Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ko un kurās jomās deviņu mēnešu laikā apņemas izdarīt jaunā Laimdotas Straujumas vadītā valdība? Pietiek publisko valdības deklarācijas projektu tā pašreizējā versijā, kāds tas ir nākamās valdības vadītājas padomdevēju rīcībā, - tajā uzskaitīto apņemšanos vidū pieminēta pat investoru piesaiste aviosabiedrībai AirBaltic, Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas sekmīga pabeigšana un iespējami ātra Liepājas metalurga darbības atjaunošana.

Partija "Vienotība", Reformu partija un Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Zaļo un zemnieku savienība, kā arī neatkarīgie deputāti ir vienojušies izveidot valdību, kuras darbībā tiks turpināta iepriekšējās valdības iesāktā politika, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējas sadarbības principiem.

Valdības prioritātes ir vērstas uz Latvijas iedzīvotāju spēju kopīgi vienoties un virzīties uz līdzsvarotu valsts attīstību atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam (Latvija 2030) un Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2014.–2020. gadam (NAP2020).

2014. gadā jāuzsāk mērķtiecīgas un efektīvas rīcībpolitikas īstenošana, lai sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem attiecīgajā nozarē realizētu NAP2020 noteiktās prioritātes, kas vērstas uz stratēģisko mērķu – iekšzemes kopprodukta pieaugums uz vienu iedzīvotāju, ienākumu nevienlīdzības mazināšana, iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums – sasniegšanu.

Valsts ir noteikusi virzienus, kuros tiks veiktas investīcijas, lai vairotu ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību reģionos un veicinātu ikviena iedzīvotāja labklājību, konkurētspēju un drošību atbilstoši sabiedrības gaidām par ekonomiski attīstītu un stabilu valsti.

Ikkatram cilvēkam jādod iespējas un izredzes rīkoties, lai vairotu savu izaugsmi un labklājību tepat Latvijā.

NAP2020 noteikto ekonomikas izrāviena saturu veido izaicinājumi, kas jāpārvar valsts, pašvaldības, mājsaimniecības un ikviena indivīda līmenī. Mums visiem kopīgi un ikkatram jāspēj atbildēt, kādas papildu kompetences apgūsim, kā uzlabosim sava veikuma produktivitāti, vai skolosim bērnus par prasmīgiem profesionāļiem izvēlētajā nozarē, kā mainīsim ieradumus uzturēt veselīgu dzīvesveidu, efektīvāk un saudzīgāk izmantot dabas resursus un cik prasmīgi veidosim attiecības ar līdzcilvēkiem. Mums jāatceras, ka darba tikums, patriotisms, pilsoniskas un demokrātiskas valsts vērtību apziņa ir būtiski priekšnoteikumi mūsu pastāvēšanai un attīstībai. Tikai šo rīcību kopums ļaus ikvienam un visiem kopā sajust darba augļus un dzīves kvalitātes uzlabošanos Latvijā.

Valdības izvirzītās darbības prioritātes 2014. gadā ir šādas:

1. Veidot zināšanu ekonomiku, pateicoties ieguldījumiem izglītībā un spēcīgu laikmetīgu nacionālo identitāti, nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību.

2. Sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu, sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos un kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu.

3. Motivēt ikvienu iesaistīties ekonomiskajās aktivitātēs, lai nodrošinātu cienīgu darbu, saņemtu atbilstošu atlīdzību un novērtējumu, mazinot ienākumu nevienlīdzību.

4. Veicināt Latvijas tautas ataudzi, veidojot demogrāfijas ceļa karti, nodrošinot atbalstu un piemērotu vidi bērnu audzināšanai un izglītošanai, lai iedzīvotāji atgrieztos Latvijā.

5. Stiprināt piederību Latvijai un nacionālo identitāti sabiedrībā un diasporā, sekmējot sabiedrības saliedētību un veicinot latviešu valodas lietojumu. Stiprināt ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saites ar dzimteni.

6. Nodrošināt Latvija2030 un NAP2020 prioritāšu pārnešanu Eiropas Savienības fondu investīciju aktivitātēs, efektīvākas ES fondu sistēmas ieviešanu un investīciju uzsākšanu, lai īstenotu ekonomikas izrāvienu un darbavietu radīšanu.

7. Pabeigt gatavošanos Latvijas 2015. gada prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, definējot prezidentūras virsmērķus un politiskās prioritātes un izveidojot nepieciešamo institucionālo un loģistikas atbalsta struktūru kā investīciju Latvijas nākotnes konkurētspējas palielināšanai.

8. Stiprināt reģionus un nodrošināt to attīstību.

9. Turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mazinot administratīvo slogu, nodrošinot Latvijas uzņēmēju un ārvalstu investoru tiesību aizsardzību un pilnveidojot maksātnespējas tiesisko regulējumu.

10. Īstenot pasākumu "Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014".

11. Pabeigt Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanu un no Būvniecības likuma izrietošo normatīvo aktu izstrādi un būvnormatīvu ieviešanu, nodrošinot sabiedrības drošību un aizsardzību.

