Stāsts no dzīves: kā tiek "sakārtotas" "pareizās" tiesas un "pareizie" tiesneši
Pietiek lasītājs01.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es gribu Pietiek lasītājiem pastāstīt pamācošu stāstu par to, kā Latvijas valstī notiek taisnā tiesa – un kā tiek izmantots dienesta stāvoklis, lai tiktu atrasta „pareizā” tiesa, kas lemj tā, kā nepieciešams tiem, kuriem pat tiesas apsardze palīdz aiznest mantas līdz automašīnai.
Viss sākās ar to, ka SIA „Latvijas Projektēšanas sabiedrība” (turpmāk LPS) mazākumdalībnieks SIA „Pilsetprojekts Invest” (turpmāk PPI) atklāja, ka LPS valdes locekļi izsaimnieko LPS naudu un 2011.gada 23.martā cēla prasību lietā Nr.C04286111 pret LPS valdes locekļiem, kas vienlaikus ir arī LPS dalībnieki, par LPS nodarīto zaudējumu piedziņu vairāk kā 1 miljona EUR apmērā.
Tūlīt pēc šīs prasības celšanas sekoja atbildes reakcija no LPS valdes locekļiem, kas kopā ar vairākiem citiem LPS dalībniekiem 2011.gada 6.aprīlī cēla prasību pret PPI par PPI izslēgšanu no LPS dalībnieku sastāva.
Interesanti, ka prasību par PPI izslēgšanu no LPS šie LPS dalībnieki nevis cēla kā jaunu prasību, kā tas principā būtu bijis jādara, bet gan iesniedza kā prasības grozījumus citā ar šo nesaistītā tiesvedībā lietā Nr.C30509011, kurā lieta par atsevišķu LPS dalībnieku sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, bija nonākusi pie Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša (nu jau bijušā) A.Mihaļčenko, un kurā kā atbildētājs bija LPS, bet PPI bija tikai trešās personas statusā.
Vēlāk atklājās, ka acīmredzot tieši lietas esamība pie „pareizā” tiesneša A.Mihaļčenko bija pamats juridiski dīvainajai rīcībai, apvienojot divas tik atšķirīgas un nesaistītas prasības, kurā katrā ir dažādi atbildētāji.
A.Mihaļčenko tika pieķerts, pirms tiesas sēdes ārpus tiesas nama runājamies ar kādu cilvēku, kas varēja būt saistīts ar šo tiesvedību. Tā rezultātā A.Mihaļčenko tika pieteikts noraidījums, kuru viņš nepieņēma.
Vēlāk A.Mihaļčenko izskatāmā lieta Nr.C30509011 2013.gada rudenī tika pievienota Rīgas apgabaltiesā izskatāmajai līdzīgai lietai Nr.C04422413, kā rezultātā prasību cēlušie LPS vairākumdalībnieki zaudēja savu PPI izslēgšanas no LPS lietas izskatīšanai izvēlēto tiesnesi.
Ap to laiku kā LPS valdes locekļu un atsevišķu viņiem piederošo LPS dalībnieku pārstāve bija parādījusies Zenta Bičkoviča - Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča sieva, kurai prakses vietas ir ne tikai Rīgā, bet arī Aizkrauklē, kur ir dzimis un audzis I.Bičkovičs un uz kurieni kopā ar savu vīru Z.Bičkoviča regulāri brauc uz saviem īpašumiem Aizkrauklē, cita starpā, šķiet, arī ar vīra dienesta auto.
Rīgas apgabaltiesā izskatāmā lieta Nr.C04422413, kurai tika pievienota A.Mihaļčenko izskatāmā lieta Nr.C30509011, tika ierosināta tikai 2013.gada oktobrī, un jau 2013.gada 28.novembrī bija notikusi pirmā tiesas sēde, pēc kuras tika iesniegta blakus sūdzība, kas līdz tās izlemšanai Augstākajā tiesā liedza lietas tālāku izskatīšanu Rīgas apgabaltiesā.
Taču tad 2014.gada martā pēkšņi tika atzīts, ka lietas par PPI izslēgšanu no LPS izskatīšanas paātrināšanai esot nepieciešams to nosūtīt uz citu tiesu, lai gan lietas atradās izskatīšanā Rīgas apgabaltiesā tikai 5 mēnešus un šajā laikposmā jau bija notikusi viena tiesas sēde un bija izskatīta viena blakus sūdzība Augstākajā tiesā.
