Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēģinot vienlaikus izskaidrot gan savus sākotnējos paziņojumus, ka viņa esot informēta par neizpaužamiem iemesliem, kuru dēļ tieslietu ministre Baiba Broka nav saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam, gan vēlākos Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša apgalvojumus, ka nekādas slepenas ziņas viņai nemaz neesot izpaustas, Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir sapinusies skaidrojumos un izdomājumos: viņas preses pārstāve Džeina Tamuļeviča, sniedzot Ministru prezidentes viedokli, aizvadītajā nedēļā aizmelojās pat līdz tam, ka klasificēta informācija esot kāda Ministru kabineta jau 2005. gadā pieņemta normatīva dokumenta nosaukums un pat numurs.

9. jūnijā Ministru prezidente Straujuma medijiem paziņoja - SAB priekšnieks Jānis Maizītis viņu esot informējis par lēmuma iemesliem neizsniegt Brokai pielaidi valsts noslēpumam, tomēr viņai neesot tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturoties vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.

"Mani informēja, bet tā diemžēl... man nav tiesību šo informāciju izpaust," - šāds bija precīzais Straujumas izteikums, ko Ministru prezidente saistībā ar Brokai neizsniegto pielaidi sniedza medijiem.

Pēc šī paziņojuma Pietiek vērsās pie SAB direktora Maizīša, pieprasot sniegt skaidrojumu: uz kādu normatīvo aktu pamata, ar kādu nepieciešamību, kādā tieši formā viņš sniedzis Ministru prezidentei klasificētu informāciju par valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanas iemesliem un pamatojumu tieslietu ministrei.

Uz šo pieprasījumu SAB preses pārstāve Maizīša vārdā Pietiek paziņoja, ka ar lēmumu par Brokas pielaidi Satversmes aizsardzības birojs Ministru prezidenti nemaz neesot iepazīstinājis un Straujuma šādas ziņas varētu būt uzzinājusi kaut kur citur.

Kur un kā Straujumai vēl ir bijis iespējams uzzināt šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas, kas saskaņā ar paša Maizīša apgalvojumu esot tikai dažu personu rīcībā (un kuras netiek atklātas pat pašai Brokai), SAB nevēlējās paskaidrot. Iepriekš tika apgalvots, ka pašā SAB to zinot tikai pāris cilvēku.

SAB arī īpaši uzsvēra, ka Straujumai sniegta tikai neklasificēta informācija: "Vadoties no Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktās Ministru prezidenta kompetences, kā arī, ievērojot likumā “Par valsts noslēpumu" un tam saistošajos normatīvajos aktos noteikto, Satversmes aizsardzības birojs informē darba devēju par attiecībā uz darbinieku pieņemto lēmumu. Informatīvā vēstule ir neklasificēta."

Mēģinot kaut kā paskaidrot savu publisko izteikumu acīmredzamo pretrunu ar SAB direktora paziņojumu Straujuma aizvadītajā nedēļā aizvien dziļāk iestiga izdomājumos un nepatiesībās. Uzskatāmības labad publicējam pilnu saraksti.

Jautājums:

"Sveiki, jautājumi Ministru prezidentei.

Šā gada 9. jūnijā Jūs medijiem paziņojāt - SAB priekšnieks Jānis Maizītis esot Jūs informējis par lēmuma iemesliem nepiešķirt tieslietu ministrei Baibai Brokai pielaidi valsts noslēpumam, tomēr Jums neesot tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai.

Esmu saņēmis oficiālu atbildi no SAB, kurā norādīts, ka SAB šādu valsts noslēpumu saturošu informāciju Jums neesot atklājis un (saglabāju oriģinālo rakstību) "ar lēmumu Satversmes aizsardzības birojs Ministru prezidenti nav iepazistinājis".