Īstenojot valdības izvirzītās prioritātes, apņemamies pildīt šādus uzdevumus:

I. Cilvēkkapitāls

Labklājība

1. Līdz 2014. gada 1. martam sagatavosim un iesniegsim Saeimā likuma grozījumus, kas paredz pensiju vai tās daļas apmēru indeksāciju 2014. gada 1. oktobrī un turpmāk, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksu.

2. Izstrādāsim Koncepciju par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā, kurā būs izvērtētas alternatīvas iekļaujošas sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, piedāvāsim atbalsta virzienus sociāliem uzņēmumiem, nošķirot tos no cita veida darbībām. 

3. Lai turpinātu nevienlīdzības mazināšanu, izstrādāsim Koncepciju par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, izvērtēsim iespējamos finansējuma modeļus, kā arī noslēgsim vienošanās memorandu ar pašvaldībām par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu.

4. Attīstīsim un stiprināsim bērnu adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu Latvijā, izvērtējot iespēju ieviest specializēto audžuģimeņu institūtu ("profesionālās audžuģimenes"), un pārskatīsim atbalsta mehānismu audžuģimenēm.

5. Turpināsim sagatavošanas darbu deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošanai, lai klientiem, kas saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, nodrošinātu individuālu, viņu funkcionālajām spējām atbilstošu pakalpojumu.

6. Uzlabosim demogrāfisko situāciju Latvijā, vienlaikus mazinot emigrāciju. Izmantojot Attīstības finanšu institūciju (AFI), izveidosim plaši pieejamu valsts atbalsta programmu ģimenēm pirmā mājokļa iegādei, lai nodrošinātu adekvātu pirmo iemaksu un izdevīgus un paredzamus kredīta nosacījumus, ar mērķi uzsākt šīs programmas darbu 2014. gada pirmajā pusgadā.

7. Gatavojot valsts budžetu 2015. gadam, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē uzsāksim diskusijas par iespējām celt minimālo algu.

Izglītība, zinātne, sporta, jaunatnes un valodas politika

1. Turpināsim nodrošināt pirmsskolas izglītību saistībā ar principu "nauda seko bērnam līdz pirmsskolas izglītības iestādei". Nodrošināsim pirmsskolas izglītības un pamatizglītības apguvi pēc iespējas tuvu bērna dzīvesvietai, bet vidējās izglītības apguvi koncentrēsim skolās ar attīstītu pedagoģisko un materiāltehnisko bāzi. Izveidosim skolu tīkla attīstības stratēģisko modeli, kas ietver starpnozaru programmu Latvijas lauku skolu kā nozīmīgu infrastruktūras centru saglabāšanai. Skolās īstenosim iekļaujošu izglītību. Reemigrācijas veicināšanai izstrādāsim konkrētu atbalsta programmu reemigrējušo ģimeņu bērniem, lai viņi veiksmīgi uzsāktu vai turpinātu mācības Latvijā.

2. Izstrādāsim jaunu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli un sagatavosim pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

3. Veiksim sagatavošanās darbus pārejai uz obligātu vidējo – vispārējo vai profesionālo – izglītību.

4. Izveidosim jaunu karjeras izvēles motivācijas sistēmu, lai veicinātu jauniešu izvēli mācīties inženierzinātnes, dabaszinātnes un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

5. Veidosim priekšnosacījumus, lai profesionālo, tai skaitā kultūras jomas, programmu apguvēju īpatsvars sasniegtu vismaz pusi no vidējās izglītības apguvēju skaita. Pieņemot jaunu profesionālās izglītības likumu, ieviesīsim jaunu darba devēju un izglītības institūciju sadarbības modeli, palielinot uzņēmēju līdzdalību zināšanu apguves procesā. Turpināsim duālās profesionālās izglītības modeļa attīstīšanu. Turpināsim veidot Nacionālo akreditācijas aģentūru augstākās izglītības programmu akreditācijas organizēšanai.

6. Strādāsim pie augstskolu tīkla attīstības modeļa izveides, īstenojot valsts augstskolu stratēģiskās specializācijas principu un nodrošinot gan valsts, gan reģionu līdzsvarotai attīstībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Novērsīsim augstākās izglītības programmu nelietderīgu dublēšanos valsts augstskolās viena reģiona ietvaros. Veicināsim reģionālo augstskolu iesaisti reģionu ekonomiskās attīstības nodrošināšanā. 

7. Sagatavosim priekšlikumus tāda augstākās izglītības finansēšanas modeļa pilnveidei, kas veicinātu valsts izaugsmi, augstākās izglītības pieejamību visos Latvijas reģionos, tās atbilstību darba tirgus vajadzībām un starptautiskajai konkurētspējai. Gatavojot 2015. gada budžetu, izvērtēsim reālajām izmaksām atbilstošu studiju vietu finansējuma iespējas; turpināsim darbu pie vienotā absolventu reģistra izveides.

8. Veiksim stratēģiskas investīcijas zinātnē un pētniecībā, kā arī inovāciju jomā, piesaistot gan valsts, gan Eiropas Savienības fondu finansējumu konkurētspējīgiem pētniecības projektiem. Strādāsim pie modeļa izveides doktorantūras, pēcdoktorantūras un promocijas pilnīgai finansēšanai no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondiem.

