Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēģinot vienlaikus izskaidrot gan savus sākotnējos paziņojumus, ka viņa esot informēta par neizpaužamiem iemesliem, kuru dēļ tieslietu ministre Baiba Broka nav saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam, gan vēlākos Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša apgalvojumus, ka nekādas slepenas ziņas viņai nemaz neesot izpaustas, Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir sapinusies skaidrojumos un izdomājumos: viņas preses pārstāve Džeina Tamuļeviča, sniedzot Ministru prezidentes viedokli, aizvadītajā nedēļā aizmelojās pat līdz tam, ka klasificēta informācija esot kāda Ministru kabineta jau 2005. gadā pieņemta normatīva dokumenta nosaukums un pat numurs.

9. jūnijā Ministru prezidente Straujuma medijiem paziņoja - SAB priekšnieks Jānis Maizītis viņu esot informējis par lēmuma iemesliem neizsniegt Brokai pielaidi valsts noslēpumam, tomēr viņai neesot tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturoties vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.

"Mani informēja, bet tā diemžēl... man nav tiesību šo informāciju izpaust," - šāds bija precīzais Straujumas izteikums, ko Ministru prezidente saistībā ar Brokai neizsniegto pielaidi sniedza medijiem.

Pēc šī paziņojuma Pietiek vērsās pie SAB direktora Maizīša, pieprasot sniegt skaidrojumu: uz kādu normatīvo aktu pamata, ar kādu nepieciešamību, kādā tieši formā viņš sniedzis Ministru prezidentei klasificētu informāciju par valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanas iemesliem un pamatojumu tieslietu ministrei.

Uz šo pieprasījumu SAB preses pārstāve Maizīša vārdā Pietiek paziņoja, ka ar lēmumu par Brokas pielaidi Satversmes aizsardzības birojs Ministru prezidenti nemaz neesot iepazīstinājis un Straujuma šādas ziņas varētu būt uzzinājusi kaut kur citur.

Kur un kā Straujumai vēl ir bijis iespējams uzzināt šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas, kas saskaņā ar paša Maizīša apgalvojumu esot tikai dažu personu rīcībā (un kuras netiek atklātas pat pašai Brokai), SAB nevēlējās paskaidrot. Iepriekš tika apgalvots, ka pašā SAB to zinot tikai pāris cilvēku.

SAB arī īpaši uzsvēra, ka Straujumai sniegta tikai neklasificēta informācija: "Vadoties no Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktās Ministru prezidenta kompetences, kā arī, ievērojot likumā “Par valsts noslēpumu" un tam saistošajos normatīvajos aktos noteikto, Satversmes aizsardzības birojs informē darba devēju par attiecībā uz darbinieku pieņemto lēmumu. Informatīvā vēstule ir neklasificēta."

Mēģinot kaut kā paskaidrot savu publisko izteikumu acīmredzamo pretrunu ar SAB direktora paziņojumu Straujuma aizvadītajā nedēļā aizvien dziļāk iestiga izdomājumos un nepatiesībās. Uzskatāmības labad publicējam pilnu saraksti.

Jautājums:

"Sveiki, jautājumi Ministru prezidentei.

Šā gada 9. jūnijā Jūs medijiem paziņojāt - SAB priekšnieks Jānis Maizītis esot Jūs informējis par lēmuma iemesliem nepiešķirt tieslietu ministrei Baibai Brokai pielaidi valsts noslēpumam, tomēr Jums neesot tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai.

Esmu saņēmis oficiālu atbildi no SAB, kurā norādīts, ka SAB šādu valsts noslēpumu saturošu informāciju Jums neesot atklājis un (saglabāju oriģinālo rakstību) "ar lēmumu Satversmes aizsardzības birojs Ministru prezidenti nav iepazistinājis".

No kādiem avotiem Jūs tādā gadījumā ieguvāt valsts noslēpumu saturošo informāciju par iemesliem, kuru dēļ tieslietu ministrei nav izsniegta minētā pielaide? Vai šie avoti bija tiesīgi Jums šādu informāciju izpaust? Vai Jūs esat parakstījusies par šādas informācijas saņemšanu un neizpaušanu? Ja nē, vai jau esat vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par iespējamu prettiesisku valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušanu?"

Atbilde:

"9.jūnijā SAB direktors Jānis Maizītis Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu informēja par lēmumu nepiešķirt tieslietu ministrei Baibai Brokai pielaidi valsts noslēpumam, kā arī izskaidroja vispārējos principus, kādos gadījumos netiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Šī informēšana notika saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu", kas paredz, ka SAB informē darba devēju par lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz darbinieku. Šī informācija ir neklasificēta, ar pieņemto lēmumu un pieņemtā lēmuma iemesliem SAB Ministru prezidenti nav iepazīstinājis."

