Stāsts par slimu valsti, vājprātīgu birokrātisku aparātu, naudas un laika izšķērdēšanu
Inga Purviņa10.12.2025.
Komentāri (59)
Iesaki rakstu: 
Kad tālāk vairs nav, kur, tad tomēr izrādās, ka ir. Šis ir stāsts par slimu valsti, vājprātīgu birokrātisku aparātu, naudas un laika izšķērdēšanu, un tā vien šķiet, ka šodienas valsts aparāta cena ir totāls stulbums un infantīlisms.
Stāsts aizsākās pirms pāris gadiem, kad man nomira tētis. Mani putni (vistas) bija reģistrēti novietnē uz tēta zemes. Uz zemes, mājā, kur faktiski dzīvoju un esmu deklarēta.
Tētim aizejot, valsts un likuma izpratnē tie vairs nebija mani putni, bet gan tēta mantojums. Līdz mantojuma saņemšanai mani vajadzēja iecelt par aizgādni - saviem putniem. Jo kas zina, varbūt es tos slepus plānoju vest uz Panamu un atmazgāt caur tiem naudu vai iemainīt pret zeltu.
Ar to nepietiek, augstā Bāriņtiesa brauca apsekot, kā tad putni dzīvo, vai tiem ir pietiekami labturīgi apstākļi - vai putniem ir smilšu vanna? Vai putniem ir svaigs ūdens? Vai putni nav emocionāli traumēti un tiek nodrošināti ar jaunākajām relaksācijas metodēm.
Un tad es oficiāli, melns uz balta, saņēmu valsts dokumentu, ka man piemīt "kompetence turēt putnus". Saku godīgi, gandrīz aizrijos, to izlasot.
Pēc mantojuma (savu putnu) saņemšanas nepievērsu tam vairs uzmanību, lieki piebilst, kāpēc.
Nu jau labu laiku Bāriņtiesa nāk virsū ar nepieciešamo gala norēķinu - jāraksta iesniegums man un māsai par to, ka neiebilst, ka tieši es saņemu savus putnus mantojumā. Tāpat jānorāda, kas ar tiem darīts - respektīvi dots ēst, dzirdīti, rūpēts par to, lai būtu veseli, laisti laukā paskrieties, pieņemt smilšu vannas, sniedzu emocionālo atbalstu, ja kāda vista bija slikti noskaņota, utt.
Iesniegumā varēja norādīt, ka šo iespējams skatīt sēdē bez manas klātbūtnes, jo izrādās, būs vēl arī sēde. To arī norādīju. Tāpēc neviltots bija mans pārsteigums, šovakar saņemot uzaicinājumu uz Bāriņtiesas sēdi 2026.gada 26.janvārī.
Un tagad jautājums - kad valstī notiekošais ir pilnīgā pakaļā, vardarbība pret bērniem, to labbūtības apstākļi ir tik drastiski kā pie mums, kad sociālais dienests knapi elpo, jo netiek galā ar lietu apjomu, kad krīzes centri ir pārpildīti - vai tiešām putnu dzenāšana ir tas, ar ko valstī Bāriņtiesai vajadzētu nodarboties?
Tāda sajūta, ka dzīvojam padebilu tūdaliņu brīnumzemē. Bet kas ir pats briesmīgākais visā - parastais cilvēks ir bezspēcīgs šī idiotisma jeb "valsts institūciju" priekšā.
P.S. Palīdzi Dievs tam pamuļķu baram, kuri raksta likumus un vada valsti!
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