9. Sagatavosim grafiku būtiskam zinātniskās darbības – zinātnes, pētniecības un inovāciju – publiska finansējuma pieaugumam vidējā termiņā. Nodrošināsim valsts pētījumu programmu sekmīgu ieviešanu līdz 2014. gada beigām. Nodrošināsim prioritāru atbalstu valsts nozīmes pētniecības centru darbībai, šim mērķim izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Izveidosim Latvijas starptautiski nozīmīgas pētniecības infrastruktūras objektu sarakstu. Veidojot 2015. gada budžetu, prioritāri izvērtēsim iespēju nodrošināt Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūras pētījumu programmās.

10. Pilnveidosim sporta nozari reglamentējošo normatīvo aktu bāzi, kā arī meklēsim sporta finansēšanas papildu iespējas, tai skaitā tautas sporta attīstībai.

11. Pieņemsim Valsts valodas politikas plānošanas dokumentu 2015.–2020. gadam, lai nostiprinātu latviešu valodu visas sabiedriskās dzīves jomās. Pilnveidosim izglītības sistēmas un kultūras lomu valsts valodas politikas īstenošanā, latviskas kultūrtelpas un vienotas sabiedrības veidošanā. Izstrādāsim jaunu mazākumtautību izglītības programmu latviešu valodas agrīnas apguves nodrošināšanai.

12. Strādāsim pie atbalsta modeļa pilnveides darbam ar jaunatni, īpaši pievēršoties līdzdalības veicināšanai, izveidojot jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentu 2014.–2018. gadam.

13. Nodrošināsim daudzveidīgu, darba tirgus vajadzībām atbilstošu mūžizglītības piedāvājumu, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju darba produktivitātes pieaugumu. Gatavojot valsts budžetu 2015. gadam, vērtēsim iespējas piedāvāt uzņēmējdarbības stimulus prakses vietu veidošanai.

Veselība

1. Saskaņā ar starptautisko principu "veselība visās politikās" veicināsim veselīga dzīvesveida un uztura popularizēšanu sabiedrībā, kā arī atjaunosim veselības mācību skolās. Sadarbojoties ar pašvaldībām un NVO, nodrošināsim iespējami veselīgu vidi un veselīgas pārtikas pieejamību izglītības iestādēs. Veicināsim pacientu personīgo atbildību savas veselības uzturēšanā.

2. Pakāpeniski palielināsim veselības aprūpes kopējo finansējumu, sagatavosim normatīvos aktus veselības aprūpes finansēšanas likuma ieviešanai, nodrošinot likumā paredzēto cilvēkresursu attīstību.

3. Turpināsim e-veselības pakalpojumu ieviešanu, padarot efektīvu veselības aprūpes plānošanu, koordinēšanu un datu aizsardzību, kā arī nodrošinot pacientam atbilstoša pakalpojuma saņemšanu.

4. Panāksim efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, izstrādājot veselības aprūpes kvalitātes sistēmu saskaņā ar starptautiskiem standartiem. Stiprināsim ģimenes ārsta komandas darbu, paplašinot sadarbību starp ģimenes ārstu un pacientu. Paplašināsim ambulatoro pakalpojumu pieejamību un dienas stacionāru darbu. Stacionārajā veselības aprūpē turpināsim izstrādāt ar konkrētām diagnozēm saistītu darba apmaksas modeli. Sadarbosimies ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

II. Inovatīva un efektīva ekonomika

Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets

1. Turpināsim īstenot atbildīgu un ilgtspējīgu valsts makroekonomisko politiku.

2. Veiksim visus 2015.–2017. gada vidēja termiņa budžeta ietvara un 2015.gada valsts budžeta projektu sagatavošanas darbus, lai nākamajai valdībai pēc Saeimas vēlēšanām būtu iespēja īsā laikposmā pabeigt darbu pie šiem projektiem. Balstīsimies uz NAP2020 noteiktajām valsts attīstības prioritātēm.

3. Plānojot valsts finanses, stingri ievērosim Fiskālās disciplīnas likuma normas. 2014. gadā vispārējās valdības deficītu saglabāsim zem 0,9 % no IKP (pēc EKS95 metodikas). Turpmākajos gados pieturēsimies pie vidēja termiņa budžeta ietvarā noteiktajiem deficīta mērķiem: 2015. gadā – zem 0,9 % no IKP, 2016. gadā – zem 0,8 % no IKP.

4. Nodrošināsim valsts budžeta pārorientāciju uz konkrētu, attīstības plānošanas dokumentos noteiktu rezultātu sasniegšanu.

5. Ievērojot fiskālās disciplīnas principus, izvērtēsim iespējas atvieglot pašvaldību aizņemšanās nosacījumus investīcijām.

6. Nodrošināsim kontroli pār nepamatotu cenu pieauguma riskiem periodā pēc eiro ieviešanas, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību.

7. Sniegsim plašu, vispusīgu informāciju sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī iedzīvotājiem par valsts budžetu un tā izpildi. Veicināsim iedzīvotāju izpratni par valdības pieņemto lēmumu ietekmi uz katras ģimenes personīgo budžetu.