It kā nejauši sagadījās, ka par lietas, kurā viena no pārstāvēm ir viņa sieva, pārsūtīšanu uz citu tiesu izlēma Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs. Tikpat nejauši sagadījās, ka I.Bičkovičs šo lietu pārsūtīja tieši uz Jelgavas apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu, kur atrodas Z.Bičkovičas prakses vieta. Tada pati nejauša sakritība bija, ka lieta nonāca tieši tiesneses Svetlanas Maršānes izskatīšanā.
Zīmīgi, ka faktiski vienlaikus 2014.gada aprīlīpēkšņi radās vajadzība lietas izskatīšanas paātrināšanai uz citu tiesu pārsūtīt arī lietu Nr.C04286111, kurā PPI ir cēlis prasību pret LPS valdes locekļiem un kurā arī kā pārstāve ir Zenta Bičkoviča.
Lēmumu par lietas pārsūtīšanu atkal pieņēma Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs, atkal nejauši sagadījās, ka l.Bičkovičs šo lietu pārsūtīja atkal tieši uz Jelgavas apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu, un tā atkal nonāca tieši tiesneses Svetlanas Maršānes izskatīšanā.
Par nepamatoto lietu pārsūtīšanu un dīvaino sakritību, ka I.Bičkovičs pārsūta uz savas sievas prakses vietu tieši tās lietas, kurās sieva ir pārstāve, tika iesniegtas vairākas sūdzības.
Vienā no lietas Nr.C04422413 izskatīšanas reizēm atklājās Zentas Bičkovičas „iestrādnes” Jelgavas apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā. Pēc lietas izskatīšanas tiesas apsargs atstāja savu posteni, ienāca tiesas zālē, paņēma Z. Bičkovičas somas un mantas un aiznesa tās uz Z.Bičkovičas automašīnu.
Par šo epizodi tika iesniegta sūdzība, atbildē uz kuru tika atzīts notikušais fakts, bet tas tika traktēts tikai kā apsarga vēlme palīdzēt Z.Bičkovičai, lai gan nevienam citam šādu vēlmi palīdzēt apsargs neizrādīja un viņa darba pienākumos šādas darbības neietilpst.
Vēlāk tiesneses S.Maršānes rīcība lietu izskatīšanā parādīja viņas nepamatoto labvēlību pret Z.Bičkoviču. Tiesnese S.Maršāne lietā Nr.C04422413 vienā no tiesas sēdēm bez pamatota iemesla atļāva Z.Bičkovičai neievērot Civilprocesa likumā noteikto pierādījumu iesniegšanas 14 dienu termiņu, nepiemēroja nekādas sankcijas, bet tiesas sēdē iesniegto pierādījumu pieņēma bez iebildumiem, lai gan pret to iebilda citi lietas dalībnieki.
Vēlāk S.Maršāne lietā Nr.C044224I3 divas reizes atteicās gan atcelt prasības nodrošinājumu (nodrošinājumu starp citu piemēroja tiesnesis A.Mihaļčenko un tas paredz aizliegumu PPI pārdot sev piederošās LPS kapitāla daļas, lai gan prasība pret PPI ir celta tieši par PPI izslēgšanu no LPS), gan atteicās nodrošināt PPI sagaidāmos zaudējumus, kas var rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, kas liedz PPI pašam izstāties no LPS pārdodot sev piederošās kapitāla daļas par tirgus vērtību.
Jāpiezīmē, ka prasību cēlušie LPS dalībnieki ir izteikuši vēlmi atsavināt PPI piederošās LPS daļas par nominālvērtību, t.i. aptuveni 200 tūkstošiem EUR, bet tiesā iesniegts sertificēta vērtētāja atzinums apliecina, ka PPI piederošo LPS kapitāla daļu patiesā tirgus vērtība ir aptuveni 1,5 miljoni EUR, turklāt PPI jau bija atradis pircēju šīm kapitāla daļām par šo summu, par ko informēja tiesu.
Faktiski tiesnese S.Maršāne ar savām darbībām cenšas palīdzēt prasību cēlušajiem LPS dalībniekiem iegūt PPI piederošās kapitāla daļas, kuru tirgus vērtība ir 1,5 miljoni EUR, par 200 tūkstošiem EUR.
Papildus tam ir neoficiāli zināms, ka pēc lietas Nr.C30509011 izskatīšanas zaudēšanas un aiziešanas no tiesneša amata pēkšņi abās lietās Nr.C04422413 un Nr.C04286111 kā konsultants tika pieņemts nu jau bijušais tiesnesis A. Mihaļčenko, kas ir redzēts kopā arī ar Z.Bičkoviču.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
