Stāsts par to, ka Latvijas Republikas ierēdņi - VID Muitas pārvalde iznīcina loģistikas nozari
Pietiek lasītāja26.09.2024.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Nu ko, mīļie draugi. Ir laiks pastāstīt, kā mūsu valsts ierēdņi iznīcina VĒL vienu no svarīgajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm – loģistiku.
2004. gadā, pirms iestāšanās Eiropas Savienībā es rakstīju pirmo diplomdarbu (SESMI), kur tika skaidrots cik labi būs, ja mēs kļūsim par Muitas Savienības daļu. Cik ērti būs pārvadāt kravas: vienotās nodokļu likmes, iespēja atmuitot un noformēt uz eksportu jebkurā valstī, iespēja kravai brīvi pārvietoties no vienās valsts uz otru bez muitas noformēšanas, iespēja konsolidēt kravu tajā valstī, kur tev (eksportētājam, saņēmējam, ekspeditoram, pārvadātājam) ir izdevīgāk vai no finansiālās puses, vai no ērtības puses. Un tur, kur krava ir apstrādāta un iekrauta gala izvešanai, noformēt muitas (eksporta vai tranzīta deklarācijas) un transporta dokumentus (CMR un t.t). Darbs ir visiem: muitas brokeriem, noliktavas turētājiem, pārvadātājiem.
Ko mēs redzam pēc 20 gadiem? VID Muitas pārvalde atsakās noformēt jebkuru eksporta deklarāciju, ja nosūtītājs / ražotājs nav LR uzņēmums. Cik daudz mūsu valstī vēl palika ražotāju, kuri eksportē preces? Nav tik daudz, vai ne? Muitas pārvaldes izpratnē – ja prece ir ražotā Vācijā, iepakota Vācijā un iekrauta Vācijā, tad tā ir iekrauta uz eksportu, un vienalga, ka transportēšanas dokumenti ir izrakstīti sūtījumam no ražotnes uz citu noliktavu citā ES valstī.
Preču pārvadāšanā parasti ir iesaistīti trīs dokumenti: rēķins (ko izraksta preces pārdevējs), transportēšanas dokumenti (CMR vai pavadzīme) un muitas dokumenti. Neviens transportēšanas dokuments, kas ir noformēts, piemēram, no Vācijas ražotnes uz Latviju, netiek ņemts vērā. Muitas pārvaldi neinteresē, ka preces ceļo pa Eiropas Savienību un kurā ES valstī preces tika iekrautas gala izvešanai. Viņuprāt, ja ražotājs iekrāva preci, tad tā ir iekrauta izvešanai.
Bet būtībā 90% no ražotājiem, kas tirgo preci ar piegādes noteikumiem EXW, neinteresēm kur dosies prece pēc tam, kad tā pameta ražotni. Prece ir pārdota, nauda saņemta, pēc 3 mēnešiem kaut kā jāsaņem eksporta deklarācija, lai nodokļu pārvaldei varētu atskaitīties, ka prece ir tiešām izvesta no ES teritorijas. Muitas ierēdņi uzdod jautājumus, kas attiecas uz darījuma finansiālo pusi, bet atbilde viņus neinteresē, jo viņi nav pietiekami kompetenti finanšu darījumos…
Mūsu Muitas pārvaldes izpratnē, ja prece atrodas LR teritorijā un preces pārdevējs nav LR uzņēmums, tas brauc uz to valsti un formē muitas dokumentus tur. UN tas ir tikai LR izpratnē. Jebkura cita ES valsts mierīgi noformē eksporta deklarāciju no jebkura nosūtītāja, jo mums taču ir Muitas savienība.
Ko nozīmē Muitas savienība? Manuprāt, to var salīdzināt ar bankas filiāli. Tu izvēlies sev piemēroto (tuvāko vai pa ceļam) vienas bankas filiāli un iebrauc tur. Lai jūs varētu saprast, neskatoties uz politiskajiem notikumiem pasaulē, ļoti daudzi ražotāji visā Eiropā, Āzijā, pat ASV joprojām pārdod preces uz Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Armēniju, Turciju utt. Jo ēst gribas. (Kam tas patīk, kam ne, – ražotājus neinteresē).
Un Rīga atrodas ļoti izdevīgā vietā preču konsolidācijas plānā. Tieši tāpēc 2008. gadā, pasaules krīzes laikā loģistikas jomā krīze nebija jūtama. Tagad mums ir jaunie Regulas 2015/2447 221.panta 2.punkta izskaidrojumi, kuri nozīmē “vācieties prom visi no Latvijas”.
Bet, ja mēs nevaram noformēt eksporta deklarācijas, to varēs Lietuvā, Polijā, Igaunijā... Ja Lietuvā varēs, tad arī noliktavas būs vajadzīgas tur, nevis Latvijā un pārvadātājus ņems no Lietuvas, nevis mūsējos. Rezultāts: tukšas noliktavas, pārvadātāji bez darba, muitas brokeri un deklaranti bez darba. A ko ierēdņi? Mazāk darba – labāk...
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