Eiropas Savienības fondu investīciju plānošana

1. Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā sniegsim mērķtiecīgu atbalstu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem un to funkcionālajām teritorijām, lai sekmētu valsts konkurētspējas izaugsmi un ekonomikas strukturālu pielāgošanu, nodarbinātību un izglītību, veicinātu nevienlīdzības mazināšanu un līdzsvarotu teritoriju attīstību. Investīcijas teritoriju attīstībai plānosim atbilstoši Latvija2030, NAP2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019. gadam noteiktajai valsts policentriskajai attīstībai un integrētajām pašvaldību attīstības programmām, diferencējot atbalsta mehānismus atbilstoši attīstības centru potenciālam.

2. Nodrošināsim kvalitatīvu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada perioda plānošanas dokumentu izstrādi, lai paātrinātās procedūras (fast track) ietvaros panāktu vienošanos un nodrošinātu Latvijai pieejamo Eiropas Savienības fondu investīciju uzsākšanu ne vēlāk kā 2014. gada otrajā pusgadā.

3. Lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu tautsaimniecības attīstībā, iesaistīsim sabiedrību normatīvo aktu izstrādē, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gadam investīciju piesaisti. Izstrādāsim un akreditēsim Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmu atbilstoši vienas pieturas aģentūras un efektīvas partnerības principiem, tās ietvaros atbalstot efektīvāko iestāžu darbības modeli, lai samazinātu pārvaldes administratīvo līmeņu skaitu un administratīvo slogu visos līmeņos Eiropas Savienības fondu apguvē. Garantēsim specifisko atbalsta mērķu ieviešanas uzsākšanu, izstrādājot kvalitatīvu kritēriju kopas mērķtiecīgai un efektīvai investīciju piesaistei.

4. Nekavējoties kompleksi izvērtēsim līdz šim neapgūtos Eiropas Savienības fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda līdzekļus un, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus uzņemto virssaistību apjomā, lemsim par līdzekļu pārdali tādām Eiropas Savienības fondu aktivitātēm, kas nostiprinās Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos pēc finanšu un ekonomiskās krīzes, primāri radot jaunas darbavietas Latvijas reģionos.

Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana

1. 2014. gadā nodrošināsim nodokļu sistēmas stabilitāti, līdz nākamā gada budžeta sastādīšanai neveiksim būtiskus grozījumus nodokļu politikā, tostarp nemainīsim galveno nodokļu (piemēram, IIN, PVN, VSAOI, UIN) likmes.

2. Izvirzīsim mērķi saglabāt Eiropas Savienības valstu konkurencē relatīvi zemu nodokļu slogu – apmēram 1/3 no IKP.

3. Sagatavosim turpmāku pamatu darbaspēka nodokļu samazinājumam, lai sekmētu Latvijas ekonomikas konkurētspēju Baltijas un Eiropas mērogā. Piedāvāsim efektīvāku darbaspēka nodokļu samazinājuma risinājumu, kas mazinātu nodokļu slogu nodokļu maksātājiem un vienlaikus mazinātu ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Kompensēsim darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu ar patēriņa un īpašuma nodokļiem un ēnu ekonomikas mazināšanu. Nodrošināsim, ka, samazinot nodokļu maksājumus, nesamazinās ieņēmumu apjoms pašvaldībām.

4. Aktīvi vērsīsimies pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot kontrabandas, PVN krāpšanas, "aplokšņu" algu, nelegālās nodarbinātības apkarošanai. Vienlaikus ievērosim samērīguma principu attiecībā uz piemērojamiem sodiem un izvērtēsim uzlabojumus normatīvajos aktos, lai sekmētu nodokļu samaksu.

5. Pilnveidosim publisko iepirkumu procedūras, nodrošinot priekšrocības tiem, kuri godīgi maksā visus nodokļus. Ierobežosim ārzonās reģistrētu uzņēmumu iespējas piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.

6. Izvērtēsim Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas un citu dienestu amatpersonu motivācijas un atbildības sistēmu, lai sekmētu ēnu ekonomikas samazināšanu uzņēmumu riska grupās, kur ir vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, neradot jaunu slogu uzņēmējiem.

7. Vērtēsim iespēju piedāvāt nodokļu un citus stimulus pašvaldībām veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas.

8. Izvērtēsim mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu, ņemot vērā tā ietekmi uz valsts budžetu, ēnu ekonomiku, nodarbināto sociālo aizsardzību un uzņēmējdarbības uzsākšanu.

Industriālā (nozaru) politika un inovācijas

1. Dialogā ar uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem, pārnozaru sadarbībā turpināsim konsekventi ieviest industriālo politiku, par valsts atbalsta mērķi izvirzot ekonomikas transformāciju par labu uzņēmējdarbībai ar augstāku pievienoto vērtību, lielāku ienesīgumu un spēju radīt labāk atalgotas darbavietas.

2. Lai attīstības centros visā valsts teritorijā izveidotu nepieciešamo publisko infrastruktūru, gan Eiropas Savienības fondu, gan valsts budžeta ekonomikas attīstības programmu ietvaros izveidosim un ieviesīsim valsts atbalsta programmas ražošanas attīstībai un investīciju piesaistei apstrādes rūpniecībā.

