Steigā pēc naudas Kažociņš pat ignorējis valdības rīkojuma nosacījumus

Valdības rīkojumā par "sabiedriskās" komisijas izveidošanu, sastāvu, uzdevumiem un finansējumu skaidri noteikts, ka pirms argumentēta finansējuma pieprasījuma iesniegšanas Valsts kancelejā Kažociņam bija jāsaņem saskaņojums Finanšu ministrijā un Tieslietu ministrijā.

Finanšu ministrijā šis dokuments patiešām ticis saņemts. "Saskaņā ar rīkojumā noteikto FM 12.decembrī ir saņemts komisijas darbībai nepieciešamā finansējuma pieprasījums. Tā kā FM rīcībā nav detalizētas informācijas par komisijas pienākumiem un uzdevumiem, pieprasījums tika izskatīts, vadoties pēc vispārējas pieejas papildu finansējuma pieprasīšanā, un FM norādījusi, ka neiebilst tā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē," apliecina Finanšu ministrija.

Toties Ministru kabineta rīkojuma nosacījumu, kas prasīja arī Tieslietu ministrijas saskaņojumu, Kažociņš, kā izriet no ministrijas skaidrojuma, steigā pēc naudas ir vienkārši ignorējis.

"Atbildot uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem Tieslietu ministrijai un tieslietu ministra preses sekretārei, informējam, ka Tieslietu ministrijā nav saņemts Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Jāņa Kažociņa finansējuma pieprasījums komisijas darbības nodrošināšanai," - to pirmdienas vakarā Pietiek apliecināja Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrijas ignorēšana izskaidrojama ar Kažociņa tiešām iespaidīgo steigu - lai gan oficiāli līdz šim apgalvots, ka pirmām kārtām komisijas locekļi esot devušies uz Zolitūdes traģēdijas vietu, patiesībā jau dienu pēc komisijas izveides tās vadība bijusi klāt Valsts kancelejā uz pārrunām par savām vajadzībām.

"Finansējuma pieprasījums – norādot pasākumus (bez norādes naudas izteiksmē), kas nepieciešami komisijas darbības nodrošināšanai, kā arī komisijas locekļu un ekspertu atalgojums  (norādot naudas izteiksmē) tika iesniegts un pārrunāts trešdien, 11.decembrī.

Tikšanās laikā komisija informēja par savu sagatavoto vajadzību apkopojumu, kas tika pārrunāts tikšanās reizē un Valsts kanceleja fiksēja visas tikšanās laikā mutiski un rakstiski izteiktās vajadzības," skaidro Valsts kanceleja.

Tiesa, pagaidām Pietiek nav saņēmis no Valsts kancelejas pašu galveno - Kažociņa pieprasījumu tieši tādā formā, kādā tas (ja vien Kažociņš vispār ir pildījis Ministru kabineta rīkojumu) iesniegts Valsts kancelejā.

Kā jau ziņots, ziņu aģentūra LETA pirmdien plaši tiražēja Kažociņa apgalvojumu, ka komisijas "tāmi izstrādājusi Valsts kanceleja ciešā sadarbībā ar komisijas locekļiem". Arī komisijas locekle Inese Voika, nevēloties atbildēt uz Pietiek jautājumiem, sociālajā tīklā Twitter apgalvoja gan to, ka finanšu tāmi iesniegusi Valsts kanceleja, gan to, ka "tāme nekur vēl nav iesniegta".

Taču šie Kažociņa un Voikas izteikumi bija pilnīgā pretrunā ar Ministru kabineta rīkojumu par komisijas izveidošanu un tās uzdevumiem, uz kuru pati Voika vairākkārt atsaukusies.

Šajā rīkojumā attiecībā uz komisijas finansējumu skaidri un precīzi norādīts: "Lai nodrošinātu komisijas darbību, komisijas priekšsēdētājs var iesniegt ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju saskaņotu argumentētu finansējuma pieprasījumu Valsts kancelejā, lai virzītu to izskatīšanai Ministru kabinetā."

Arī otrdienas valdības sēdei sagatavotā Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā minēts, ka atbilstoši rīkojumam tieši Kažociņš iesniedzis Valsts kancelejā finansējuma pieprasījumu.

