Stāsts no dzīves: kā tiek "sakārtotas" "pareizās" tiesas un "pareizie" tiesneši
Pietiek lasītājs01.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es gribu Pietiek lasītājiem pastāstīt pamācošu stāstu par to, kā Latvijas valstī notiek taisnā tiesa – un kā tiek izmantots dienesta stāvoklis, lai tiktu atrasta „pareizā” tiesa, kas lemj tā, kā nepieciešams tiem, kuriem pat tiesas apsardze palīdz aiznest mantas līdz automašīnai.
Viss sākās ar to, ka SIA „Latvijas Projektēšanas sabiedrība” (turpmāk LPS) mazākumdalībnieks SIA „Pilsetprojekts Invest” (turpmāk PPI) atklāja, ka LPS valdes locekļi izsaimnieko LPS naudu un 2011.gada 23.martā cēla prasību lietā Nr.C04286111 pret LPS valdes locekļiem, kas vienlaikus ir arī LPS dalībnieki, par LPS nodarīto zaudējumu piedziņu vairāk kā 1 miljona EUR apmērā.
Tūlīt pēc šīs prasības celšanas sekoja atbildes reakcija no LPS valdes locekļiem, kas kopā ar vairākiem citiem LPS dalībniekiem 2011.gada 6.aprīlī cēla prasību pret PPI par PPI izslēgšanu no LPS dalībnieku sastāva.
Interesanti, ka prasību par PPI izslēgšanu no LPS šie LPS dalībnieki nevis cēla kā jaunu prasību, kā tas principā būtu bijis jādara, bet gan iesniedza kā prasības grozījumus citā ar šo nesaistītā tiesvedībā lietā Nr.C30509011, kurā lieta par atsevišķu LPS dalībnieku sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, bija nonākusi pie Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša (nu jau bijušā) A.Mihaļčenko, un kurā kā atbildētājs bija LPS, bet PPI bija tikai trešās personas statusā.
Vēlāk atklājās, ka acīmredzot tieši lietas esamība pie „pareizā” tiesneša A.Mihaļčenko bija pamats juridiski dīvainajai rīcībai, apvienojot divas tik atšķirīgas un nesaistītas prasības, kurā katrā ir dažādi atbildētāji.
A.Mihaļčenko tika pieķerts, pirms tiesas sēdes ārpus tiesas nama runājamies ar kādu cilvēku, kas varēja būt saistīts ar šo tiesvedību. Tā rezultātā A.Mihaļčenko tika pieteikts noraidījums, kuru viņš nepieņēma.
Vēlāk A.Mihaļčenko izskatāmā lieta Nr.C30509011 2013.gada rudenī tika pievienota Rīgas apgabaltiesā izskatāmajai līdzīgai lietai Nr.C04422413, kā rezultātā prasību cēlušie LPS vairākumdalībnieki zaudēja savu PPI izslēgšanas no LPS lietas izskatīšanai izvēlēto tiesnesi.
Ap to laiku kā LPS valdes locekļu un atsevišķu viņiem piederošo LPS dalībnieku pārstāve bija parādījusies Zenta Bičkoviča - Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča sieva, kurai prakses vietas ir ne tikai Rīgā, bet arī Aizkrauklē, kur ir dzimis un audzis I.Bičkovičs un uz kurieni kopā ar savu vīru Z.Bičkoviča regulāri brauc uz saviem īpašumiem Aizkrauklē, cita starpā, šķiet, arī ar vīra dienesta auto.
Rīgas apgabaltiesā izskatāmā lieta Nr.C04422413, kurai tika pievienota A.Mihaļčenko izskatāmā lieta Nr.C30509011, tika ierosināta tikai 2013.gada oktobrī, un jau 2013.gada 28.novembrī bija notikusi pirmā tiesas sēde, pēc kuras tika iesniegta blakus sūdzība, kas līdz tās izlemšanai Augstākajā tiesā liedza lietas tālāku izskatīšanu Rīgas apgabaltiesā.
Taču tad 2014.gada martā pēkšņi tika atzīts, ka lietas par PPI izslēgšanu no LPS izskatīšanas paātrināšanai esot nepieciešams to nosūtīt uz citu tiesu, lai gan lietas atradās izskatīšanā Rīgas apgabaltiesā tikai 5 mēnešus un šajā laikposmā jau bija notikusi viena tiesas sēde un bija izskatīta viena blakus sūdzība Augstākajā tiesā.