3. Mazināsim sadrumstalotību inovācijas sistēmā. Izveidosim vienotu inovācijas sistēmu, kura veicinās izgudrojumu komercializāciju un tehnoloģiju pārnesi uzņēmējdarbībā.

4. Nodrošināsim pašvaldībām uzņēmējdarbības investīciju piesaistes stimulus, paredzot atbalstu telpu, pakalpojumu, inženierkomunikāciju, pievadceļu un citas koplietošanas infrastruktūras izveidei atbilstoši investīciju vajadzībām, sekmējot pašvaldību sadarbību starpteritoriālu projektu īstenošanā.

Finanšu nozare

1. Uzsāksim pilna spektra attīstības finanšu institūcijas praktisko darbību, nodrošinot centralizētu atbalsta programmu ieviešanu un resursu koncentrāciju, sadarbībā ar privāto sektoru ieviesīsim tās profesionālu uzraudzības mehānismu. Attīstības finanšu institūcijas (AFI) darbību balstīsim uz tās meitassabiedrību uzkrāto pieredzi un resursiem atbalsta programmu ieviešanā, sniedzot valsts atbalstu veidā, kas labo tirgus kļūdas, pēc papildinātības principa. Atbilstoši tirgus pieprasījumam papildināsim atbalsta programmu klāstu, izvērtējot iespējas ieviest ilgtermiņa eksporta kredītu instrumentu, lai mazinātu rūpniecisko ražojumu eksporta tirgu apgūšanas risku.

2. Sekmēsim konservatīvu finanšu un kapitāla tirgus politiku, lai veicinātu pārdomātu finanšu sektora attīstību un ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Nodrošināsim Latvijas uzņēmumiem alternatīvas finansējuma iespējas to ilgtspējīgai attīstībai, jo sevišķi, izmantojot riska kapitālu.

3. Novērsīsim pārmērīgas aizņemšanās draudus ekonomiski un sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju vidū, stingrāk regulējot nebanku aizdevumu sniedzēju darbību Latvijā, tostarp paredzot stingrākas prasības maksātspējas vērtēšanai, ierobežojot aizņemšanās kopējās izmaksas un parādsaistību apjoma pieaugumu. 

4. Izveidosim vienotu parādnieku reģistru un vienotu kredītriska vērtēšanas un uzraudzības sistēmu.

5. Atbalstīsim Latvijas nacionālās finanšu sistēmas veidošanos, veicinot iedzīvotāju apvienošanos teritoriālās kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās (KKS). Izvērtēsim kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību nozares attīstības veicināšanu ar Attīstības finanšu institūcijas (AFI) palīdzību.

Uzņēmējdarbības vide, investīcijas un nodarbinātība

1. Visos valsts pārvaldes lēmumos ņemsim vērā nepieciešamību veidot izcilu uzņēmējdarbības vidi. Mazināsim normatīvo aktu skaitu un apjomu, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējdarbībai. Publiskajā pārvaldē ieviesīsim informācijas atkārtotas izmantošanas principu un dokumentu kopas apstiprināšanas principu. Veiksim konkrētu, uz rezultātu orientētu un mērķtiecīgu rīcību Latvijas Doing Business un Globālās konkurētspējas indeksa reitinga uzlabošanai.

2. Turpināsim kompetenču centru, klasteru un citu uzņēmēju sadarbības formu attīstību un atbalsta sniegšanu no ES fondu un valsts līdzekļiem konkurētspējīgu un eksportspējīgu produktu un pakalpojumu izstrādei. Veidosim uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta infrastruktūru, tostarp reģionālo biznesa inkubatoru tīklu, tehnoloģiskos biznesa inkubatorus pie Latvijas lielākajām augstskolām, kā arī radošo industriju inkubatoru.

3. Atbalstīsim uzņēmumu darbinieku profesionālās mācības uzņēmumu konkurētspējas, darba aizsardzības un darba efektivitātes veicināšanai.

4.  Nodrošināsim koordinētu valdības atbalstu AS "Liepājas metalurgs" maksātnespējas sociālekonomisko risku mazināšanai, sniegsim atbalstu bez darba palikušajiem un sekmēsim jaunu darbavietu radīšanu Liepājā un tās apkārtnē. Sekmēsim iespējami ātru uzņēmuma darbības atjaunošanu, tiecoties pēc tā aktīvu kopuma (ražošanas process un ostas darbība) atgriešanās ekonomiskajā apritē.

5. Izstrādāsim priekšlikumus uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, sekmējot ekonomisko aktivitāti, elastīgu nodarbinātības formu un pašnodarbinātības izplatību.

6. Uzsāksim jauniešu nodarbinātības iniciatīvas īstenošanu. Atbalstīsim vecāku iedzīvotāju nodarbinātības iespējas.

7. Nodrošināsim uzņēmumu labas pārvaldības principu un ilgtspējas ieviešanu kapitālsabiedrībās, kurās ir valsts un pašvaldību kapitāla daļas, lai nodrošinātu lielāku atdevi no publiskajiem aktīviem.