Jautājums:

"Ministru prezidentes atbilde par to, ka viņai esot sniegta tikai neklasificēta informācija, man rada neizpratni un pamatotas šaubas. Ziņu raidījumā Panorāma Ministru prezidente paziņoja: "Mani informēja, bet tā diemžēl... man nav tiesību šo informāciju izpaust." Kas tieši un par ko tieši tad informēja Ministru prezidenti, ja reiz viņai nebija tiesību šo informāciju izpaust?"

Atbilde:

"SAB direktors Jānis Maizītis, informējot Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu gan rakstiski, gan mutiski par SAB lēmumu atteikumam pieejai valsts noslēpumam tieslietu ministrei Baibai Brokai, sniedza tāda rakstura informāciju, kādu atļāva SAB kompetence un attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktais tiesiskais regulējums. J.Maizītis izskaidroja vispārējos principus, kādos gadījumos netiek piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Vispārējie principi, kādos personai tiek liegta pieeja valsts noslēpumam, ir noteikti likumā "Par valsts noslēpumu" un atsevišķā Ministru kabineta apstiprinātā normatīvā dokumentā. Jebkurai valsts amatpersonai, kurai ir izsniegta pieeja valsts noslēpumam, ir tiesības zināt tikai tādu klasificēto informāciju, ciktāl viņai to atļauj vai ierobežo tās funkcionālo pienākumu izpilde, bet ne vairāk. Ar SAB lēmumu, kas ir klasificēts dokuments, Ministru prezidente nav iepazīstināta. Ar SAB pieņemto lēmumu un pārbaudes lietas materiāliem ir tiesīgs iepazīties un vērtēt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors vai viņa nozīmēts īpaši pilnvarots prokurors."

Jautājums:

"Jūsu atbilde uz 1. jautājumu ir nepilnīga. Tajā nav sniegta atbilde uz jautājuma daļu "par ko tieši tad informēja Ministru prezidenti, ja reiz viņai nebija tiesību šo informāciju izpaust?". Lūdzu, sniedziet pilnīgu atbildi uz uzdoto jautājumu."

Atbilde:

"Precizējot atbildi uz pirmo jautājumu: "par ko tieši tad informēja Ministru prezidenti, ja reiz viņai nebija tiesību šo informāciju izpaust?", jau iepriekš norādīju: “J.Maizītis izskaidroja vispārējos principus, kādos gadījumos netiek piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Vispārējie principi, kādos personai tiek liegta pieeja valsts noslēpumam, ir noteikti likumā "Par valsts noslēpumu" un atsevišķā Ministru kabineta apstiprinātā normatīvā dokumentā,” informācija, kas iekļauta šajā MK apstiprinātajā normatīvajā dokumentā, nav publiski izpaužama."

Jautājums:

"Lūdzu, pie reizes miniet arī MK apstiprinātā normatīvā dokumenta nosaukumu un numuru."

Atbilde:

"Attiecīgā MK apstiprinātā normatīvā dokumenta nosaukums un numurs ir klasificēta informācija."

Jautājums:

"Jūs mani pašlaik tīši maldināt - MK apstiprinātu normatīvu dokumentu nosaukumi un normatīvi nevar būt klasificēta informācija; klasificēta informācija var būt tikai to saturs.

Dreimanes kundze [jautājums tiek pārsūtīts Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei], vēršos pie Jums kā Valsts kancelejas direktores - lūdzu, nedaudz izglītojiet Ministru prezidentes preses sekretāri, citādi es vēl netīšām varu secināt, ka viņa mēģina mani maldināt nevis nezināšanas dēļ, bet Ministru prezidentes uzdevumā."

Valsts kancelejas direktores atbilde:

"Ministru prezidentes preses sekretāres pieminētā klasificētā Ministru kabineta normatīvā akta precīzs nosaukums ir  Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra instrukcija Nr.13-k „Kārtība, kādā veicama personu pārbaude, lai atļautu pieeju valsts noslēpumam, un šīs pārbaudes termiņi”.

Vienlaikus informēju, ka ir mainījusies tiesiskā reglamentācija normatīvā akta nosaukuma iespējamai klasifikācijai:

- Līdz 2012.gada 11.decembrim valsts noslēpuma objekta nosaukums nevarēja būt klasificēts.

- 2012.gada 12.decembrī stājās spēkā Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi Nr.816 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumos Nr.21 „Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi””, kas paredz iespēju valsts noslēpuma objekta nosaukumam piešķirt slepenības pakāpi „Konfidenciāli”.

