Stāsts par to, ka Latvijas Republikas ierēdņi - VID Muitas pārvalde iznīcina loģistikas nozari
Pietiek lasītāja26.09.2024.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Nu ko, mīļie draugi. Ir laiks pastāstīt, kā mūsu valsts ierēdņi iznīcina VĒL vienu no svarīgajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm – loģistiku.
2004. gadā, pirms iestāšanās Eiropas Savienībā es rakstīju pirmo diplomdarbu (SESMI), kur tika skaidrots cik labi būs, ja mēs kļūsim par Muitas Savienības daļu. Cik ērti būs pārvadāt kravas: vienotās nodokļu likmes, iespēja atmuitot un noformēt uz eksportu jebkurā valstī, iespēja kravai brīvi pārvietoties no vienās valsts uz otru bez muitas noformēšanas, iespēja konsolidēt kravu tajā valstī, kur tev (eksportētājam, saņēmējam, ekspeditoram, pārvadātājam) ir izdevīgāk vai no finansiālās puses, vai no ērtības puses. Un tur, kur krava ir apstrādāta un iekrauta gala izvešanai, noformēt muitas (eksporta vai tranzīta deklarācijas) un transporta dokumentus (CMR un t.t). Darbs ir visiem: muitas brokeriem, noliktavas turētājiem, pārvadātājiem.
Ko mēs redzam pēc 20 gadiem? VID Muitas pārvalde atsakās noformēt jebkuru eksporta deklarāciju, ja nosūtītājs / ražotājs nav LR uzņēmums. Cik daudz mūsu valstī vēl palika ražotāju, kuri eksportē preces? Nav tik daudz, vai ne? Muitas pārvaldes izpratnē – ja prece ir ražotā Vācijā, iepakota Vācijā un iekrauta Vācijā, tad tā ir iekrauta uz eksportu, un vienalga, ka transportēšanas dokumenti ir izrakstīti sūtījumam no ražotnes uz citu noliktavu citā ES valstī.
Preču pārvadāšanā parasti ir iesaistīti trīs dokumenti: rēķins (ko izraksta preces pārdevējs), transportēšanas dokumenti (CMR vai pavadzīme) un muitas dokumenti. Neviens transportēšanas dokuments, kas ir noformēts, piemēram, no Vācijas ražotnes uz Latviju, netiek ņemts vērā. Muitas pārvaldi neinteresē, ka preces ceļo pa Eiropas Savienību un kurā ES valstī preces tika iekrautas gala izvešanai. Viņuprāt, ja ražotājs iekrāva preci, tad tā ir iekrauta izvešanai.
Bet būtībā 90% no ražotājiem, kas tirgo preci ar piegādes noteikumiem EXW, neinteresēm kur dosies prece pēc tam, kad tā pameta ražotni. Prece ir pārdota, nauda saņemta, pēc 3 mēnešiem kaut kā jāsaņem eksporta deklarācija, lai nodokļu pārvaldei varētu atskaitīties, ka prece ir tiešām izvesta no ES teritorijas. Muitas ierēdņi uzdod jautājumus, kas attiecas uz darījuma finansiālo pusi, bet atbilde viņus neinteresē, jo viņi nav pietiekami kompetenti finanšu darījumos…
Mūsu Muitas pārvaldes izpratnē, ja prece atrodas LR teritorijā un preces pārdevējs nav LR uzņēmums, tas brauc uz to valsti un formē muitas dokumentus tur. UN tas ir tikai LR izpratnē. Jebkura cita ES valsts mierīgi noformē eksporta deklarāciju no jebkura nosūtītāja, jo mums taču ir Muitas savienība.
Ko nozīmē Muitas savienība? Manuprāt, to var salīdzināt ar bankas filiāli. Tu izvēlies sev piemēroto (tuvāko vai pa ceļam) vienas bankas filiāli un iebrauc tur. Lai jūs varētu saprast, neskatoties uz politiskajiem notikumiem pasaulē, ļoti daudzi ražotāji visā Eiropā, Āzijā, pat ASV joprojām pārdod preces uz Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Armēniju, Turciju utt. Jo ēst gribas. (Kam tas patīk, kam ne, – ražotājus neinteresē).
Un Rīga atrodas ļoti izdevīgā vietā preču konsolidācijas plānā. Tieši tāpēc 2008. gadā, pasaules krīzes laikā loģistikas jomā krīze nebija jūtama. Tagad mums ir jaunie Regulas 2015/2447 221.panta 2.punkta izskaidrojumi, kuri nozīmē “vācieties prom visi no Latvijas”.
Bet, ja mēs nevaram noformēt eksporta deklarācijas, to varēs Lietuvā, Polijā, Igaunijā... Ja Lietuvā varēs, tad arī noliktavas būs vajadzīgas tur, nevis Latvijā un pārvadātājus ņems no Lietuvas, nevis mūsējos. Rezultāts: tukšas noliktavas, pārvadātāji bez darba, muitas brokeri un deklaranti bez darba. A ko ierēdņi? Mazāk darba – labāk...
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