8. Veiksim izmaiņas būvniecības regulējumā, lai nodrošinātu likumību, drošību un kvalitāti būvniecības un būvju ekspluatācijas procesa visos posmos, kā arī būvspeciālistu profesionālās atbildības uzņemšanos, tādējādi aizsargājot sabiedrības intereses, jo īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgām ēkām.

9. Pilnveidosim termiņuzturēšanās atļauju investīciju programmas darbību, sabalansējot riskus un attīstības iespējas Latvijas sabiedrībai un ekonomikai. Investīciju piesaistē mainīsim uzsvaru no nekustamā īpašuma uz ieguvumiem ražojošajiem un eksportspējīgajiem uzņēmumiem. Uzsāksim Ekonomikas attīstības fonda darbību.

10. Īstenosim efektīvu ekonomisko politiku koordināciju, sekmējot Ārējo ekonomisko interešu koordinācijas padomes darbu kā galveno instrumentu eksporta veicināšanā un ārējo ekonomisko interešu īstenošanā, koordinējot valsts, pašvaldību un privātā sektora darbību.

Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai

1. Novērsīsim nepamatota enerģijas cenas pieauguma riskus mājsaimniecībām un ražojošajiem uzņēmumiem, 2014. gada aprīlī iedarbināsim Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda mehānismu OIK izmaksu samazināšanai. Īstenosim trūcīgu un maznodrošinātu mājsaimniecību aizsardzību pret elektroenerģijas cenu kāpumu pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas.

2. Lai veicinātu rūpnieciskās produkcijas izlaidi un jaunu darbavietu radīšanu, atbilstoši valsts atbalsta normām izvērtēsim iespējas samazināt enerģijas izmaksas energoietilpīgai rūpnieciskai ražošanai, īstenojot diferencētu elektroenerģijas tarifu mehānismu.

3. Mazināsim Latvijas enerģētisko atkarību no trešajām valstīm, dažādojot energoresursu piegāžu avotus, veicinot Eiropas vienotā enerģētikas tirgus izveidi, attīstot starpsavienojumus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

4. Uzsāksim dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos līdz 2014. gada aprīlim. Sastādīsim ceļakarti dabasgāzes tirgus atvēršanai atbilstoši ES likumdošanas prasībām, lai to pilnībā īstenotu ne vēlāk kā 2017. gada aprīlī, kad beidzas AS "Latvijas gāze" privatizācijas līgumos noteiktie ierobežojumi, tostarp paredzot skaidrus Inčukalna pazemes gāzes krātuves turpmākās pieejamības un izmantošanas principus.

5. Sekmēsim importēto energoresursu aizvietošanu ar izmaksu efektīviem vietējiem enerģijas veidiem siltumapgādē un transportā. Izstrādāsim jaunu elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem atbalsta mehānismu, kas būtu ekonomiski pamatots un neradītu enerģijas cenu pieauguma riskus patērētājiem.

6. Turpināsim īstenot atbalsta programmas mājokļu, valsts un pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, pilnveidojot un vienkāršojot to īstenošanas nosacījumus. Izstrādāsim finansēšanas modeli, kas papildus Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību finansējumam ļauj piesaistīt trešās puses finansējumu. Izvērtēsim iespēju paredzēt projekta īstenotāja atbildību par plānotā energoefektivitātes līmeņa nodrošināšanu.

7. Īstenosim Latvijas nacionālajās interesēs balstītu solidāru Baltijas valstu pozīciju stratēģisko enerģētikas jautājumu risināšanā BEMIP platformas ietvaros, aizstāvēsim Latvijas nacionālās intereses Kopējās intereses projektu un Eiropas Savienojuma instrumenta (CEF) ieviešanas gaitā.

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

1. Izstrādāsim priekšlikumus ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas un meža vērtības pieauguma veicināšanai, proporcionāli ieguldot ieņēmumus pašvaldību infrastruktūrā un nodrošinot meža apsaimniekošanas ekonomisko dzīvotspēju.

2. Veicināsim tādu ilgtspējīgu bioloģisko un ainavisko daudzveidību saudzējošu mežu apsaimniekošanu, kas palielina oglekļa dioksīda piesaisti, lai izpildītu Latvijas saistības klimata pārmaiņu samazināšanā.

3. Veicināsim kredītresursu un valsts atbalsta pieejamību lauksaimniecības sektoram ES finansēto projektu īstenošanai un lauksaimniecības zemes iegādei.

4. Palielināsim lauksaimniecības produkcijas ražošanu ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm un veselīgas pārtikas īpatsvara pieaugumu patēriņā.

5. Turpināsim AS "Latvijas Valsts meži" meža zemes iegādes programmu, lai saglabātu kontroli pār stratēģiskajiem meža resursiem.

6. Izstrādāsim un ieviesīsim "zaļā iepirkuma" principu valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos, sekmējot veselīgas pārtikas un vietējo materiālu (tostarp koksnes) īpatsvara pieaugumu.

7. Veicināsim neizmantotās lauksaimniecības zemes atgriešanu lauksaimniecībā un tās izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, tādējādi radot pievienoto vērtību nacionālajam zemes resursam (nacionālajai bagātībai).

