Stāsts ir par izdzīvošanas cīņām varas koalīcijā, kur mīļo partneru uzmešana ir svarīgāka par racionālu rezultātu
Jānis Urbanovičs22.12.2024.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Bankas (LB) prezidenta vēlēšanu procesam iztērēts milzumdaudz enerģijas - uzrakti visi iespējamie kompromati, izpētīti raduraksti, ziedots dārgais prime time ēters sabiedriskajos medijos. Politiķi zīmīgi mirkšķinājuši ar aci, nākot klajā ar tādiem nesatricināmiem argumentiem kā "Vecrīgas kafejnīcās runā", "visu izgāza trīs vēstneši no Ventspils", "zinu, bet neteikšu"...
Nepiekritīšu tiem, kas LB vadītāja neievēlēšanu uzskata par kādu milzu izgāšanos un apdraudējumu banku sistēmai. Latvijas lielāko banku skandināvu "mammas", kā arī mūsu stratēģiskie partneri šo sistēmu uzmana neatslābstoši un tur īsā pavadā, te nekāda nevēlama lokāla pašdarbība tāpat netiks pieļauta.
Arī Lagardas kundze no Frankfurtes modri seko līdzi notiekošajam, taču gan jau pārdzīvos, ja pie Eiropas Centrālās bankas garā galda kādu brīdi nebūs klāt Latvijas pārstāvis (jau agrāk tā gadījies). Tāpēc nav lielas starpības, vai LB prezidentam vārdā Mārtiņš, Reinis, Uldis vai kaut Arvils.
Tad kāpēc gan simts gudrās galvas tik ļoti aizrāvušās ar to, kur rezultāts ir visai nosacīts, tā vietā, lai pievērstos lietām, ko var un vajag mainīt? Skaidrs, ka ne jau par labākā, piemērotākā, profesionālākā kandidāta izvēli ir šis stāsts, bet gan par izdzīvošanas cīņām varas koalīcijā, kur mīļo partneru uzmešana ir svarīgāka par racionālu rezultātu.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
