Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad pašreizējā tieslietu ministra Aigara Štokenberga netiešā daļējā īpašumā esošajam uzņēmumam Varavīksnes nami jau bija pilnīgi skaidrs, ka nākamajā gadā vajadzēs samaksāt ievērojamu summu nodokļos, tas 2007. gada pēdējās dienās azartiski veicis ziedojumus vairāk nekā 100 tūkstošu latu apmērā. Lielākā daļa ziedojumu atvēlēti auto un motosportam, kā arī pirtszinībām, rāda Varavīksnes namu atskaite Valsts ieņēmumu dienestam.

Šis dokuments rāda, ka 2007. gadā divās dienās – 19. un 21. decembrī – Varavīksnes nami ziedojumos kopā pārskaitījusi 110 tūkstošus latu. No šīs kopējās summas Bērnu slimnīcas fondam tikuši 10 tūkstoši latu, bet biedrībai Latvijas bērniem ar kustību traucējumiem – 500 latu. Toties nesalīdzināmi lielākas summas tikušas ar autosportu un motosportu saistītām organizācijām vai pat pirtszinībām.

Tā biedrībai Latvijas Automobiļu federācija veselos trijos ziedojumos pārskaitīti 8 tūkstoši, 10 tūkstoši un 12 tūkstoši latu, bet Latvijas Motosporta federācijai – 12 tūkstoši latu. Biedrībai Motorsports Racing Team tikuši 25 tūkstoši latu, biedrībai EducSport – 10 tūkstoši, vēl pieci tūkstoši pārskaitīti Basketbola akadēmijai Rīga, bet 17,5 tūkstoši latu – nodibinājumam Fonds pirts muzejam.

Ziedošana gada pēdējās dienās Latvijā ir bieži izplatīta prakse, - tad uzņēmumam ir lielāka skaidrība par saviem finanšu rezultātiem, savukārt ziedošana organizācijām, kam Finanšu ministrija piešķīrusi sabiedriskā labuma organizāciju statusu, dod ziedojumu pārskaitījušajam uzņēmumam 85% lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi no ziedotās summas (gan ne vairāk kā 20% no nodokļa kopējās summas).

Skaidrība bija arī Varavīksnes namiem, kuri bija lietas kursā, ka uzņēmumam līdz nākamā gada augustam uzņēmuma ienākuma nodoklī būs jāsamaksā ievērojama summa. Taču tā vietā, lai šiem maksājumiem taupītu visus iespējamos līdzekļus, uzņēmums ziedoja 110 tūkstošus latu, nodokļa atlaidi saņemot tikai par 93,5 tūkstošiem latu.

Rezultātā līdz 2008. gada 15. augustam Štokenberga firmai valstij uzņēmumu ienākuma nodoklī vajadzēja nomaksāt vairāk nekā 463 tūkstošus latu, taču, kā rāda auditoru ziņojums un Lursoft dati, līdz gada beigām uzņēmums valstij parādā tā arī palika aptuveni 257 tūkstošus latu.

Toties šajā laikā, kā norādīts auditoru ziņojumā, Štokenberga firma, nespējot atrast naudu nodokļu maksājumiem, spēja nodrošināt līdzekļus arī vēl citām vajadzībām. Tā četrus mēnešus pēc nodokļu nomaksas termiņa, 2008. gada 17. decembrī Varavīksnes nami divos maksājumos nomaksājuši aizdevumus (dzēsuši saistības) Štokenbergam un kompanjoniem tieši piederošajai Kapitāla virsotnei.

„2008. gada 17. decembrī, ar identifikācijas Nr. 1.12.2008 un Nr. 2-12.08, veicot arī divus ierakstus par saistību dzēšanu grāmatvedībā summā EUR 59035.54 un EUR 52007.50, kas attiecināti uz saistību pret Kapitāla virsotne dzēšanu, attaisnojuma dokumenti par minētiem ierakstiem nav atrodami,” par šiem maksājumiem no vienas kabatas otrā teikts auditoru slēdzienā. Turklāt nodokļu parādos grimstošā Štokenberga firma maksājumus veikusi arī citai tās līdzīpašniecei – Svetlanai Vāverānei, kurai atdoti aizdevumi 94 tūkstošu latu un 98 tūkstošu eiro apmērā.