8. Izveidosim nacionāla līmeņa zemes fondu (Latvijas Zemes fondu), lai veicinātu lauksaimniecības zemes pieejamību un tās aktīvāku izmantošanu lauksaimniecībā.

9. Pilnveidosim lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, veicinot lauksaimniecības zemes pieejamību ražojošiem lauksaimniekiem.

10. Nodrošināsim līdzsvarotu zivsaimniecības politiku, ievērojot resursu ilgtspējas un saglabāšanas nepieciešamību jūras un iekšējos ūdeņos. Palielināsim pievienoto vērtību zvejas un saldūdens akvakultūras produktu apstrādē, saglabājot un attīstot eksporta tirgu.

11. Attīstīsim lauku un dabas tūrismu kā līdzekli lauku vides un dzīvesveida saglabāšanai.

12. Izvirzīsim meliorācijas attīstības mērķus un prioritātes, kā arī veicināsim meliorācijas sistēmu stāvokļa uzlabošanu, apzinoties to nozīmību Latvijas teritorijas attīstībā un iedzīvotāju drošībai.

Transports, infrastruktūra un sakari

1. Īstenosim NAP2020 un Transporta attīstības pamatnostādnēs noteiktos transporta attīstības virzienus, nodrošinot nepārtrauktu un efektīvu Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļu piesaisti investīcijām transporta infrastruktūrā. Nodrošināsim uzsākto Eiropas Savienības atbalsta projektu sekmīgu realizāciju un uzraudzību.

2. Īstenosim autoceļu sakārtošanas programmu, īpašu uzmanību pievēršot autoceļu kvalitātei. Nodrošināsim atbilstošas investīcijas autoceļu atjaunošanā, piesaistot Eiropas Savienības 2014.–2020. plānošanas perioda fondu un valsts budžeta līdzekļus tādā apmērā, lai pakāpeniski uzlabotu autoceļu infrastruktūru. Izvērtēsim publiskās privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanu investīcijām autoceļos. Īstenosim kompleksus pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kā arī velo un elektromobilitātes attīstībā.

3. Nodrošināsim elektronisko sakaru nozares attīstību un platjoslas telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību visā Latvijā, tostarp arī pierobežas teritorijā. Veicināsim Digitālās programmas Eiropai mērķu sasniegšanu, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, veicinot inovatīvu produktu un pakalpojumu attīstību.

4. Attīstīsim Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas kā savstarpēji papildinošus loģistikas centrus un neatņemamu Eiropas un Āzijas tranzītceļu sastāvdaļu, tai skaitā ES TEN-T tīkla ietvaros. Pilnveidosim ostu darbības pārraudzību, efektivitāti un atdevi valstij un pašvaldībām.

5. Nodrošināsim tranzīta un loģistikas nozares attīstību un izaugsmes potenciālu, modernizējot ostu publisko infrastruktūru un radot apstākļus tranzīta kravu apgrozījuma kāpināšanai Latvijas ostās straujāk par pārējo Baltijas valstu ostām. Izvērtēsim iespēju izmantot ostu maksu tādu ostu infrastruktūras un aprīkojuma modernizēšanai, kas netiks atbalstīti finansēšanai no ES fondiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Attīstīsim dzelzceļa infrastruktūru, nodrošinot kravu plūsmu apkalpošanu un tranzīta koridora konkurētspējas palielināšanu. Lai Latvijas dzelzceļa transports kopā ar ostām saglabātu tirgus pozīcijas starptautiskajos kravu pārvadājumos Baltijas reģionā, veiksim iestrādnes dzelzceļa infrastruktūras projekta – Austrumu–Rietumu tranzīta koridora – konkurētspējas palielināšanai. Balstoties uz vienotu metodiku, izvērtēsim iespēju sabalansēt maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu uz Latvijas lielajām ostām.

6. Realizēsim vienotu pasažieru pārvadājumu plānošanu, saskaņojot starppilsētu un vietējo maršrutu transporta kustību, lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti valsts teritorijā.

7. Uzsāksim "Rail Baltic" projekta īstenošanu, kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm izveidojot kopuzņēmumu ar mītnes vietu Rīgā, uzsāksim projekta tehnisko izpēti, kā arī sagatavosim nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai.

8. Attīstīsim lidostu "Rīga" kā rentablu un konkurētspējīgu Eirāzijas nozīmes lidojumu centru, veicinot gan pasažieru, gan kravu plūsmas kapacitātes palielināšanu. Nodrošināsim nacionālās aviosabiedrības "AirBaltic" ilgtspējīgu attīstību, piesaistot investorus kompānijas turpmākai izaugsmei.

III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana

1. Veicināsim reģionu attīstību ar diversificētu ekonomiku, daudzveidīgiem pakalpojumiem un labu sasniedzamību.

2. Īstenosim pasākumus, lai nostiprinātu pašvaldību un plānošanas reģionu lomu uzņēmējdarbības un reģiona sociālekonomiskās attīstības veicināšanā, nodrošinot rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei ieviešanas pēctecību, attiecinot tā secinājumus reģionālajā politikā un izstrādājot situācijai atbilstošas attīstības programmas citiem Latvijas reģioniem. Stiprināsim plānošanas reģionu kapacitāti, izstrādājot un ieviešot reģionu attīstības stratēģijas un programmas.

