Stāsts „iz dzīves”: kā darbojas nelustrētās Latvijas tiesas un nekaunīgi ierēdņi
Arilds Bethers01.11.2024.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Nezinu, kā citiem, bet man vairākkārt ir bijis tā - interesējos internetā par kaut kādu preci, bet feisbuks tūlīt man piespēlē šīs preces reklāmas un piedāvājumus. Cukerbergs zina, ko man vajag. Taču nupat notika kas gluži neticams. Tik tālu Cukerbergs noteikti neaizrakājās, tā vienkārši ir amizanta sagadīšanās.
Jau vairākkārt esmu stāstījis par savu tiesāšanos ar Valsts zemes dienestu (VZD) un Tieslietu ministriju (TM). Kad sadalīju savu īpašumu, lai uzdāvinātu to savām meitām, atklājās visādi brīnumi. Viens no tiem bija tāds, ka, izrādās, manā īpašumā esot arī kaut kādas ganības, kuru dēļ VZD man nevarot izgatavot vajadzīgos robežu plānus, to varot izdarīt tikai sertificēti un apdrošināti mērnieki par 2-10 reizēm augstāku cenu.
Tā kā man nav ne lopu ne ganību, painteresējos, kur tās ganības varētu atrasties. Neteica, piedāvāja par 15€ nopirkt īpašuma robežu ierādīšanas lietas kopiju, tajā es šo informāciju atradīšot. Nopirku, atradu - izrādījās, ka tā ir kaut kāda kļūda, jo tajā vietā auga un arvien vēl aug mežs, 1997.gadā, kad robežas ierādīja, tas bija jau 37 gadus vecs.
Ierosināju acīmredzamo kļūdu labot. Ministru kabineta noteikumos rakstīts, ka tad, ja konstatē datu neatbilstību aktuālajam stāvoklim apvidū, VZD ierosina datu aktualizāciju. VZD atteicās jebko konstatēt un aktualizēt - ja dokumentos pirms 27 gadiem tā ierakstīts, neko nedrīkstot labot. Lasi un brīnies - kāds 27 gadus vecai kļūdai sakars ar aktuālo stāvokli apvidū. Lūdzu VZD iepazīstināt ar šo 27 gadus veco dokumentu. Atteicās. Pasūdzējos augstākai iestādei Tieslietu ministrijai. Ticiet vai neticiet, bet ministrija piedāvāja, lai VZD iepazīstina mani kaut kādu Valsts meža dienesta ... 2010.gadā izdotu dokumentu, kurā es atradīšot mani interesējošo par šo 1997.gada dokumentu. Dīvaini jau tas izklausījās, taču kādi tik brīnumi pasaulē nenotiek.
Kādam var šķist - ko tu tur kasies par sīkumiem, 27 gadus kaut kādos dokumentos skaitījās ganības, tu to nemaz nezināji. Vai tas tevi traucēja? Nē, netraucēja. Bet pērn tiesā VZD pārstāve un tiesnese man bāza degunā - bet kur tad tu pats 1997.gadā skatījies, kad plānus pieņēmi? (Runa bija par vienu viltotu parakstu un datumu.) Man, redziet, saņemot plānu, bija jāiedomājas - vai tikai te kāds paraksts nav viltots. Murgs. Lai meitām nākotnē ko tādu nevarētu pārmest, mēģināju panākt kļūdas labošanu.
Dabīgi, ka atkal iesūdzēju tiesā līdz ar vēl vairākiem jautājumiem. Kamēr tiesnese domāja, ko ar manu pieteikumu iesākt, no VZD saņēmu ziņu par šo Valsts meža dienesta 2010.gada dokumentu. Tajā neesot nekas ne tikai par 1997.gadu (būtu ārkārtīgi jābrīnās, ja tur kaut kas tāds būtu), bet par ganībām vispār. VZD kārtējo reizi centās nopelnīt - piedāvāja par 8,37€ nopirkt šī dokumenta kopiju.
Nekavējoties darīju tiesai zināmu, ka ar dokumenta saturu mani iepazīstināja, bet tur, dabīgi, mani interesējošās informācijas nav.
Pēc trim dienām rajona tiesnese Dace Grabovska manu pieteikumu noraidīja. Motivācija? Par konkrēto jautājumu: "Apstāklis, ka pieteicēju neapmierina sniegtās atbildes, nenozīmē, ka atbilde vai informācija pieteicējam nav sniegta pēc būtības. Pieteicējam ir jārēķinās, ka tiesības saņemt atbildi pēc būtības nenozīmē tiesības saņemt tieši tādu atbildi (tik izvērstu vai ar tādu pamatojumu), kā persona iecerējusi."
