„Stigas RM” strādniekiem niecīgas algas un šausmīgi darba apstākļi, valstij – nodokļu parādi, bet īpašniekam – divi luksus auto
Pietiek lasītājs17.07.2020.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Droši vien daudzi pēdējās dienās būs dzirdējuši „sabiedrisko mediju” izplatītos stāstus par „nabaga” zemeņu plantāciju īpašniekiem, kuriem zemenes sapūst, jo nav viesstrādnieku, kurus var noalgot par superzemu algu. Pastāstīšu par citas jomas „nabaga” uzņēmumu ar gandrīz vai līdzīgām problēmām – un arī par šo problēmu cēloni.
Tātad – Kuldīgā ir miljonāram Andrim Ramoliņam piederošais mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmums Stiga RM, plašāk pieminēts saistībā ar apšaubāmas kvalitātes, toties lētas šķeldas piegādi uzņēmumam Rīgas siltums.
Ar nodokļu nomaksu valstij uzņēmumam klājas tā ne visai. Piemēram, šā gada jūnija beigās Stigas RM nodokļu parāds ir bijis 43 099 eiro, šā gada 7. jūlijā – jau krietni vairāk, Interneta vietnē sūdzības.lv par šo uzņēmumu, tā nodrošinātajiem darba apstākļiem un atalgojumu var izlasīt visdažādākos šausmu stāstus.
Gadu pēc gada par Stigu RM tur raksta vienu un to pašu. „Es iesaku neiet strādāt tieši šinī rūpnīcā, jo samaksa ir smieklīga, 3 eur stundā pirms nodokļiem, uz rokas sanāk 2 eur pēc nodokļiem, tas vergu darbs neatmaksājas jo tev būs jāstrādā katru dienu līdz vēlai naktij, lai tev sanāktu minimālā alga.”
„Vadības attieksme ļoti drausmīga un bezatbildīga. Regulāri liek strādāt virsstundas un brīvdienas. Darba stundas 240h/mēn. Meistari staigā apkārt un draud ar sodiem. Atvaļinājumu dod tikai 2 nedēļas gadā un japiesakās pusgadu ātrāk. Par slimības lapu jāmaksā pašam, 3 mēnešus atvelk 10% no algas par slimošanu. Atvelk no algas nebrīdinot.”
„Stigai un tās vadībai grūti laiki, uzņēmumam nepārdodas produkcija, un sākusies krīze. Klaji melo sludinājumos par uzņēmuma paplašināšanos kaut gan liela daļa darbinieku iet prom, jo atalgojums samazināts par 25% visiem darbiniekiem. Visi bonusi un papildu maksas noņemtas. Ražošana neiet. Vadība domā, ka visi tagad cītīgi strādās, lai nopelnītu, liela daļa protestē, un maz kas tur notiek.”
„Darba devējs nevar iepazīstināt ar darba grafiku, jo tas notiek pēc viņa ieskatiem un tiek mainīts pat 3 reizes dienā, darba apstākļi katorga, dienā ar rokām jāpārkrauj 18-
Varētu domāt – nabaga uzņēmums, tā vadība un īpašnieki, cik grūti viņiem visiem iet, tad nu jācieš visiem kopā. Bet tā nav!
Uzņēmums Stiga RM pelna gadā reizēm gandrīz divus miljonus eiro, reizēm – kā pagājušogad – „tikai” nedaudz virs miljona. Turklāt tam nav neskaitāmu īpašnieku, ir tikai viens vienīgs – 1980. gadā dzimušais Andris Ramoliņš.
Šis īpašnieks nudien nav trūcīgs cilvēks. Vēl tikai pagājušogad viņš ir spējis pats no savas kabatas savam uzņēmumam aizdot 500 000 eiro – tātad apaļu pusmiljonu.
Arī tas nav viss. Uzņēmums, kurš nespēj nomaksāt nodokļus valstij un maksā strādniekiem niecīgas algas (jo ne jau visi sūdzību.lv ieraksti ir pārspīlējumi un neslavas celšana – nav dūmu bez ugums), tajā pašā laikā ir iegādājies veselas divas luksus automašīnas - Land Rover Range Rover un BMW i8. Uzminiet nu, kas ar tā braukā.
Protams, ka visam naudas nepietiek – un tad nākas ieekonomēt uz strādnieku algām, uz darba apstākļiem un visu pārējo.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