Rezultātā Štokenbergs un viņa kompanjoni daļu līdzekļu no grimstošā nekustamo īpašumu uzņēmuma atguva, un Štokenberga tiešā līdzīpašumā esošā Kapitāla virsotne, kā rāda Lursoft dati, 2008. gadu beidza ar nepilnu 50 tūkstošu latu peļņu.

Kā jau ziņots, pēdējās dienās Štokenbergs apgalvo, ka viņš kā Varavīksnes namu netiešs mazākumakcionārs vispār gandrīz neko neesot zinājis par to, kādus darījumus veic uzņēmums, kas bijis iesaistīts arī apjomīgā likumīgā nodokļu apiešanas shēmā.

„Runājot par firmām SIA Kapitāla virsotne un SIA Varavīksnes nami, esmu mazākuma akcionārs firmā, kurai piederēja mazākuma akcijas SIA Varavīksnes nami. Es nekad neesmu bijis šo firmu valdēs vai padomēs, vai ieņēmis kādu citu amatu. Šobrīd visus valdes slēgtos darījumus izvērtē maksātnespējas administrators. Savukārt tiesībsargājošās institūcijas vērtē amatpersonu atbildību,” skaidro Štokenbergs.

Viņa statuss – mazākuma akcionārs firmā, kurai piederēja mazākuma akcijas uzņēmumā Varavīksnes nami –, neesot ļāvis tagadējam ietekmēt šī uzņēmuma operatīvo darbību: „Informāciju par uzņēmuma darbību es ieguvu no tā finanšu atskaitēm un valdes sniegtajiem ziņojumiem, un pēc detalizētas informācijas par konkrētiem firmu darījumiem aicinu Jūs vērsties pie šo firmu atbildīgajām amatpersonām.”

Tiesa, pirms ministrs aptvēra, ka viņš var sniegt arī šādu skaidrojumu, viņš Varavīksnes namu darījumus skaidroja visai kompetenti, radot priekšstatu, ka par tiem bijis kursā arī iepriekš, - ka, piemēram, uzbūvētos dzīvokļus bijis iespējams pārdot tikai tam, ja zemi zem ēkas pārdotu kādai citai kompānijai (kas tāpat netieši piederēja Štokenbergam un kompanjonien). Tiesa, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka Štokenberga versija neatbilst realitātei.

Tieši tāpat Štokenbergs, kurš iepriekš saistībā ar uzņēmumu Varavīksnes nami publiski bija apgalvojis, ka „visi nodokļi ir samaksāti”, nu ir mainījis versiju arī par šo tēmu. Saskaņā ar jauno skaidrojumu nekādus nenomaksātus nodokļus valstij neesot parādā viņš personiski, savukārt par savu nu jau maksātnespējīgo uzņēmumu ministrs to vairs neapgalvo, bet no tā darbībām norobežojas.

Kā rāda Lursoft datu bāze, 49% kapitāldaļu SIA Varavīksnes nami pieder SIA Kapitāla virsotne, kurā sapulcējusies raiba kompānija: šī firma vienlīdzīgās daļās reizē ar Štokenbergu pieder arī bijušajam Lattelecom un Parex bankas vadītājam Nilam Melngailim, kādreizējā Krājbankas prezidenta Arnolda Laksas uzņēmumam AL Investīcijas, juristiem Gundaram Ceram un Ivaram Gruntem, bijušajam baņķierim Vilim Dambiņam, kā arī mazāk pazīstamajiem uzņēmējiem Raitim Tumaševskim un Jurijam Petuhovam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...