Nu, kā jums tas patīk? Atbilde esot sniegta pēc būtības!!! Taču tas jau vēl nav viss. Burtiski nākamajā dienā tiesnese paziņoja, ka tiek ierosināta atsevišķa lieta par to, ko es viņai ziņoju pirms četrām dienām - atbilde mani neapmierina, tur nekā man nepieciešama nav. Neko nesapratu - vēl vakar viņa paziņoja, ka tam nav nekādas nozīmes, ka mani atbilde neapmierina, bet tagad izdala atsevišķu lietu! Viņas vakardienas lēmumu es varot pārsūdzēt Augstākajā tiesā, ko arī izdarīju. Trīs senatori apstiprināja, ka tiesnese D.Grabovska visu izdarījusi pareizi.
Nodomāju - tiesnese pa nakti atjēdzās, ka kaut ko izdarījusi nepareizi, nākamajā procesā mēģinās vismaz vienu kļūdu labot. Ar interesi gaidīju, kas tur varētu notikt. Pa ceļam TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs atsūtīja savu skaidrojumu. Izrādās, TM neviens nemaz šo 2010.gada dokumentu nav lasījis: "Ministrijā nav arī jāpārbauda un jāvērtē apstākļi, kas attiecas uz kadastrā vairāk nekā 14 gadus atpakaļ reģistrētajām ziņām par ganībām."
Tā, lūk! Viņa padotības iestāde saka, ka par ganībām tur nav ne vārda, taču valsts sekretāram nav pat jāpārbauda - ir tā vai nav, bet jāmēģina par 8,37€ iesmērēt to man. Un vēl nekaunīgi pārmest man, ka es nemaz neesot izrādījis vēlēšanos to pirkt. Būtu jābūt galīgi trakam, lai pirktu dokumentu, kuru es ne tikai neesmu prasījis, bet kurā nekā man vajadzīga nemaz nav.
Beidzot mēģināju apmierināt ziņkārību un uzzināt, ko tad tur tajā 2010.gadā rakstīja par 1997.gadu. Iegāju tiesu e-lietā, tur šī dokumenta nav. Zvanu tiesu kancelejai. Tā noskaidrošot un atzvanīšot. Atzvana - jā, tiešām nav. Kā tad tā, kā tienese vispār varēja pieņemt kādu lēmumu, ja nemaz nezina, kas tur rakstīts? To nu gan viņa nezinot. Labi, gaidīšu lēmumu.
Šodien to saņēmu. Vēl tagad visas iekšas vārās. Viss esot pilnīgā kārtībā, VZD un TM visu izdarījuši pareizi, viss par 1997.gadu pateikts 2010.gadā, es ar to esmu iepazīstināts. Lēmums nav pārsūdzams.
Eju atkal e-lietā. Arvien vēl dokumenta tur nav. Zvanu kancelejai. Jā, nav gan. Bet kā tad tiesnese varēja pieņemt nepārsūdzamu lēmumu, ka tur viss vajadzīgais ir, ja pati to pat redzējusi nav? To nu gan kancelejas darbiniece nezinot. Ko man darīt tālāk, to arī viņa nezinot. Es redzu tikai divus variantus:
1. Mūžu mūžos visiem, kas ieies šajā mežā, jāsaprot, ka tās ir ganības un tūlīt kāds govs to var sabadīt. Un tas nav pārsūdzams;
2. Ja Muhameds neiet pie kalna, kalnam jāiet pie Muhameda. Mežs jānocērt, celmi jāizrauj, jāuzar, jāiesēj zālaugi un nākamajā gadā jānopērk govs vai kaza, lai būtu dokumenti v porjadke. Piesakos par ganu ar tarbu kaklā...
Bet varbūt aizdrāzties uz Strasbūru? Sak', mīļā Eiropa, nāc talkā! Mūsu Valsts zemes dienests, Tieslietu ministrija, tiesa un senatori nekādi nespēj atrisināt globālu problēmu, lielāku par Rail Baltica - konstatēt stāvokli apvidū. Varbūt kāds no Eiropas senatoriem var atbraukt ieelpot svaigu gaisu un kaut ko konstatēt?
Un tagad paskatieties, lūdzu, kā līdzīgas problēmas risina krievijā. Būtu smieklīgi, ja VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka ganību jautājuma finišu izdomātu līdzīgu "Urālu pelmeņu" finišam...
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
