku, nekā varētu šķist, izlasot oficiālo versiju.
Manuprāt, šāda mēroga projektā būtu bijis jāiesaista vismaz septiņi cilvēki vismaz trīs dažādās organizācijās:
1. Persona, kas ir atbildīga par projekta finansēšanu valsts pusē – kāds priekšnieks Vakcinācijas birojā / ministrijā.
2. Persona, kas atbild par saziņu ar reklāmas aģentūru – kāds vadītājs Vakcinācijas birojā / ministrijā.
3. Reklāmas aģentūras pusē par projektu atbildīgā persona – aģentūras vadītājs.
4. Grafiskais dizainers, kurš izveidoja grafiskos failus reklāmai krievu valodā – aģentūras dizainers.
5. Persona, kas atbild par sadarbību starp tipogrāfiju un reklāmas aģentūru – tipogrāfijas vadītājs vai projekta vadītājs.
6. Par reklāmas plakātu drukāšanu atbildīgā persona - drukātājs.
7. Par reklāmas plakātu uzstādīšanu atbildīgās personas - uzstādītāji.
Mēs redzam, ka vismaz septiņi dažādi cilvēki saskārās ar tekstu, tostarp krievu valodā. Tajā pašā laikā vismaz divreiz bija jaapstiprina reklāmas plakāta makets krievu valodā - valsts pusē esošajam vadītājam bija jaapstiprins makets aģentūrai, un aģentūrai bija jaapstiprina makets tipogrāfijai.
Bet izrādās, ka, pirmkārt, neviens no šiem vismaz septiņiem cilvēkiem nerunā krieviski tādā līmenī, lai pamanītu pat bērnam acīmredzamu kļūdu. Un, otrkārt, krievu valodā maketa apstiprināšana notika divreiz, ņemot vērā, ka neviens no projekta dalībniekiem it kā nemāk lasīt krieviski.
Cita izskaidrojuma, kāpēc plakāti ar it kā nejaušu kļūdu parādījās pilsētas ielās, nav. Tiesa, es ar lielām grūtībām ticu tam, ka no vismaz septiņiem pilnīgi dažāda vecuma un dažādu profesiju cilvēkiem neviens nevar lasīt krieviski. Statistika saka, ka cilvēku, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda, Latvijā ir aptuveni 35 procenti. Tas ir, saskaņā ar statistiku vismaz divi no septiņiem projekta dalībniekiem varētu būt krievvalodīgi. Nevajag aizmirst arī to, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas milzīga daļa latviešu perfekti runā, lasa un raksta krievu valodā.
Bet uz brīdi iedomāsimies, ka vismaz septiņi cilvēki no vismaz trim dažādām organizācijām nekad nav redzējuši krievu alfabētu. Ja tā ir taisnība, tad ar kādiem līdzekļiem tika veikts tulkojums no latviešu valodas krievu valodā? Google tulkotājs, jūsuprāt, un tas būs ļoti saprātīgs pieņēmums.
Bet Google tulkotāja gadījumā iznāk arī dīvaina lieta. Ja jūs ievadīsiet oriģināltekstu latviešu valodā (vecvecāki), rezultāts būs vārdi бабушка un дедушка, nevis прабабушка un прадедушка (vecvecvecāki), kā bija rakstīts uz nepareizajiem plakātiem. Tas ir, ja reklāmas projekta dalībnieki izmantotu Google tulkotāju, tad viņi vienkārši nevarētu kļūdīties.
Kas rezultātā?
Neskatoties uz reklāmas aģentūras atvainošanos, kā arī nepareizo plakātu aizstāšanu ar pareizajiem, vakcinācijas procesa reputācija tika sabojāta. Pēc šādas antireklāmas ir pilnīgi skaidrs, ka noteikta daļa krievvalodīgo ir pieņēmuši lēmumu nevakcinēties, daļa nolēma atlikt vakcināciju, un daļa tagad nezina, vai ir vērts vakcinēties vai ne.
To visu saprotot, rodas jautājums - vai šī it kā nejaušā kļūda varētu būt viltīgs veids, kā samazināt pieprasījumu pēc vakcīnas? Galu galā mēs visi ļoti labi zinām, ka rindas vakcinācijas centros ir saistītas tieši ar vakcīnas trūkumu.
Tātad, lai šo pieprasījumu samazinātu, tika izgudrots stāsts par it kā nejaušu kļūdu, lai gan patiesībā šī projekta uzdevums ir vienkārši samazināt pieprasījumu pēc vakcīnām vienā iedzīvotāju daļā?
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