It kā nejauši sagadījās, ka par lietas, kurā viena no pārstāvēm ir viņa sieva, pārsūtīšanu uz citu tiesu izlēma Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs. Tikpat nejauši sagadījās, ka I.Bičkovičs šo lietu pārsūtīja tieši uz Jelgavas apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu, kur atrodas Z.Bičkovičas prakses vieta. Tada pati nejauša sakritība bija, ka lieta nonāca tieši tiesneses Svetlanas Maršānes izskatīšanā.
Zīmīgi, ka faktiski vienlaikus 2014.gada aprīlīpēkšņi radās vajadzība lietas izskatīšanas paātrināšanai uz citu tiesu pārsūtīt arī lietu Nr.C04286111, kurā PPI ir cēlis prasību pret LPS valdes locekļiem un kurā arī kā pārstāve ir Zenta Bičkoviča.
Lēmumu par lietas pārsūtīšanu atkal pieņēma Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs, atkal nejauši sagadījās, ka l.Bičkovičs šo lietu pārsūtīja atkal tieši uz Jelgavas apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu, un tā atkal nonāca tieši tiesneses Svetlanas Maršānes izskatīšanā.
Par nepamatoto lietu pārsūtīšanu un dīvaino sakritību, ka I.Bičkovičs pārsūta uz savas sievas prakses vietu tieši tās lietas, kurās sieva ir pārstāve, tika iesniegtas vairākas sūdzības.
Vienā no lietas Nr.C04422413 izskatīšanas reizēm atklājās Zentas Bičkovičas „iestrādnes” Jelgavas apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā. Pēc lietas izskatīšanas tiesas apsargs atstāja savu posteni, ienāca tiesas zālē, paņēma Z. Bičkovičas somas un mantas un aiznesa tās uz Z.Bičkovičas automašīnu.
Par šo epizodi tika iesniegta sūdzība, atbildē uz kuru tika atzīts notikušais fakts, bet tas tika traktēts tikai kā apsarga vēlme palīdzēt Z.Bičkovičai, lai gan nevienam citam šādu vēlmi palīdzēt apsargs neizrādīja un viņa darba pienākumos šādas darbības neietilpst.
Vēlāk tiesneses S.Maršānes rīcība lietu izskatīšanā parādīja viņas nepamatoto labvēlību pret Z.Bičkoviču. Tiesnese S.Maršāne lietā Nr.C04422413 vienā no tiesas sēdēm bez pamatota iemesla atļāva Z.Bičkovičai neievērot Civilprocesa likumā noteikto pierādījumu iesniegšanas 14 dienu termiņu, nepiemēroja nekādas sankcijas, bet tiesas sēdē iesniegto pierādījumu pieņēma bez iebildumiem, lai gan pret to iebilda citi lietas dalībnieki.
Vēlāk S.Maršāne lietā Nr.C044224I3 divas reizes atteicās gan atcelt prasības nodrošinājumu (nodrošinājumu starp citu piemēroja tiesnesis A.Mihaļčenko un tas paredz aizliegumu PPI pārdot sev piederošās LPS kapitāla daļas, lai gan prasība pret PPI ir celta tieši par PPI izslēgšanu no LPS), gan atteicās nodrošināt PPI sagaidāmos zaudējumus, kas var rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, kas liedz PPI pašam izstāties no LPS pārdodot sev piederošās kapitāla daļas par tirgus vērtību.
Jāpiezīmē, ka prasību cēlušie LPS dalībnieki ir izteikuši vēlmi atsavināt PPI piederošās LPS daļas par nominālvērtību, t.i. aptuveni 200 tūkstošiem EUR, bet tiesā iesniegts sertificēta vērtētāja atzinums apliecina, ka PPI piederošo LPS kapitāla daļu patiesā tirgus vērtība ir aptuveni 1,5 miljoni EUR, turklāt PPI jau bija atradis pircēju šīm kapitāla daļām par šo summu, par ko informēja tiesu.
Faktiski tiesnese S.Maršāne ar savām darbībām cenšas palīdzēt prasību cēlušajiem LPS dalībniekiem iegūt PPI piederošās kapitāla daļas, kuru tirgus vērtība ir 1,5 miljoni EUR, par 200 tūkstošiem EUR.
Papildus tam ir neoficiāli zināms, ka pēc lietas Nr.C30509011 izskatīšanas zaudēšanas un aiziešanas no tiesneša amata pēkšņi abās lietās Nr.C04422413 un Nr.C04286111 kā konsultants tika pieņemts nu jau bijušais tiesnesis A. Mihaļčenko, kas ir redzēts kopā arī ar Z.Bičkoviču.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
