Straujumas dēla biznesa saiknes liek jautāt par valdības sastāva ietekmēšanu
PIETIEK13.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja ekonomikas ministram Danielam Pavļutam (Reformu partija) neatrastos vieta jaunajā valdībā un Ekonomikas ministrija (EM) atgrieztos pie zaļās enerģijas subsīdiju politikas, kāda tā bija savulaik, otro elpu iegūtu ietekmīgu partiju sponsoru bizness. Tostarp - arī savulaik lielākā bioetanola ražotāja un dāsnaVienotību veidojošo partiju sponsora Donāta Vaitaiša bizness, ar kuru saistītu uzņēmumu valdēs kopš šīs vasaras iecelts topošās premjeres, tobrīd zemkopības ministres Laimdotas Straujumas dēls Ģirts Straujums. Tas premjera kandidātei rada interešu konfliktu, ja tiktu lemts neaicināt Pavļuta valdībā.
Dienā, kad Vienotība oficiāli premjera amatam virzīja Straujumu, viņa Pietiek noliedza, ka ar viņas piedalīšanos bijušas kādas sarunas par atbalstu Vaitaiša biznesam, savukārt dēla nonākšana konkrēto zaļās enerģijas uzņēmumu valdēs esot saistīta vienīgi ar viņa darba pienākumiem, ne mātes politisko ietekmi.
Ģirts Straujums ir korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Norvik bankā, kura pēdējā laikā aktīvi izmantojot kriminālprocesu ierosināšanu Ekonomikas policijā, cenšas pārņemt zaļās enerģijas uzņēmumus, kuri kreditējušies bankā.
“Pilnīgi noliedzu jebkādu ietekmi uz mani par valsts subsīdijām. Mana dēla saistība ar minēto personu ir tikai un vienīgi darba pienākumu dēļ. Nekādas (!!!) sarunas par iespējamo valsts atbalstu ar mani (!!!) nevienam nav bijušas, es pilnīgi noliedzu, ka varētu būt valsts atbalsts kādam konkrētam privātam uzņēmējam. Es ilgus gadus esmu valsts pārvaldē un lieliski saprotu, ka nedrīkst būt ne mazākās piekāpes attiecībā uz kādu privātu lobēšanu,” Straujuma rakstīja Pietiek, noliedzot Vaitaiša iespējamo ietekmi uz nākamās valdības sastāvu un lēmumiem.
Tomēr Pietiek zināms, ka Vaitaitim bijuši kontakti ar citiem valdības veidošanā iesaistītiem politiķiem.
Tāpat valdības locekles dēla iecelšana uzņēmumu valdēs, lai virzītu procesus vēlamajā gultnē, varētu būt loģisks izskaidrojums, kādēļ bankas darbinieks Ģirts Straujums pēkšņi nonācis šajos amatos. Radies iespaids, ka Straujuma izvairās sniegt publisku argumentāciju valdības veidošanas kuluāros jau sen klīstošajām runām, ka Pavļutam amats būs jāpamet.
Kolēģi, kas pazīstami ar Straujumas darbību, nepieļauj, ka premjera kandidāte varētu darboties kāda interesēs, bet tas neizslēdz diskrētāku ietekmi, proti, ka viņas dēls virzīts Norvik bankas jaundibināto uzņēmumu valdēs kopā ar Vaitaiti, lai vieglāk vērtu durvis pie lēmumu pieņēmējiem.
Gada nogalē, kad jau bija zināms par pārkārtojumiem valdībā, Vaitaiti viņa Norvik bankas ofisā Ernesta Birznieka-Upīša ielā apciemojis par finansējuma piesaisti partijai atbildīgais Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, Pietiek tolaik atstāstīja avoti bankā.
Kad Pietiek Kamparam jautāja, vai ar Vaitaiti apspriesta arī Straujumas kandidatūra premjera amatam, nākamais vēlamais ekonomikas ministra kandidāts un tas, vai Vaitaitis solījis ziedot partijai pie noteikta valdības sastāva vai subsīdiju politikas maiņas, Vienotības ģenerālsekretārs atbildēja, ka “šī informācija neatbilst patiesībai”, nekonkretizējot, tieši uz kuru no jautājumiem tas attiecas.
Vaitaitis noteikti minams kā viena no atslēgas figūram partiju sponsoru vidū, kam ir bijusi ietekme uz jaunās valdības veidošanu. Kopš Pavļuta kļūšanas par ekonomikas ministru 2011. gada novembrī tikušas pārskatītas dāsnās valsts subsīdijas bioetanola ražotājiem – galvenajam Vaitaiša pēdējo gadu oficiālajam biznesam. Par Vaitaiša biznesu informēti avoti viņa situāciju raksturo ar vārdiem “ūdens smeļas mutē”.
