Iesaki rakstu: 
Turpinoties kaislībām ap jauno vilcienu iepirkumu, AS Pasažieru vilciens valdes loceklis Aigars Štokenbergs trešdien samelojies aģentūrai LETA, apgalvojot, ka pēdējā tikšanās ar spāņu uzņēmuma Construcciones y Auxiliares de Ferrocarriles (CAF) notikusi 24. jūlijā, bet pēc tam spāņi neesot atbildējuši uz diviem tikšanās piedāvājumiem. Patiesībā tikšanās notikusi vēl 13. augustā, - to ceturtdien oficiāli apstiprināja Pasažieru vilciens (PV).
Šis apstiprināto melu fakts rada aizdomas arī par citu Štokenberga pēdējā laika publisko izteikumu patiesīgumu. Uz to netieši norāda arī satiksmes ministra Aivja Roņa diplomātiskā pozīcija, nevis kategoriski noliedzot Pietiek šonedēļ paustās ziņas par Štokenberga darbībām saistībā ar vilcienu iepirkumu, bet vienkārši izvairoties apstiprināt to patiesīgumu.
Pietiek šonedēļ informēja, ka laikā, kopš PV valdes locekļa amatā ir tajā bez konkursa ieceltais bijušais politiķis un ministrs Štokenbergs, spāņu speciālisti, atsaucoties uz aicinājumu, piecas reizes apmeklējuši Latviju, diemžēl kopējais sarunu ilgums neesot pārsniedzis piecas stundas, kas neliecinot par vēlmi atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu.
Arī jaunais līgums, ar ko Štokenbergs piedāvājot aizvietot 2. aprīlī jau vienreiz parakstīto līgumu, faktiski iekļaujot visus tos punktus, pret kuriem spāņi savulaik jau iebilda kā pret nepamatotiem un muļķīgiem un kuri mainīti, sagatavojot parakstītā līguma redakciju.
Cik zināms, Štokenbergs iepriekš izteicis arī prasību CAF nomainīt apakšuzņēmēju, nekonkretizējot, kurš no trim apakšuzņēmējiem – japāņu Mitsubishi, vācu MTU vai Latvijas Rīgas Vagonbūves rūpnīca – tas ir.
Taču punktu spāņu pacietībai pielicis cits izgājiens. Štokenbergs piedāvājis vilcienu remontiem dibināt kopuzņēmumu, kam pēc rūpīgas analīzes CAF arī piekritis. Štokenbergs atbildējis, ka vēl tikai nepieciešams saņemt akcionāra – Satiksmes ministrijas akceptu.
Taču liels bijis atbraukušo CAF pārstāvju pārsteigums, kad tikšanās laikā ar satiksmes ministru Aivi Roni izrādījies, ka par šādu ideju pirmo reizi dzird kā pats satiksmes ministrs, tā PV valsts kapitāla daļu turētājs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.
Pēc šīs informācijas publiskošanas Štokenbergs ar aģentūras LETA starpniecību trešdien nāca klajā ar vairākiem apgalvojumiem. Tā uz jautājumu, vai sarunās tika runāts par kopuzņēmuma izveidi, ekspolitiķis paziņoja, ka nevarot komentēt „spekulācijas, baumas un izdomājumus”.
Savukārt par sarunām ar CAF Štokenbergs aģentūrai LETA paziņoja: „Esam CAF izteikuši divus piedāvājumus tikties, viņi uz tiem nav atbildējuši. Pēdējā tikšanās bija 24.jūlijā.”
Uzzinot par to, ka patiesībā spāņu uzņēmuma pārstāvji – kuri rūpīgi „krāj” šādus Latvijas amatpersonu izteikumus, gatavojoties iespējamai tiesvedībai – ar Pasažieru vilciena vadību tikušies vēl aizvadītajā mēnesī, Pietiek, norādot uz aģentūras LETA publicēto izteikumu, uzdeva jautājumu Pasažieru vilciena valdei: „Vai tas nozīmē, ka PV noliedz, ka pēdējā tikšanās ar CAF pārstāvjiem ir notikusi šā gada 13. augustā?”
Pēc ilgākām pārdomām Pasažieru vilciena oficiālā atbilde bija īsa: „13.08. tikšanās ir bijusi.” Iemeslus, kāpēc Štokenbergs uzskatījis par nepieciešamu melot par šo tikšanos, uzņēmums neminēja. Nekādus komentārus pagaidām nav izdevies saņemt arī no paša ekspolitiķa.
Tikmēr ļoti izteiksmīgi izvairīgs par visu „noplūdušo informāciju” trešdien bija satiksmes ministrs Ronis, pie kura Pietiek vērsās, aicinot sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
„1) portāls Pietiek šodien raksta: "Štokenbergs piedāvājis vilcienu remontiem dibināt kopuzņēmumu, kam pēc rūpīgas analīzes CAF arī piekritis. Štokenbergs atbildējis, ka vēl tikai nepieciešams saņemt akcionāra - Satiksmes ministrijas akceptu. Taču liels bijis atbraukušo CAF pārstāvju pārsteigums, kad tikšanās laikā ar satiksmes ministru Aivi Roni izrādījies, ka par šādu ideju pirmo reizi dzird kā pats satiksmes ministrs, tā PV valsts kapitāla daļu turētājs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss." Kā šo informāciju komentē Roņa k-gs? Kā Roņa k-gs var skaidrot Štokenberga k-ga rīcību?
2) portāls Pietiek šodien raksta: "Štokenbergs iepriekš izteicis arī prasību CAF nomainīt apakšuzņēmēju, nekonkretizējot, kurš no trim apakšuzņēmējiem - japāņu Mitsubishi, vācu MTU vai Latvijas Rīgas Vagonbūves rūpnīca - tas ir." Vai Štokenberga k-gs ir informējis Roņa k-gu par šo savu prasību un minējis konkrēto apakšuzņēmēju?
3) portāls Pietiek šodien raksta: "Ministrijā pieļauj, ka spāņiem esot pretenzijas pret to, kā rīkojas PV valdes loceklis, bijušais politiķis un ministrs Aigars Štokenbergs. Kopš viņš ir amatā, spāņu speciālisti, atsaucoties uz aicinājumu, piecas reizes apmeklējuši Latviju, diemžēl kopējais sarunu ilgums neesot pārsniedzis piecas stundas, kas neliecinot par vēlmi atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu." Vai Roņa k-gs ir informēts par Štokenberga k-ga rīkoto sarunu ilgumu, to sagatavošanu, argumentu pamatotību?
4) portāls Pietiek šodien raksta: "Kā zināms Pietiek, spāņu (CAF) prasības neesot nekādas mazās, un viņi sīki un skrupulozi uzskaitījuši izdevumus, ko radījusi projekta izstrāde, jau veiktie pasūtījumi un citas darbības. Kopējam rēķinam klāt vēl var nākties pieskaitīt tiesas izdevumus, kas kopā var būt daudzi miljoni latu." Vai satiksmes ministrs ir lietas kursā par šiem aprēķiniem? Kāda ir kopējā summa?
5) kā Roņa k-gs vērtē Latvijas izredzes Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā, ja CAF tajā vēršas ar prasību?”
Tā vietā, lai noliegtu Pietiek publiskoto informāciju, ministrs izvēlējās izvairīties no skaidrām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem. „Līdz nav noslēdzies savstarpējo sarunu process starp divām līguma slēdzēja pusēm, komentārus, t.sk., sarunu procesa organizēšanu, argumentu pamatotību, iespējamo tiesvedību, u.c. jautājumus, kurus minējis portāls Pietiek.com, ministrs un ministrija nesniedz,” paziņoja viņa preses sekretārs.
No neoficiāliem avotiem Satiksmes ministrijā zināms, ka šajās dienās ministrs – kurš, protams, ir bijis lietas kursā par sarunu norisi, arī par 13. augusta tikšanos utt. – šaurā lokā diezgan nediplomātiskos vārdos izteicies par Štokenberga neizprotamo „vēlmi nerunāt patiesību arī tad, kad tas nemaz nav nepieciešams”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
