Iesaki rakstu: 
NATO 5.pants nav automātisks. Latvijai nebūs divu nedēļu sagatavošanās laika Krievijas uzbrukuma gadījumā. Ja sabiedroto atbilde neseko uzreiz, mums vieniem nāksies karot ilgstoši.
NATO piektais pants ir politiska visu dalībvalstu apņemšanās. Uzbrūkot kādai no NATO valstīm, automātiski netiek iedarbināta visu dalībvalstu reakcija. Par to vienbalsīgi jānobalso visām dalībvalstīm.
Politisks lēmuma pieņemšanas process ir laiks, kas kalpo agresoram. Pēc sabiedroto konsensusa pieņemšanas seko militāru plānu iedarbināšana, sabiedroto spēku gatavības paaugstināšana plašākai operacionālai darbībai. Zaudēts laiks, kurā karojam saviem spēkiem.
Atšķirībā no agresijas Ukrainā, kad par kara iespējamību liecināja “pievilktie” plaša mēroga spēki, Baltijas scenārijā militārā infrastruktūra tādam karam ir ikdienas režīmā mūsu pierobežā. Pirms 24.02. Krievija varēja uzsākt Baltijas scenāriju ar dažu dienu sagatavošanas laiku.
Laiks ir Baltijas valstu gravitācijas centrs. Tāpēc: a) skaidra izpratne sabiedrībā par NBS, indivīda un institūciju lomu no pirmās X-stundas, b) iepriekš autorizētas sabiedroto darbības no pirmās kara minūtes, kas neprasa politiski lēmumu Berlīnē, Parīzē vai citā galvaspilsētā.
Plaša mēroga militārās mācības, ieguldījums aizsardzībā, sabiedroto spēku klātbūtne reģionā uz pastāvīguma bāzes, NBS un sabiedrības gatavība karot ir spēcīgākie agresora atturēšanas līdzekļi. 5.panta būtība - vairota pārliecība pretiniekam, ka tas tiks iedarbināts.
Vienprātības nozīme NATO ietvaros ir pārvērtēta. Nevar uzņemt jaunas dalībvalstis, ja kaut viena valsts ir pret, taču neredzu lielu problēmu doties palīgā Baltijas valstīm situācijā, kad aliansē nav pilnīga vienprātība. Galvenais ir politiskā griba palīdzēt un ASV līderība.
Vienprātība - NATO spēks un posts. Atbilstoši alianses operacionālajiem plāniem KATRAI dalībvalstij ir loma noteiktos scenārijos. Tas arī ir spēcīgs atturēšanas signāls agresoram. Piekrītu - ASV reakcija, tai skaitā ārpus NATO kopējiem lēmumiem, būs izšķiroša pirmajās kara dienās.
Nebūvēsim gaisa pilis par iespēju karot vieniem. To varētu darīt, ja mums būtu vismaz divas pilnībā nokomplektētas divas mehanizētās brigādes ar artilēriju, aviāciju un pretgaisa aizsardzību, sagatavoti nocietinājumi. Tagad vienīgais risinājums ir attiecīgu spēju un mandāta NATO spēku klātbūtne.
Stāsts ir par laiku, cik ilgi nāktos būt vieniem. Kara mērķis - stratēģisku sabiedroto ienākšanas punktu nodrošināšana. Iespējami! Un “vieni” nozīmē visas trīs Baltijas valstis kopā. Agresoram esam vienota operacionālā teritorija.
Pārpublicēts no X.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