No kādiem avotiem Jūs tādā gadījumā ieguvāt valsts noslēpumu saturošo informāciju par iemesliem, kuru dēļ tieslietu ministrei nav izsniegta minētā pielaide? Vai šie avoti bija tiesīgi Jums šādu informāciju izpaust? Vai Jūs esat parakstījusies par šādas informācijas saņemšanu un neizpaušanu? Ja nē, vai jau esat vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par iespējamu prettiesisku valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušanu?"

Atbilde:

"9.jūnijā SAB direktors Jānis Maizītis Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu informēja par lēmumu nepiešķirt tieslietu ministrei Baibai Brokai pielaidi valsts noslēpumam, kā arī izskaidroja vispārējos principus, kādos gadījumos netiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Šī informēšana notika saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu", kas paredz, ka SAB informē darba devēju par lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz darbinieku. Šī informācija ir neklasificēta, ar pieņemto lēmumu un pieņemtā lēmuma iemesliem SAB Ministru prezidenti nav iepazīstinājis."

Jautājums:

"Ministru prezidentes atbilde par to, ka viņai esot sniegta tikai neklasificēta informācija, man rada neizpratni un pamatotas šaubas. Ziņu raidījumā Panorāma Ministru prezidente paziņoja: "Mani informēja, bet tā diemžēl... man nav tiesību šo informāciju izpaust." Kas tieši un par ko tieši tad informēja Ministru prezidenti, ja reiz viņai nebija tiesību šo informāciju izpaust?"

Atbilde:

"SAB direktors Jānis Maizītis, informējot Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu gan rakstiski, gan mutiski par SAB lēmumu atteikumam pieejai valsts noslēpumam tieslietu ministrei Baibai Brokai, sniedza tāda rakstura informāciju, kādu atļāva SAB kompetence un attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktais tiesiskais regulējums. J.Maizītis izskaidroja vispārējos principus, kādos gadījumos netiek piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Vispārējie principi, kādos personai tiek liegta pieeja valsts noslēpumam, ir noteikti likumā "Par valsts noslēpumu" un atsevišķā Ministru kabineta apstiprinātā normatīvā dokumentā. Jebkurai valsts amatpersonai, kurai ir izsniegta pieeja valsts noslēpumam, ir tiesības zināt tikai tādu klasificēto informāciju, ciktāl viņai to atļauj vai ierobežo tās funkcionālo pienākumu izpilde, bet ne vairāk. Ar SAB lēmumu, kas ir klasificēts dokuments, Ministru prezidente nav iepazīstināta. Ar SAB pieņemto lēmumu un pārbaudes lietas materiāliem ir tiesīgs iepazīties un vērtēt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors vai viņa nozīmēts īpaši pilnvarots prokurors."

Jautājums:

"Jūsu atbilde uz 1. jautājumu ir nepilnīga. Tajā nav sniegta atbilde uz jautājuma daļu "par ko tieši tad informēja Ministru prezidenti, ja reiz viņai nebija tiesību šo informāciju izpaust?". Lūdzu, sniedziet pilnīgu atbildi uz uzdoto jautājumu."

Atbilde:

"Precizējot atbildi uz pirmo jautājumu: "par ko tieši tad informēja Ministru prezidenti, ja reiz viņai nebija tiesību šo informāciju izpaust?", jau iepriekš norādīju: “J.Maizītis izskaidroja vispārējos principus, kādos gadījumos netiek piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Vispārējie principi, kādos personai tiek liegta pieeja valsts noslēpumam, ir noteikti likumā "Par valsts noslēpumu" un atsevišķā Ministru kabineta apstiprinātā normatīvā dokumentā,” informācija, kas iekļauta šajā MK apstiprinātajā normatīvajā dokumentā, nav publiski izpaužama."

Jautājums:

"Lūdzu, pie reizes miniet arī MK apstiprinātā normatīvā dokumenta nosaukumu un numuru."

Atbilde:

"Attiecīgā MK apstiprinātā normatīvā dokumenta nosaukums un numurs ir klasificēta informācija."