Tajā  pat  laikā ir jāatzīst, ka tiesību normai nav atpakaļejošs spēks - līdz ar to nav pamata atzīt par valsts noslēpumu nosaukumu  Ministru kabineta normatīvajam  aktam, kurš bija izdots pamatojoties uz likuma "Par valsts noslēpumu" 10.panta otro daļu.  ((2) Personu pārbaudes kārtību un termiņus izstrādā Satversmes aizsardzības biroja direktors un apstiprina Ministru kabinets.) līdz grozījumu izdarīšanas Ministru kabineta 21.noteikumos (līdz 2012.gada 12.decembrim). Turklāt nedrīkst piešķirt valsts noslēpuma statusu informācijai, kura iepriekš bijusi publiski pieejama."

Kā izriet no visas šīs sarakstes, Straujuma tā arī nespēj paskaidrot, kādas tad tieši slepenas (kā viņa paziņoja sākotnēji) vai tomēr neslepenas (kā viņa mēģināja apgalvot vēlāk) ziņas viņai ir vai nav sniedzis SAB direktors Maizītis. Savukārt pats Maizītis pēc sākotnējās nepārdomātās atklātības pašlaik no jebkādiem komentāriem cenšas izvairīties.

Kā zināms, arī pazīstamais Saeimas deputāts, Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Zaķis ir publiski paziņojis, ka "viņš zinot detaļas, kādēļ Brokai neesot piešķirta pielaide valsts noslēpumam", - par to ziņoja Latvijas Avīze.

Arī uz jautājumu par to, vai SAB ir nodevis šīs valsts noslēpumu saturošās ziņas Zaķa rīcībā un, ja jā, tad ar kādu pamatojumu, Maizītim vairs atbildes nebija.

SAB direktors nespēj arī atbildēt, vai un kā SAB rīkosies, lai nekavējoties noskaidrotu, kā šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas nonākušas Zaķa rīcībā.

Interesanti, ka, saņemot jautājumus par Straujumu un valsts noslēpumu, SAB Pietiek īpaši norādīja - kaut gan šai iestādei ir preses sekretārs, SAB uz jautājumiem vēloties atbildēt tikai Iesniegumu likuma kārtībā, kas ļauj atbildes sagatavot pat mēnesi ilgi. Savukārt par Informācijas atklātības likuma normām SAB, kā izrietēja no tā atbildēm, neesot lietas kursā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Iedzimtais grēks

FotoNevaru apgalvot, ka Latvijā opozīcija ir daudzskaitlīga. Šai rakstā nevēlos diskutēt par to, kas vispār ir opozīcija, kuri no tā sauktās opozīcijas atšķiras no pozīcijas tikai ar to, ka ir palikuši ārpus strīpas. Gribu parunāt par būtību, ielūkoties problēmā un rast tai risinājumu.
Lasīt visu...

6

Jāšaubās, vai Ekonomikas ministrijai vispār ir atbilstoša kompetence OIK atbalsta shēmas īstenošanai

FotoPieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu.
Lasīt visu...

21

Aldis Pielaizītais, Atis Mieramika un krogusmeita Liepiņa

FotoJūras pirātiem ir divi veidi, kā ieņemt kuģus. Viens ir brutāls… kad pirāti, bruņojušies ar dunčiem, ķekšiem un āķiem, iet uz abordāžu. Ar kauju ieņem kuģi, iemet kapteini jūrā par barību haizivīm, bet pārējos ņem savās rindās, iepriekš liekot tiem zvērēt pie haizivs zoba par mūžīgu uzticību pirātu vadonim. Vienkājainais vadonis ieņem komandtiltiņu un kļūst par kuģa saimnieku. Lieta darīta.
Lasīt visu...

21

Tautas mobilizācijas un tautas apātijas dialektika

FotoAbu virsrakstā minēto sociālo fenomenu dialektika ir spraiga un vēsturiski pierādīta. Tautas mobilizācijas un tautas apātijas pulsācijā var nekļūdīgi saskatīt mijiedarbību, kopsakaru, pretmetu kolīzijas, cīņu starp veco un jauno. Viss tik tikko uzskaitītais organiski piemīt lietu, parādību un procesu dialektikai.
Lasīt visu...

10

Satrunējušais nams: augustā tapusi eseja Latvijas valstij

FotoValsts bez taisnīguma ir kā ēka bez pamatiem. Agri vai vēlu tā sabruks. Latvijas valsts ēka ir avārijas stāvoklī, tā ir tuvu sabrukšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atpakaļ pie dabas: Gobzemam vienkārši pietrūka brīnumsmāķa

Neiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par...

Foto

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

Dažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija),...

Foto

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

Tā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli...

Foto

Brāķis

Ir lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie...

Foto

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

Pirmdien pulksten 10.00 preses konference par...

Foto

Servitūts

Servitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par...

Foto

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu...

Foto

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

Arvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad....

Foto

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu...

Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...