Stratēģiski svarīgus valsts uzņēmumus nedrīkst ļaut privatizēt
Nacionālā apvienība09.07.2025.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā apvienība (NA) stingri iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu paredzēt iespēju pārdot biržā stratēģiski svarīgu valsts kapitālsabiedrību akcijas. Līdz šim tādus valsts uzņēmumus kā “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” no iztirgošanas ir sargājis likums, taču ministrija vēlas to mainīt, liecina valdībā iesniegtais FM informatīvais ziņojums.
FM priekšlikums paredz līdz 2029. gadam publiskā piedāvājumā iegādei nodot vismaz 10% valsts kapitālsabiedrību daļu, tostarp stratēģiski svarīgu valsts kapitālsabiedrību akcijas, piemēram, tādiem uzņēmumiem kā “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži”. Ministrija piedāvā atcelt gadiem spēkā esošo privatizācijas aizliegumu un atklāti pauž, ka šāds solis ir “viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem”.
NA norāda, ka šādas ieceres virzīšana vasaras vidū, bez plašas diskusijas un ar īsu termiņu priekšlikumu iesniegšanai vērtējama kā pārsteidzīgs un necaurspīdīgs solis, kas apdraud gan valsts drošības intereses, gan tautsaimniecības ilgtermiņa stabilitāti.
“Nacionālā apvienība neatbalsta stratēģisku valsts uzņēmumu izpārdošanu budžeta robu lāpīšanas vārdā. Ir nepieņemami šādus būtiskus priekšlikumus virzīt steigā – kā nedarbus vasaras vidū, cerot, ka sabiedrība nepamanīs. Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir jāveicina, taču tai jābalstās uz ilgtspējīgiem, pārdomātiem risinājumiem, nevis stratēģisku interešu upurēšanu,” uzsver Ilze Indriksone, NA valdes priekšsēdētāja.
NA vērtējumā šāda īstermiņa pieeja, īpaši attiecībā uz “Latvijas valsts mežiem”, kur tiek pārvaldīti būtiski nacionālie dabas resursi, ir vērtējama kā stratēģiski bīstama. Šādiem uzņēmumiem jābūt valsts pārziņā – tas ir būtiski ne tikai ekonomiski, bet arī vides ilgtspējas, sociālās stabilitātes un drošības aspektos. Šo uzņēmumu darbība nodrošina ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu, reģionālo nodarbinātību un sabiedrības kopējo labumu. Latvija nedrīkst atkārtot kļūdas, ko citas valstis ir pieļāvušas, daļēji privatizējot būtiskus resursus un zaudējot iespēju noteikt attīstības virzienus.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
