Stradiņu slimnīca – tiesvedību klīnika

A2 projekta sāga kļuvusi par Latvijas medicīnas infrastruktūras simbolu – paraugstundu tam, kā politiskā griba un vadības nekompetence var pārvērst miljonus eiro tiesvedībās un papīros. Gandrīz viss, kas varēja noiet greizi, ir nogājis greizi – no līguma laušanas ar būvnieku līdz bezgalīgiem juridiskiem strīdiem, konsultācijām un ekspertu atzinumiem.

Kamēr pacienti gaida, PSKUS vadība turpina darīt to, ko acīmredzot dara vislabāk – tērēt naudu par juristiem, nevis ārstiem.

Jauns juridiskais konkurss – vēl 290 tūkstoši

Slimnīca pirms kāda laika izsludinājusi atklātu konkursu “Juridiskie pakalpojumi”, kura piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 2025. gada 15. oktobris. Līgums paredzēts uz diviem gadiem, un paredzamā līgumcena – 290 000 eiro (bez PVN).

Kur šajā visā ir pašas slimnīcas juridiskais dienests? Kādi ir tā pienākumi, ja divu gadu laikā ārējiem juristiem paredzēts samaksāt gandrīz divpadsmit tūkstošus eiro mēnesī – faktiski vesela juridiskā dienesta algu? Vai tiešām Stradiņu juridiskā nodaļa ir kļuvusi par starpnieku, kas pasūta padomus no ārpuses, vai arī tā vienkārši vairs nespēj pildīt savas pamatfunkcijas?

Pakalpojumu apraksts izklausās pēc juridiskas epopejas: pārstāvība tiesās, atzinumu un sūdzību sagatavošana, mediācijas procesi, riska analīze, konsultācijas un ekspertīzes. Citiem vārdiem – viss, lai aizstāvētu slimnīcu pašas radīto problēmu dēļ.

Iznāk, ka augsti kvalificēti advokāti tagad raksta slimnīcai saimnieciska satura vēstules un komentē būvdarbu līgumu detaļas, kamēr mediķi strādā par salīdzinoši pieticīgu atalgojumu.

Šī summa viena pati būtu pietiekama, lai simtiem ārstu saņemtu pelnītas piemaksas, īpaši ņemot vērā, ka Latvijas ārsti ir pirmajās vietās Eiropā izdegšanas rādītājos. Taču, šķiet, Stradiņu slimnīcā prioritāte ir nevis mediķu motivācija, bet juristu stundas tarifs.

Kam ārstējam – pacientus vai projektu kļūdas?

Ironiski, ka tieši Stradiņu slimnīca, kuras uzdevums ir ārstēt cilvēkus, pati ir kļuvusi par pacientu – smagi slimīgu, ar hroniskām finanšu iekaisuma pazīmēm. Nauda tiek tērēta “riska izvērtējumiem” un “3D skenēšanām”, kamēr slimnīcas ārsti strādā novecojušās nodaļās ar pagaidu risinājumiem un pacienti gaida rindās.

Slimnīcas prasība tiesā pret bijušo būvnieku šobrīd sasniedz 14,87 miljonus eiro. No šīs summas 7,6 miljoni iztērēti neatliekamajiem darbiem, vēl 2,8 miljoni – finanšu korekcijai par demontējamiem apjomiem, bet 2,7 miljoni – par apmaksātām, taču pacientiem nepieejamām iekārtām un materiāliem. Aptuveni 920 tūkstoši eiro samaksāti piegādātājiem, lai izvairītos no sankcijām, bet vēl trīsceturtdaļmiljons iztērēts dažādiem izdevumiem, kas saistīti ar līguma izbeigšanu un objekta pārņemšanu.

Ar to viss nebeidzas – tikai viena PSKUS pasūtītā ekspertīze izmaksājusi 188 tūkstošus eiro, bet vēl 162 tūkstoši aizgājuši pelējuma ekspertam. Par šādu naudu varētu segt piemaksas desmitiem ārstu, kas ik dienu strādā līdz spēku izsīkumam.

Tā vietā slimnīca turpina apmaksāt advokātus, konsultantus un procesu dokumentus, it kā būtu juridisko pakalpojumu aģentūra, nevis veselības aprūpes iestāde.

Cik ilgi Stradiņu slimnīca būs vieta, kur juristi pelna, bet ārsti izdeg? Vai tiešām valsts, kur ārsti ir izdegšanas čempioni Eiropā, var atļauties maksāt simttūkstošus par katru juridisko dokumentu, bet ne par katru cilvēku, kas stāv pie operāciju galda?

Kāpēc juridiskā nodaļa nespēj aizstāvēt slimnīcas intereses pati, un cik daudz vēl tiks tērēts, lai glābtu neveiksmīgu projektu no pašu kļūdām? Varbūt ir pienācis laiks mainīt ārstēšanas kursu – un sākt ārstēt sistēmu, ne tikai pelējumu?

Novērtē šo rakstu: