Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēģinot vienlaikus izskaidrot gan savus sākotnējos paziņojumus, ka viņa esot informēta par neizpaužamiem iemesliem, kuru dēļ tieslietu ministre Baiba Broka nav saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam, gan vēlākos Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša apgalvojumus, ka nekādas slepenas ziņas viņai nemaz neesot izpaustas, Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir sapinusies skaidrojumos un izdomājumos: viņas preses pārstāve Džeina Tamuļeviča, sniedzot Ministru prezidentes viedokli, aizvadītajā nedēļā aizmelojās pat līdz tam, ka klasificēta informācija esot kāda Ministru kabineta jau 2005. gadā pieņemta normatīva dokumenta nosaukums un pat numurs.

9. jūnijā Ministru prezidente Straujuma medijiem paziņoja - SAB priekšnieks Jānis Maizītis viņu esot informējis par lēmuma iemesliem neizsniegt Brokai pielaidi valsts noslēpumam, tomēr viņai neesot tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturoties vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.

"Mani informēja, bet tā diemžēl... man nav tiesību šo informāciju izpaust," - šāds bija precīzais Straujumas izteikums, ko Ministru prezidente saistībā ar Brokai neizsniegto pielaidi sniedza medijiem.

Pēc šī paziņojuma Pietiek vērsās pie SAB direktora Maizīša, pieprasot sniegt skaidrojumu: uz kādu normatīvo aktu pamata, ar kādu nepieciešamību, kādā tieši formā viņš sniedzis Ministru prezidentei klasificētu informāciju par valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanas iemesliem un pamatojumu tieslietu ministrei.

Uz šo pieprasījumu SAB preses pārstāve Maizīša vārdā Pietiek paziņoja, ka ar lēmumu par Brokas pielaidi Satversmes aizsardzības birojs Ministru prezidenti nemaz neesot iepazīstinājis un Straujuma šādas ziņas varētu būt uzzinājusi kaut kur citur.

Kur un kā Straujumai vēl ir bijis iespējams uzzināt šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas, kas saskaņā ar paša Maizīša apgalvojumu esot tikai dažu personu rīcībā (un kuras netiek atklātas pat pašai Brokai), SAB nevēlējās paskaidrot. Iepriekš tika apgalvots, ka pašā SAB to zinot tikai pāris cilvēku.

SAB arī īpaši uzsvēra, ka Straujumai sniegta tikai neklasificēta informācija: "Vadoties no Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktās Ministru prezidenta kompetences, kā arī, ievērojot likumā “Par valsts noslēpumu" un tam saistošajos normatīvajos aktos noteikto, Satversmes aizsardzības birojs informē darba devēju par attiecībā uz darbinieku pieņemto lēmumu. Informatīvā vēstule ir neklasificēta."

Mēģinot kaut kā paskaidrot savu publisko izteikumu acīmredzamo pretrunu ar SAB direktora paziņojumu Straujuma aizvadītajā nedēļā aizvien dziļāk iestiga izdomājumos un nepatiesībās. Uzskatāmības labad publicējam pilnu saraksti.

Jautājums:

"Sveiki, jautājumi Ministru prezidentei.

Šā gada 9. jūnijā Jūs medijiem paziņojāt - SAB priekšnieks Jānis Maizītis esot Jūs informējis par lēmuma iemesliem nepiešķirt tieslietu ministrei Baibai Brokai pielaidi valsts noslēpumam, tomēr Jums neesot tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai.

Esmu saņēmis oficiālu atbildi no SAB, kurā norādīts, ka SAB šādu valsts noslēpumu saturošu informāciju Jums neesot atklājis un (saglabāju oriģinālo rakstību) "ar lēmumu Satversmes aizsardzības birojs Ministru prezidenti nav iepazistinājis".

No kādiem avotiem Jūs tādā gadījumā ieguvāt valsts noslēpumu saturošo informāciju par iemesliem, kuru dēļ tieslietu ministrei nav izsniegta minētā pielaide? Vai šie avoti bija tiesīgi Jums šādu informāciju izpaust? Vai Jūs esat parakstījusies par šādas informācijas saņemšanu un neizpaušanu? Ja nē, vai jau esat vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par iespējamu prettiesisku valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušanu?"

Atbilde:

"9.jūnijā SAB direktors Jānis Maizītis Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu informēja par lēmumu nepiešķirt tieslietu ministrei Baibai Brokai pielaidi valsts noslēpumam, kā arī izskaidroja vispārējos principus, kādos gadījumos netiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Šī informēšana notika saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu", kas paredz, ka SAB informē darba devēju par lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz darbinieku. Šī informācija ir neklasificēta, ar pieņemto lēmumu un pieņemtā lēmuma iemesliem SAB Ministru prezidenti nav iepazīstinājis."

Jautājums:

"Ministru prezidentes atbilde par to, ka viņai esot sniegta tikai neklasificēta informācija, man rada neizpratni un pamatotas šaubas. Ziņu raidījumā Panorāma Ministru prezidente paziņoja: "Mani informēja, bet tā diemžēl... man nav tiesību šo informāciju izpaust." Kas tieši un par ko tieši tad informēja Ministru prezidenti, ja reiz viņai nebija tiesību šo informāciju izpaust?"

Atbilde:

"SAB direktors Jānis Maizītis, informējot Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu gan rakstiski, gan mutiski par SAB lēmumu atteikumam pieejai valsts noslēpumam tieslietu ministrei Baibai Brokai, sniedza tāda rakstura informāciju, kādu atļāva SAB kompetence un attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktais tiesiskais regulējums. J.Maizītis izskaidroja vispārējos principus, kādos gadījumos netiek piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Vispārējie principi, kādos personai tiek liegta pieeja valsts noslēpumam, ir noteikti likumā "Par valsts noslēpumu" un atsevišķā Ministru kabineta apstiprinātā normatīvā dokumentā. Jebkurai valsts amatpersonai, kurai ir izsniegta pieeja valsts noslēpumam, ir tiesības zināt tikai tādu klasificēto informāciju, ciktāl viņai to atļauj vai ierobežo tās funkcionālo pienākumu izpilde, bet ne vairāk. Ar SAB lēmumu, kas ir klasificēts dokuments, Ministru prezidente nav iepazīstināta. Ar SAB pieņemto lēmumu un pārbaudes lietas materiāliem ir tiesīgs iepazīties un vērtēt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors vai viņa nozīmēts īpaši pilnvarots prokurors."

Jautājums:

"Jūsu atbilde uz 1. jautājumu ir nepilnīga. Tajā nav sniegta atbilde uz jautājuma daļu "par ko tieši tad informēja Ministru prezidenti, ja reiz viņai nebija tiesību šo informāciju izpaust?". Lūdzu, sniedziet pilnīgu atbildi uz uzdoto jautājumu."

Atbilde:

"Precizējot atbildi uz pirmo jautājumu: "par ko tieši tad informēja Ministru prezidenti, ja reiz viņai nebija tiesību šo informāciju izpaust?", jau iepriekš norādīju: “J.Maizītis izskaidroja vispārējos principus, kādos gadījumos netiek piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Vispārējie principi, kādos personai tiek liegta pieeja valsts noslēpumam, ir noteikti likumā "Par valsts noslēpumu" un atsevišķā Ministru kabineta apstiprinātā normatīvā dokumentā,” informācija, kas iekļauta šajā MK apstiprinātajā normatīvajā dokumentā, nav publiski izpaužama."

Jautājums:

"Lūdzu, pie reizes miniet arī MK apstiprinātā normatīvā dokumenta nosaukumu un numuru."

Atbilde:

"Attiecīgā MK apstiprinātā normatīvā dokumenta nosaukums un numurs ir klasificēta informācija."

Jautājums:

"Jūs mani pašlaik tīši maldināt - MK apstiprinātu normatīvu dokumentu nosaukumi un normatīvi nevar būt klasificēta informācija; klasificēta informācija var būt tikai to saturs.

Dreimanes kundze [jautājums tiek pārsūtīts Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei], vēršos pie Jums kā Valsts kancelejas direktores - lūdzu, nedaudz izglītojiet Ministru prezidentes preses sekretāri, citādi es vēl netīšām varu secināt, ka viņa mēģina mani maldināt nevis nezināšanas dēļ, bet Ministru prezidentes uzdevumā."