"Lai nodrošinātu komisijas darbību komisijas priekšsēdētājs iesniedza Valsts kancelejā pieprasījumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu 205 482 euro apmērā, lai virzītu to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē," teikts ziņojumā, kas pieejams Ministru kabineta interneta mājas lapā.

Ņemot vērā, ka pat no Valsts kancelejas sniegtajām izriet, ka tā nav pilnībā iepazinusies ar Ministru kabineta rīkojumu par komisijas izveidi, Pietiek šo rīkojumu šodien publicē pilnībā:

"Ministru kabineta rīkojums Nr.612

Rīgā 2013.gada 11.decembrī (prot. Nr.66 94.§)

Par sabiedrisko komisiju 2013.gada 21.novembra Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai

1. Lai nodrošinātu vispusīgu 2013.gada 21.novembra Zolitūdes traģēdijas (tirdzniecības centrā Priedaines ielā 20, Rīgā) apstākļu izvērtēšanu, atbalstīt priekšlikumu izveidot sabiedrisko komisiju (turpmāk - komisija) šādā sastāvā:

Komisijas priekšsēdētājs

Jānis Kažociņš - bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors

Komisijas locekļi:

Baiba Rubesa - pārvaldības speciāliste

Ināra Šteinerte - Goda tiesnese, bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese

Inese Voika - biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" padomes priekšsēdētāja

2. Noteikt, ka komisija darbojas līdz 2014.gada 31.decembrim.

3. Noteikt komisijai šādus uzdevumus:

3.1. izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju;

3.2. reizi trijos mēnešos iesniegt Ministru prezidentam ziņojumu par komisijas darba rezultātiem. Noslēdzot komisijas darbību, iesniegt gala ziņojumu Ministru prezidentam izskatīšanai Ministru kabinetā. Gala ziņojumā ietvert šā rīkojuma 3.1.apakšpunktā minēto apstākļu izvērtējumu, kā arī priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai;

3.3. sniegt Ministru prezidentam priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai virzītu tos izskatīšanai Ministru kabinetā;

3.4. nodot procesa virzītājam komisijas darbības rezultātā iegūto informāciju, ja tā ir nozīmīga Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai;

3.5. nodrošināt sabiedrības sniegtās informācijas apstrādi un izvērtēšanu;

3.6. regulāri sniegt sabiedrībai informāciju par komisijas darbu un nodrošināt komisijas darba caurskatāmību.

4. Komisijai ir tiesības:

4.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm komisijas darbībai nepieciešamo informāciju, kā arī uzaicināt minēto iestāžu pārstāvjus uz komisijas sēdēm paskaidrojumu sniegšanai;

4.2. lūgt fiziskām un juridiskām personām, ievērojot brīvprātības principu, sniegt komisijas darbībai nepieciešamo informāciju, kā arī uzaicināt fiziskās personas un juridisko personu pārstāvjus uz komisijas sēdēm informācijas sniegšanai;

4.3. piesaistīt komisijas darbam ekspertus.

5. Komisija savā darbībā ievēro Kriminālprocesa 396.panta pirmajā daļā ietverto regulējumu par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu aizsardzību.

6. Komisijas sēdes sasauc komisijas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vismaz divu komisijas locekļu ierosinājuma.

7. Komisijas sēdes vada komisijas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja prombūtnes laikā - viņa norīkotais komisijas loceklis.

8. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē piedalās vismaz puse no tās sastāva.

9. Komisija lēmumus pieņem balsojot. Komisijas lēmums tiek pieņemts, ja par to nobalso vismaz puse no klātesošajiem komisijas locekļiem.

10. Komisijas sēdes tiek protokolētas. Komisijas sēdes protokolē Valsts kancelejas amatpersona. Komisijas sēdes protokolētājam nav balsstiesību. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs.

11. Komisijas sēdes ir slēgtas. Komisijas priekšsēdētājs var pasludināt komisijas sēdi par atklātu.

12. Lai nodrošinātu komisijas darbību, komisijas priekšsēdētājs var iesniegt ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju saskaņotu argumentētu finansējuma pieprasījumu Valsts kancelejā, lai virzītu to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Ekonomikas ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs Daniels Pavļuts."

Novērtē šo rakstu: