Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Juris Jansons, tiesībsargs
10.01.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai izpildītu Latvijas Republikas Satversmes 110.pantā noteikto pienākumu.

Tiesībsarga funkcijas saskaņā ar Tiesībsarga likuma 11.panta 1. un 2.punktu ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu. Īstenojot šīs funkcijas, vēlos vērst 14.Saeimas deputātu uzmanību uz šādiem apsvērumiem.

Cilvēkam piemītošās pamattiesības un diskriminācijas aizliegumu nosaka Latvijas Republikas pamatlikums - Latvijas Republikas Satversme. Latvijā ir izveidots mehānisms, kas nodrošina kontroli pār likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, un šis mehānisms ir Satversmes tiesa.

Satversmes tiesas kompetence izskatīt lietas par likumu atbilstību Satversmei un atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas noteikta Latvijas Republikas Satversmes 85.pantā.

Savukārt Satversmes tiesas likuma 32.pants paredz, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

Līdz ar to Satversmes tiesas spriedumā sniegtā jebkuras tiesību normas interpretācija ir saistoša. Latvija ir tiesiska valsts, no kā izriet, ka, nepastāvot tiesiskam mehānismam Satversmes tiesas spriedumu apstrīdēšanai, Satversmes tiesas spriedumi ir jāpilda. Kā norādīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Satversmes tiesas sprieduma nepildīšana ir vērtējama kā konstitucionāla krīze[1].

Satversmes tiesa spriedumos sniedza Satversmes 110.pantā interpretāciju[2], noskaidrojot Satversmes 110.panta pirmā teikuma saturu attiecībā uz viendzimuma partneru ģimeni, skatot šo normu kopsakarā ar cilvēka cieņas principu un - atbilstoši Satversmes vienotības principam - arī kopsakarā ar Satversmes 96.pantu[3].

Satversmes tiesa uzsvēra, ka likumdevējam no Satversmes 110.panta pirmā teikuma izrietošais pienākums aizsargāt ikvienu ģimeni nozīmē, ka likumdevējam nav rīcības brīvības izvēlēties, vai viendzimuma partneru ģimenēm vispār ir jānodrošina juridiskā aizsardzība, kā arī ekonomiskā un sociālā aizsardzība un atbalsts. Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējam piemītoša rīcības brīvība, nosakot ģimenes attiecību tiesiskā regulējuma formu un saturu un izvēloties metodes, mehānismus un pasākumus, ar kuru palīdzību tiks nodrošināta ģimenes sociālā un ekonomiskā aizsardzība un atbalsts, nav neierobežota[4].

Satversmes tiesa gan lietā Nr.2019-33-01, gan lietā Nr.2020-34-03 secināja, ka Satversmes 110.panta pirmajā teikumā ir ietverts valsts pienākums aizsargāt un atbalstīt ikvienu ģimeni, tostarp arī faktisku ģimeni.

Būtiska nozīme ir tam, ka Satversmes 110.panta pirmajā teikumā noteiktais valsts pienākums aizsargāt un atbalstīt ģimeni nevar attiekties tikai uz laulības ceļā izveidotu ģimeni, jo sabiedrību veido ne vien tādas personas, kas pēc savas dabas veido ciešas personiskas un ģimeniskas attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem (un attiecīgi var noslēgt laulību), bet arī tādas personas, kas pēc savas dabas veido šādas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem, un kuriem iespēja noslēgt laulību saskaņā ar Latvijas nacionālo tiesisko regulējumu ir liegta.

Valstij vienādā mērā jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri pēc savas dabas veido personiskas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem, kā arī jārespektē tas, ka uz šo attiecību pamata var izveidoties ģimene[5].

Ir jāuzsver, ka cilvēktiesības nav vērtība, ko var ierobežot atkarībā no sabiedrības attieksmes. Likumdevējam ir jāspēj pieņemt arī tādi lēmumi, ko vairums sabiedrības neatbalsta, bet kuru pieņemšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu dažādu sabiedrības grupu pamattiesības un valsts starptautisko saistību izpildi.

Satversmes 116.pantā noteiktie pamattiesību ierobežošanas pamati neietver sevī sabiedrības negatīvo attieksmi pret kādu sociālo parādību. Tas vien, ka tiek atzītas kādas sabiedrības grupas tiesības, nenozīmē, ka automātiski tiek ierobežotas citas grupas tiesības vai aizskartas tās intereses. Ikviena ierobežojuma esība ir jāpierāda ar faktiem. Vairākuma pieņēmumi un subjektīvie viedokļi per se nav pamats mazākuma tiesību ierobežošanai un diskriminācijai. Tiesībsarga rīcībā nav informācijas, kas varētu apliecināt, ka viendzimuma pāru veidoto ģimeņu tiesiskās aizsardzības regulējuma izstrāde faktiski nevis šķietami kaitē laulības institūtam. Gluži pretēji - iespēja slēgt civilo savienību pat varētu stiprināt laulības institūtu. Šobrīd personas nereti stājas laulībā nevis tādēļ, ka tās ir gatavas visu atlikušo mūžu pavadīt kopā, bet gan citu apsvērumu dēļ. Piemēram, nereti tieši kopīga mājokļa iegāde vai citi mantiska rakstura jautājumi var būt galvenais iemesls laulības slēgšanai. Taču šādām laulībām var būt īss mūžs, kas savukārt tikai paaugstina šķirto laulību skaitu Latvijā.

Paturot prātā šos apsvērumus, vēlos vērst deputātu uzmanību, ka likumdevējs, noraidot likumprojektu “Civilās savienības likums”, nav izpildījis no Satversmes 110.panta pirmā teikuma izrietošo pienākumu nodrošināt arī viendzimuma partneru ģimenes ekonomisko un sociālo aizsardzību un atbalstu. Joprojām valstī nepastāv tiesiskais ietvars, kura ietvaros viendzimuma partneru izveidotās ģimenes varētu baudīt tām no Satversmes 110.panta izrietošās tiesības.

Šāda tiesiskā ietvara trūkuma sekas un ietekmi ilustrē Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa spriedums lietā Nr.2020-34-03 “Par Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr.1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 13.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 105. un 110.pantam””.

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr.2020-34-03 atzina Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr.1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 13.punktu, ciktāl tas attiecas uz mantojuma atstājēja pārdzīvojušo tā paša dzimuma partneri, kuram ar mantojuma atstājēju bija izveidota ģimene, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2022.gada 1.jūnija.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka Satversmes 110.panta pirmajā teikumā ietvertais likumdevēja pienākums aizsargāt un atbalstīt ģimeni aptver ģimenes aizsardzību un atbalstu arī ģimenes locekļa nāves gadījumā. Tātad konkrētajā gadījumā tiesiskajam regulējumam attiecībā uz mantojuma atstājēja pārdzīvojušo partneri, ar kuru mantojuma atstājējam bija izveidota ģimene, būtu jābūt vienādam neatkarībā no partnera dzimuma. Noteicošais faktors šajā jautājumā ir nevis pārdzīvojušā partnera dzimums, bet gan ģimenes saišu ar mantojuma atstājēju esība.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka konkrētā regulējuma izstrādi likumdevējs ir deleģējis Ministru kabinetam, savukārt ģimenes ekonomiskās un sociālās aizsardzības un atbalsta tiesiskajam regulējumam, ko Ministru kabinets nosaka tam likumā noteiktā pilnvarojuma ietvaros, ir jābūt saskanīgam ar likumā paredzēto ģimenes attiecību tiesisko regulējumu[6], un ņemot vērā, ka likumdevējs nav noteicis viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, viendzimuma partneru ģimenei nodrošināt ekonomisko un sociālo aizsardzību un atbalstu nemaz nav iespējams[7], jo Ministru kabinets nevar rīkoties ārpus likumdevēja piešķirtā deleģējuma ietvara.

Satversmes tiesa secināja, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu valsts joprojām “juridiski neredz” faktiski pastāvošās viendzimuma partneru ģimenes, jo tām nav nodrošināta iespēja juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības. Tātad viendzimuma partneri juridiski netiek uzskatīti par ģimeni un savstarpējās tiesiskās attiecības var regulēt tikai kā tādas personas, starp kurām nav ģimenes saišu. Tā kā pagaidām nav tāda viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskā regulējuma, kas ļautu juridiski nostiprināt viendzimuma partneru ģimenes attiecības, šobrīd nav iespējams arī identificēt šādu ģimeni, lai nodrošinātu tās sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu. Tātad valstī pastāvošā ģimenes aizsardzības un atbalsta sistēma, kas citstarp ietver arī apstrīdēto normu, neaizsargā viendzimuma partneru ģimenes nedz juridiski, nedz ekonomiski un sociāli[8]. Arī Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka Satversmes 110.panta pirmais teikums kopsakarā ar cilvēka cieņas principu nosaka valstij juridisku pienākumu nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenes attiecību juridisku atzīšanu[9].

Otrs, bet ne mazāk svarīgs aspekts, kam vēlos pievērst deputātu uzmanību, ir Saeimas debatēs par likumprojektu “Civilās savienības likums” izskanējušie nicinošie, aizspriedumos, nevis faktos balstītie apgalvojumi, kas veicina neiecietību pret seksuālo minoritāšu kopienas pārstāvjiem un rada sabiedrībai maldīgus priekšstatus par viendzimuma pāriem.

Piemēram, deputāts Aleksandrs Kiršteins savā runā norādīja, ka: viņam var būt 100 partneru, un viņam var būt 800 partneru ASV statistika, es paskatījos, tur ir katram vidējam homoseksuālistam vairāki simti partneru, mēs varam teikt, ka tās ir dažādas ģimenes un tā tālāk ...” (skat. ieraksta 14:49 - 15:00 min.). Papildus, it kā citējot grāmatu “Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927-1949”, vienas personas 20.gadsimta pieredzes stāstu nepamatoti nodēvējot par pētījumu, viņš norāda, ka: “... vidēji katram homoseksuālistam nedēļā ir vismaz 10 partneri, ja, un dzīves laikā viņi ir, no, teiksim, no dažiem simtiem, jeb kā amerikāņi saka no 500 līdz 800 vīriešiem līdz vairākiem tūkstošiem [...]protams, ka ir izņēmumi, tur 5-6 izņēmumi var būt ...” (skat. ieraksta 19:40 - 20:37 min.). Ģimenes un civilās savienības kontekstā vairāku simtu un pat tūkstošu seksuālo partneru esamībai ir negatīva nozīme. To mēdz asociēt arī ar izvirtību. Līdz ar to citētie izteikumi piedēvē seksuālo minoritāšu kopienas pārstāvjiem izvirtību, stigmatizējot šo sabiedrības daļu, un veicinot negatīvu attieksmi un aizspriedumus pret šīm personām.

Savukārt deputāte Ramona Petraviča debatēs minēja, ka: “... mums atbrauks no Londonas tā sieviete, kas salaulājusies ar lustru, un es gaidu to brīdi, kad kāds te tāds ieradīsies un aizies uz Satversmes tiesu, un ko tad tā Satversmes tiesa teiks, nu, taču būs jāatzīst kā ģimene ... “ (skat. ieraksta 1:22:20 - 1:22:57 min.). No konteksta, kādā šāda nepastāvoša “laulība” piesaukta, saprotams, ka deputāte pielīdzina kopdzīvi, kuras pamatā ir cieša sociālā saikne starp divām viena dzimuma personām, ar kaut ko šķietami pretdabisku. Analoģija ar nedzīvu priekšmetu šajā kontekstā ir ne vien absurda, bet gan klaji aizskaroša, diskriminējoša un balstās uz pieņēmumu, ka noteiktas seksuālās orientācijas dēļ personas nespēj pieņemt racionālus lēmumus un plānot noturīgu kopdzīvi ar citu personu.

Vēlos uzsvērt, ka cilvēka cieņa ir mūsu valsts pamatvērtība. Cilvēka cieņa ir jāaizsargā gan attiecībās starp valsti un cilvēku, gan cilvēku savstarpējās attiecībās. Demokrātiskā tiesiskā valstī gan likumdevējam, pieņemot tiesību normas, gan tiesību normu piemērotājam ir gan jāaizsargā, gan jānodrošina cilvēka cieņa. Ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai.[..]. Ievērojot minēto, valstij ir pienākums nodrošināt tiesību aizsardzības mehānismus personām, kas ar diskrimināciju saskarās savas seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ. Krimināllikuma 150.pants “Sociālā naida un nesaticības izraisīšana” jau paredz kriminālatbildību pret noteiktām izteiksmes formām, taču aizsardzībai pret naida runu ir plašākas robežas, un personas ir aizsargājamas arī tajās situācijas, kas nesasniedz kriminālatbildības līmeni. Apstākļos, kad politiķi publiski pauž aizskarošus un diskriminējošus izteikumus par personu tās piederības noteiktai grupai dēļ, šādu izteikumu ietekme ir lielāka nekā gadījumos, kad tos pauž personas, kam nav šādas publiskas platformas.

Arī labas pārvaldības princips paredz, ka valsts pārvaldes attieksme attiecībās ar privātpersonu ir pieklājīga, atsaucīga un cieņpilna. Šāda attieksme veicina arī cilvēku cieņu pret savu valsti un uzticēšanos tai. Līdz ar to Saeimas deputātiem būtu jāatturas no nepatiesas datu interpretācijas un faktu sagrozīšanas, stigmatizēšanas un neiecietības veicināšanas pret dažādām personu grupām. Tas izriet arī no Saeimas deputātu ētikas kodeksa, kura 7.punkts paredz, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.

Lūdzu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju izvērtēt deputātu Aleksandra Kiršteina un Ramonas Petravičas šā gada 15.decembra debatēs par likumprojektu “Civilās savienības likums” pausto izteikumu atbilstību Saeimas deputātu ētikas kodeksam un aicināt minētos deputātus publiski atvainoties par nievājošu un nicinošu apgalvojumu izteikšanu par Latvijas sabiedrības daļu. Vienlaikus aicinu visus Saeimas deputātus turpmāk debatēs neizpaust tādus apgalvojumus, kuri nav patiesi un kuri veicina neiecietību un stigmatizē noteiktas Latvijas sabiedrības daļas pārstāvjus.

[1] https://lvportals.lv/norises/328922-satversmes-tiesas-sprieduma-ignoresana-faktiski-mainitu-valsts-jegu-2021

[2] Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra spriedums lietā Nr.2019-33-01 “Par Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110.panta pirmajam teikumam”; Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa spriedums lietā Nr.2020-34-03 “Par Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr. 1250

"Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 13 .punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 105. un 110.pantam””.

[3] Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr.2019-33-01 12.punkts.

[4] Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.2020-34-03 10.1.apakšpunkts.

[5] Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr.2019-33-01 12.1. un 12.2.punkts.

[6] Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.2020-34-03 11.punkts.

[7] Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.2020-34-03 13.punkts.

[8] Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.2020-34-03 13.punkts.

[9] Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021.gada [..] spriedums lietā Nr. [..], SKA- [B1]/2021, 24. punkts.

Novērtē šo rakstu:

13
141

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...