Steidzam ziņot par operācijas “Fiktīvās varas triumfs” gaitu un iznākumu
Cilvēks 44404.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izdomāts stāsts par kāda Vienotības vecbiedra, iespējams, nosūtītu ziņu saviem sadarbības partneriem kādā kaimiņvalstī. Vēstule, kāda hipotētiski varētu būt uzrakstīta un pa slepeniem kanāliem, kas zina, varbūt saistītiem ar kino Pionieris afēras locekļiem, nosūtīta kaimiņos mītošam caram.
Tulkojums: “Labdien, augsti godātais kaimiņvalsts car! Kā paklausīgi un padevīgi norādījumu pildītāji steidzam ziņot par operācijas “Fiktīvās varas triumfs” gaitu un iznākumu.
Kā jau vienojāmies, plāns, kā apjāt tautu, ir izpildīts. Var teikt – ar uzviju. Bet ir daži kopējās lietas labā veikti zaudējumi. Tas, lai mūs neatmaskotu līdz galam acīgākie mūsu izpildītās shēmas novērotāji.
Tātad jūsu padevīgie kalpi un norāžu pildītāji – JV ir uzstutēti pašā augšgalā. Ziniet, Jūsu piesūtītā shēma, kā sasniegt virs 60% atbalstu, noderēja, bet netika pilnībā izmantota. Jo ir problēma, lai gan de facto esam Jūsu totalitārās sistēmas piekritēji un balsts, formāli Latvija diemžēl pagaidām vēl skaitās demokrātiska valsts. Formāli, protams. Nu, acu aizmālēšanai.
Varbūt pienāks pavisam laimīgi laiki un sasniegsim tādu attīstības pakāpi, kādu Jūs esat panācis savā teritorijā, bet pagaidām vēl nevaram tā rīkoties, kā ar bomi pa galvu. Jauno paaudzi jau “gatavinām”, ko spējam, taču dažs vecais, kurš nav ietekmējams, kurš murgo par brīvu un neatkarīgu Latviju, vēl spirinās. Tāpēc – lēnām pār tiltu. Būs labi,
Latvijā ir stabilitāte, jeb pārfrāzējot – laižam Latviju stabili uz grunti. Viss notiek pēc plāna. Varbūt pat tankus nevajadzēs. Bet drošības pēc spļaujam uz Jums, kā mācījāt, katru mīļu brīdi, lai Jums būtu attaisnojums tankiem. Tas katram gadījumam.
Nu par bēdīgāko pusi. Par zaudējumiem. Nācās upurēt divus uzticamus politiskos spēkus. Tā nodeva fiktīvai demokrātijai. Turklāt daļa tautas prasīja asinis. Pārāk bijām šos nomocījuši. Tāpēc A/P un Konservatīvos (tie liberasti, bijušie JKP) bijām spiesti atstāt aiz strīpas.
Tomēr vietā iestutējām Progresīvos. Oi, ja Jūs zinātu – tā ir atombumba! Latvijai – kirdik! Nu ne Jums man to stāstīt. Taču nebēdājiet, Jūsu uzticamie kalpi, piemēram, Pabriks un Bordāns, arī Jurašs, ja nepārvāksies pie jums regulēt kontrabandu, netiks pamesti novārtā. Viņiem tiks jaukas un siltas vietiņas.
Tātad rezumējot: Plāns tiek pildīts ar uzviju, Latvijas lielākie grāvēji un postītāji turpina valdīt, POLITBIROJS nedaudz cits, bet kurss uz Latvijas iznīcību tiks saglabāts, turklāt jādomā, tas tiks vēl pamatīgāk paātrināts, un beigu galā Pasaules Valdības plāns, kuras daļa, piedošanu, kuras vadībā esat arī Jūs, iztīrīt Latviju no cilvēkiem pilnīgi un galīgi, tiks realizēts! Salutējam!”
P.S. Stāsts ir izdomāts, bet intuīcija teic, ka tikai daļēji.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