Jautājums:

"Jūs mani pašlaik tīši maldināt - MK apstiprinātu normatīvu dokumentu nosaukumi un normatīvi nevar būt klasificēta informācija; klasificēta informācija var būt tikai to saturs.

Dreimanes kundze [jautājums tiek pārsūtīts Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei], vēršos pie Jums kā Valsts kancelejas direktores - lūdzu, nedaudz izglītojiet Ministru prezidentes preses sekretāri, citādi es vēl netīšām varu secināt, ka viņa mēģina mani maldināt nevis nezināšanas dēļ, bet Ministru prezidentes uzdevumā."

Valsts kancelejas direktores atbilde:

"Ministru prezidentes preses sekretāres pieminētā klasificētā Ministru kabineta normatīvā akta precīzs nosaukums ir  Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra instrukcija Nr.13-k „Kārtība, kādā veicama personu pārbaude, lai atļautu pieeju valsts noslēpumam, un šīs pārbaudes termiņi”.

Vienlaikus informēju, ka ir mainījusies tiesiskā reglamentācija normatīvā akta nosaukuma iespējamai klasifikācijai:

- Līdz 2012.gada 11.decembrim valsts noslēpuma objekta nosaukums nevarēja būt klasificēts.

- 2012.gada 12.decembrī stājās spēkā Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi Nr.816 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumos Nr.21 „Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi””, kas paredz iespēju valsts noslēpuma objekta nosaukumam piešķirt slepenības pakāpi „Konfidenciāli”.

Tajā  pat  laikā ir jāatzīst, ka tiesību normai nav atpakaļejošs spēks - līdz ar to nav pamata atzīt par valsts noslēpumu nosaukumu  Ministru kabineta normatīvajam  aktam, kurš bija izdots pamatojoties uz likuma "Par valsts noslēpumu" 10.panta otro daļu.  ((2) Personu pārbaudes kārtību un termiņus izstrādā Satversmes aizsardzības biroja direktors un apstiprina Ministru kabinets.) līdz grozījumu izdarīšanas Ministru kabineta 21.noteikumos (līdz 2012.gada 12.decembrim). Turklāt nedrīkst piešķirt valsts noslēpuma statusu informācijai, kura iepriekš bijusi publiski pieejama."

Kā izriet no visas šīs sarakstes, Straujuma tā arī nespēj paskaidrot, kādas tad tieši slepenas (kā viņa paziņoja sākotnēji) vai tomēr neslepenas (kā viņa mēģināja apgalvot vēlāk) ziņas viņai ir vai nav sniedzis SAB direktors Maizītis. Savukārt pats Maizītis pēc sākotnējās nepārdomātās atklātības pašlaik no jebkādiem komentāriem cenšas izvairīties.

Kā zināms, arī pazīstamais Saeimas deputāts, Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Zaķis ir publiski paziņojis, ka "viņš zinot detaļas, kādēļ Brokai neesot piešķirta pielaide valsts noslēpumam", - par to ziņoja Latvijas Avīze.

Arī uz jautājumu par to, vai SAB ir nodevis šīs valsts noslēpumu saturošās ziņas Zaķa rīcībā un, ja jā, tad ar kādu pamatojumu, Maizītim vairs atbildes nebija.

SAB direktors nespēj arī atbildēt, vai un kā SAB rīkosies, lai nekavējoties noskaidrotu, kā šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas nonākušas Zaķa rīcībā.

Interesanti, ka, saņemot jautājumus par Straujumu un valsts noslēpumu, SAB Pietiek īpaši norādīja - kaut gan šai iestādei ir preses sekretārs, SAB uz jautājumiem vēloties atbildēt tikai Iesniegumu likuma kārtībā, kas ļauj atbildes sagatavot pat mēnesi ilgi. Savukārt par Informācijas atklātības likuma normām SAB, kā izrietēja no tā atbildēm, neesot lietas kursā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...