Štokenberga vietā par Londonas mediju treniņu neatbild ministrijas valsts sekretārs
L. Lapsa18.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aigars Štokenbergs, kurš, spriežot pēc neoficiālām ziņām, pat kā Vienotības saraksta pirmais numurs Zemgalē nav ieguvis 11. Saeimas deputāta mandātu, vēl aizvien nevēlas sniegt skaidras atbildes par savu dārgo mediju treniņu Londonā. Tikmēr no Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska atbildes izriet, ka Štokenbergs devis norādījumu viņam adresētos jautājumus uzskatīt par ministrijas saņemtu iesniegumu un līdz ar to uz tiem neatbildēt.
Kā jau ziņots, pēc tam, kad izrādījās, ka Štokenbergs 2007. gadā Londonā apmeklējis nezināmu personu finansētu, domājams, vairāk nekā 10 tūkstošus latu vērtu mediju treniņu, Pietiek līdzšinējam tieslietu ministram nosūtīja virkni jautājumu gan pa elektronisko, gan parasto pastu.
Štokenbergam tika jautāts, vai viņš 2007. vai 2008. gadā saņēmis pakalpojumus no Lielbritānijas uzņēmuma Bell-Pottinger, kāda bijusi šo pakalpojumu kopējā cena, vai viņš personiski apmaksājis šos pakalpojumus un, ja jā, tad kāpēc šo pakalpojumu apmaksa nav uzrādīta viņa amatpersonas deklarācijā, bet, ja ne, kas un kādu iemeslu dēļ tos apmaksājis.
Politiķis uz šiem jautājumiem atbildes tā arī nav sniedzis, savukārt Pietiek saņēmis ministrijas valsts sekretāra Lazdovska parakstītu dokumentu, kuru publicējam pilnībā: „Tieslietu ministrijā ir saņemts Jūsu 2011. gada 26. augusta iesniegums saistībā ar jautājumiem par A. Štokenberga, iespējams, veiktajiem darījumiem 2007./2008. gadā.
Tieslietu ministrijas kompetenci nosaka 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr. 243 Tieslietu ministrijas nolikums, kas nosaka, ka Tieslietu ministrija ir augstākā iestāde tiesību politikas un tiesu administrēšanas jomā, tai skaitā publisko reģistru, reliģisko lietu, tiesu ekspertīžu, brīvo juridisko profesiju, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības u.c. tiesību politikas jomās.
Visi jautājumi ir adresēti A. Štokenbergam kā privātpersonai, nevis kā tieslietu ministram. Līdz ar to, ar jautājumiem par A. Štokenberga veiktajiem darījumiem ir jāvēršas personiski pie A. Štokenberga, nevis Tieslietu ministrijā.
Vēršam uzmanību uz to, ka Iesniegumu likuma mērķis ir veicināt personu līdzdalību valsts pārvaldē, savukārt likuma 2. panta pirmā daļa nosaka, ka šis likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.
Tā kā jautājumi neatbilst Tieslietu ministrijas nolikumā noteiktajai Tieslietu ministrijas kompetencei, ne arī kādas citas valsts pārvaldes iestādes kompetencei (jo jautājumi skar vienīgi privātpersonas kompetenci), tad Iesniegumu likuma noteikumi šajā gadījumā nav attiecināmi un nav piemērojami.”
Pietiek neizdevās saņemt Štokenberga pārstāvētās partijas Vienotība ētikas komisijas skaidrojumu – kā šāda politiķa rīcība atbilst Vienotības ētikas kodeksam, kurā cita starpā ierakstīts, ka partijas biedri apņemas „cienīt sabiedrības tiesības uz pilnīgu informāciju un atbalstīt plašsaziņas līdzekļu darbu šajā virzienā”, kā arī „sniegt tikai atklātu un patiesu informāciju, to darīt operatīvi un saprotami”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