Valsts kancelejas direktores atbilde:

"Ministru prezidentes preses sekretāres pieminētā klasificētā Ministru kabineta normatīvā akta precīzs nosaukums ir  Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra instrukcija Nr.13-k „Kārtība, kādā veicama personu pārbaude, lai atļautu pieeju valsts noslēpumam, un šīs pārbaudes termiņi”.

Vienlaikus informēju, ka ir mainījusies tiesiskā reglamentācija normatīvā akta nosaukuma iespējamai klasifikācijai:

- Līdz 2012.gada 11.decembrim valsts noslēpuma objekta nosaukums nevarēja būt klasificēts.

- 2012.gada 12.decembrī stājās spēkā Ministru kabineta 2012.gada 4.decembra noteikumi Nr.816 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumos Nr.21 „Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi””, kas paredz iespēju valsts noslēpuma objekta nosaukumam piešķirt slepenības pakāpi „Konfidenciāli”.

Tajā  pat  laikā ir jāatzīst, ka tiesību normai nav atpakaļejošs spēks - līdz ar to nav pamata atzīt par valsts noslēpumu nosaukumu  Ministru kabineta normatīvajam  aktam, kurš bija izdots pamatojoties uz likuma "Par valsts noslēpumu" 10.panta otro daļu.  ((2) Personu pārbaudes kārtību un termiņus izstrādā Satversmes aizsardzības biroja direktors un apstiprina Ministru kabinets.) līdz grozījumu izdarīšanas Ministru kabineta 21.noteikumos (līdz 2012.gada 12.decembrim). Turklāt nedrīkst piešķirt valsts noslēpuma statusu informācijai, kura iepriekš bijusi publiski pieejama."

Kā izriet no visas šīs sarakstes, Straujuma tā arī nespēj paskaidrot, kādas tad tieši slepenas (kā viņa paziņoja sākotnēji) vai tomēr neslepenas (kā viņa mēģināja apgalvot vēlāk) ziņas viņai ir vai nav sniedzis SAB direktors Maizītis. Savukārt pats Maizītis pēc sākotnējās nepārdomātās atklātības pašlaik no jebkādiem komentāriem cenšas izvairīties.

Kā zināms, arī pazīstamais Saeimas deputāts, Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Zaķis ir publiski paziņojis, ka "viņš zinot detaļas, kādēļ Brokai neesot piešķirta pielaide valsts noslēpumam", - par to ziņoja Latvijas Avīze.

Arī uz jautājumu par to, vai SAB ir nodevis šīs valsts noslēpumu saturošās ziņas Zaķa rīcībā un, ja jā, tad ar kādu pamatojumu, Maizītim vairs atbildes nebija.

SAB direktors nespēj arī atbildēt, vai un kā SAB rīkosies, lai nekavējoties noskaidrotu, kā šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas nonākušas Zaķa rīcībā.

Interesanti, ka, saņemot jautājumus par Straujumu un valsts noslēpumu, SAB Pietiek īpaši norādīja - kaut gan šai iestādei ir preses sekretārs, SAB uz jautājumiem vēloties atbildēt tikai Iesniegumu likuma kārtībā, kas ļauj atbildes sagatavot pat mēnesi ilgi. Savukārt par Informācijas atklātības likuma normām SAB, kā izrietēja no tā atbildēm, neesot lietas kursā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

FotoLatvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā iesniedzu prasības pieteikumu par iestādes nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, kuras ietvaros lūdzu tiesu:
Lasīt visu...

6

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

FotoPatiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu vai arī pircēju intereses vairošanai par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu iegādi izmanto Baiļu triloģijas popularitāti.
Lasīt visu...

6

Brīvība meža īpašniekiem?

FotoSen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrādei privātajos mežos, kokrūpniecības nozare, nebēdājot par zāģbaļķu trūkumu, varēja investēt attīstībā un nostiprināties starptautiskajos tirgos, skarbā realitāte ir atgriezusies, liekot Latvijas zāģētavām domāt, kā organizēt savu darbību ierobežota resursu daudzuma apstākļos”. (Par to jau tolaik rakstīju šeit.)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...