Visi uzņēmumi, kuros kā valdes loceklis figurē Ģirts Straujums – SIA NBT Energy, NBT1 Energy, NBT2 Energy, NBT3 Energy, NBT4 Energy, NBT5 Energy, NBT6 Energy, NBT7 Energy –, kā rāda Lursoft dati, dibināti īsi pēc tam, kad panākts Norvik bankas kreditētā uzņēmuma SIA Winergy mantas arests.
Pēc Uzņēmumu reģistra datiem Vaitaiti Norvik banka iecēlusi par SIA Winergy ieķīlātās mantas pārvaldnieku. Par Winergy norit strīds starp igauņu investoriem un bankas akcionāriem. Kopš oktobra Vaitaitis jaundibināto uzņēmumu valdes formāli pametis.
Publiskajā karā aizdomīgas izskatās abas konfliktējošās puses. No vienas puses igauņi tiek vainoti mēģinājumā izkrāpt uzņēmumam piešķirtos kredītlīdzekļus, no otras puses Norvik bankas akcionāri – mēģinājumā ar reiderisma metodēm pārņemt vēja enerģijas biznesu, izmantojot Vaitaiša ietekmi Ekonomikas policijā, kas uzsākusi kriminālprocesu, kā ietveros arestēta Winergy manta.
Laikā, kad ekonomikas ministrs bija Kampars, valsts subsidēja bioetanola ražotājus un Vaitaitim nākotne rādījās rožainā gaismā. Uz 10.Saeimas vēlēšanām viņš četrām partijām noziedoja 72 000 latu, un tas bija pirmais oficiālais Vaitaiša ziedojums partijām, lai gan par viņu kā vienu no ietekmīgākajiem finansētajiem, kas turas ēnā, runāja jau kopš Tautas partijas laikiem. Kopsummā 36 000 latu tika Vienotību veidojošajām Jaunajam laikam un Pilsoniskajai savienībai, bet pa 18 000 latu saņēma Zaļo un zemnieku savienība un apvienība Par labu Latviju.
Trīs mēnešus pēc dāsnā ziedojuma, 2010. gada decembrī valdošā koalīcija, ko vadīja premjers Valdis Dombrovskis, nolēma valsts budžetā atvēlēt 24,4 miljonu latu lielu valsts galvojumu Vaitaiša uzņēmumam JP Termināls kredītam bioetanola rūpnīcas celtniecībai Rīgas brīvostas teritorijā.
Projekts tā arī netika realizēts, un kā galvenais šķērslis minēts tas, ka gadu vēlāk par ekonomikas ministru kļuva Pavļuts, kurš sāka pārskatīt dāsno subsīdiju politiku “zaļās enerģijas” biznesam. Bez garantētām valsts subsīdijām Vaitaiša projekts komercbankām un privātiem investoriem šķita pārāk riskants bizness pat ar valsts galvojumu.
Norvik bankā kreditējusies arī Vaitaiša bioetanola ražotne SIA Jaunpagasts plus, kas apstājusies EM jaunās subsīdiju politikas dēļ. Neoficiāli izskan, ka Vaitaitis panācis vienošanos ar bankas akcionāriem, ka saņems pretimnākšanu, ja, izmantojot ietekmi uz politiķiem un tiesībsargiem, palīdzēs atrisināt strīdus ar citiem kredītņēmējiem.
Saredzama shēma – Vaitaitis tiek iecelts par arestētās mantas pārvaldnieku, tiek veidoti jauni uzņēmumi, kuru valdēs ir Vaitaitis, bet īpašums, par kuru notiek strīds, tiek pārņemts ar Vaitaiti izsenis apkalpojošās apsardzes firmas TM security palīdzību.
Tam, ka Norvik banka ar apšaubāmām metodēm aktīvi cenšas pārņemt ar zaļās enerģijas biznesu saistītus uzņēmumus, kas tajā kreditējušies, ir arī citi apliecinājumi. Šoruden ar Vaitaiti saistītās apsardzes firmas TM security darbinieku klātbūtnē tika nopļauti diviem rapša audzētājiem – SIA Tilbe agro un SIA Agronika - piederošie lauki, un ražas vērtība tika lēsta ap 1,5 miljoniem latu. Bankas viedokli šajā karā publiski pārstāvēja Ģirts Straujums.
TM security un Ekonomikas policijas iesaiste Vaitaiša vadītajā karā par kontroli pār miljonus vērtiem zaļās enerģijas uzņēmumiem ir arī viena no iespējamām atbildēm uz daudzu uzdoto jautājumu, kādi ietekmīgi spēki patiesībā stāv aiz uzstādījuma, ka amats nākamajā valdībā obligāti jāsaglabā iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (Reformu partija). “Viņš nevienam netraucē,” atbildot uz jautājumu, kādēļ iekšlietu ministrs kļuvis par neaizskaramu, neformālā sarunā Pietiek teica kāda ar Vaitaiti saistīta persona, kas arī iesaistīta sarunās par jauno valdību.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
