Iesaki rakstu: 
2000 latu gadā - kā izrādās, šādu summu, kā pēc ilgākas skaidrošanas pirmdien atklāja Kultūras ministrija, valstij izmaksā savulaik pretrunīgi vērtētā - galvenokārt reklāmista Ērika Stendzenieka aizgūtās idejas dēļ - objekta Runājošie akmeņi uzglabāšana. Pietiek lasītājiem, kas interesējās par šo jautājumu, dodam iespēju iepazīties ar pilnu ministrijas skaidrojumu:
"Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 15.maija rīkojuma Nr.343 „Par projekta „Māja” nodošanu Kultūras ministrijai” 1.punktu Ekonomikas ministrijai (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai) tika uzdots nodot bez atlīdzības Kultūras ministrijai projekta „Māja” īstenošanai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu.
Atbilstoši minētajam valsts aģentūra „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” 2006.gada 26.oktobrī nodeva bez atlīdzības Kultūras ministrijai projekta „Māja” realizācijai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu un tehnisko dokumentāciju.
Tāpat Kultūras ministrija pārņēma starp valsts aģentūru „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” un SIA „ZOOM!” 2005.gada 5.jūlijā noslēgtā pakalpojuma līgumā Nr.PAK-05/22 noteiktās īpašniekam piekrītošās tiesības.
Minētājā līgumā ir formulētas šādas tiesības un pienākumi projekta „Runājošie akmeņi” pasūtītājam (īpašniekam), attiecīgi, Kultūras ministrijai: „Pasūtītājs iegūst visas autora mantiskās tiesības, atbilstoši Autortiesību likuma 15.pantam.”
Ekspozīcijas „Runājošie akmeņi” (projekts „Māja”) realizācijai nepieciešamais tehniskais un pārējais aprīkojums nodoti glabāšanā SIA „Schenker”, kurš atrodas Katlakalna ielā 11c, Rīgā.
Kultūras ministrija par sniegto pakalpojumu SIA „Schenker” maksā vienu reizi ceturksnī Ls 500, neieskaitot PVN.
2011.gada jūlijā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments uzrunāja Kultūras ministriju par projekta „Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielu kvartāla degradētās teritorijas revitalizācija” ietvaros plānoto ekspozīciju „Runājošie akmeņi”. Kultūras ministrija kompetences ietvaros sniedza visu nepieciešamo informāciju.
2012.gada oktobrī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atbildēja, ka iepriekš minēto objektu izvietošana tika izvērtēta, taču lēmums bija to nerealizēt balstoties uz apsvērumiem: augsts potenciālo izmaksu aprēķins (būvkonstrukciju risinājumos, tehnikas atjaunošanā un jauna satura izveidē (t.sk. autoratlīdzības izmaksas)), juridiskie aspekti - autortiesības (tostarp to izmaksas), šādu aktivitāšu izmaksu neattiecināmība atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.615 „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.1.2. aktivitāti „Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība”.
Turpmākā „Runājošo akmeņu’’ izmantošana ir atkarīga ne vien no potenciālo ieinteresēto personu vai organizāciju intereses, bet arī no iespējām ieguldīt ievērojamus finanšu līdzekļus. Sarunas par projekta izmantošanas iespējām bijušas ar dažādām institūcijām (Cēsu dome u.c.), no tām pēdējā ir Rīgas dome."
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