3. Atbalstīsim policentrisku valsts attīstību, veicinot nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmi ar attīstītu rūpniecību, daudzveidīgiem pakalpojumiem, labu sasniedzamību, vienlaikus nodrošinot apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem iespējas izmantot attīstības centros piedāvātās darbavietas un publiskos pakalpojumus. Turpināsim stiprināt pašvaldību kapacitāti un kompetences, atbalstot spēcīgu centru attīstību saskaņā ar Latvija 2030, NAP 2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019. gadam.

4. Turpināsim normatīvo aktu izstrādi un virzību, lai ieviestu depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam.

5. Aizsargāsim Latvijas bioloģisko daudzveidību, nodrošinot vienotu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu, kā arī apdraudēto sugu un biotopu aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām.

6. Turpināsim īstenot projektus energoefektivitātes un ūdenssaimniecības jomās, kā arī efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi.

7. Izstrādāsim jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojektu, kas stimulēs pašvaldības veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas nodarbinātībai, kā arī nodrošinās līdzsvarotu, reģionāli sabalansētu resursu pieejamību visām pašvaldībām.

8. Izvērtēsim publiskās privātās partnerības (PPP) principa izmantošanu infrastruktūras un pakalpojumu projektu īstenošanā.

9. Pabeigsim Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas izveidi, lai uzlabotu iedzīvotāju un uzņēmēju piekļuvi datiem un informācijai par teritorijas izmantošanu un attīstības perspektīvām un veicinātu investīciju piesaisti teritorijām.

10. Turpināsim publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanu, tai skaitā nodosim izskatīšanai Saeimā Publisko pakalpojumu likumprojektu, realizēsim "vienas pieturas" aģentūras pilotprojektus un, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, precizēsim Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides koncepciju.

11. Pieņemsim Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam.

IV. Pārvaldība

Tiesiskuma stiprināšana

1. Izstrādāsim priekšlikumus attiecībā uz valsts piešķirto finansējumu politisko partiju darbības nodrošināšanai un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem, lai turpinātu mazināt naudas lomu politikā.

2. Turpināsim korupcijas izskaušanu valstī, arī īstenojot preventīvus pasākumus korupcijas risku mazināšanai, un nodrošināsim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja profesionālu darbību.

3. Ieviesīsim kvalitatīvu alternatīvo strīdu izšķiršanas – mediācijas un šķīrējtiesu – tiesisko regulējumu.

4. Turpināsim civiltiesību modernizāciju, izstrādājot arī dalītā īpašuma un hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu.

5. Turpināsim tiesu sistēmas reformu, lai sekmētu tādu no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību realizāciju kā efektīva un cilvēktiesībām atbilstoša tiesas procesa norise saprātīgā termiņā, kā arī lai izlīdzinātu tiesu noslodzi Rīgā un Latvijas reģionos.

6. Turpināsim pilnveidot normatīvo aktu jaunrades procesu, lai sadarbībā ar iesaistītajām pusēm uzlabotu pieņemto normatīvo aktu kvalitāti, novērstu to pastāvīgu grozīšanu un pārāk detalizētu tiesisko regulējumu. Turpināsim samazināt normatīvo aktu apjomu un skaitu, nodrošinot labāku pārvaldību, mazinot administratīvo slogu jau šajā gadā un sasniedzot konkrētus rādītājus.

7. Izstrādāsim un ieviesīsim komercdarbības izaugsmi un investoru tiesisko aizsardzību veicinošu tiesisko regulējumu, kā arī uzlabosim intelektuālā īpašuma un maksātnespējas tiesisko regulējumu, īpašu uzmanību pievēršot maksātnespējas administratoru darbības pilnveidošanai.

8. Nostiprināsim likuma varas principu tiesību pārkāpumu gadījumos, īpašu uzmanību pievēršot kriminālsodu izpildes un administratīvo pārkāpumu sistēmas modernizācijai, lai tuvinātu tās Eiropas Savienības tiesību telpai.

9. Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādes procesā nodrošināsim nacionālo interešu aizsardzību.

Sabiedrības drošība

1. Turpināsim īstenot ilgtermiņa drošības un tiesību aizsardzības politiku. Izveidosim efektīvu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas modeli valstī, izvērtējot Valsts policijas un pašvaldību policijas darba organizāciju, lai identificētu sadarbības optimizācijas iespējas. Īstenosim valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbību narkotisko un psihotropo vielu izplatības ierobežošanai un kontrolei.

2. Nodrošināsim nepieciešamos cilvēku un materiāli tehniskos resursus, lai sekmīgi pabeigtu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu.

3. Par prioritāti noteiksim cīņu ar organizēto noziedzību.

4. Stingri kontrolēsim imigrāciju no trešajām valstīm, mazinot nelegālo imigrāciju.

5. Izvērtēsim drošības un tiesību aizsardzības iestāžu kopīgu apmācību iespējas uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes un sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm.

6. Izveidosim vienotu, integrētu drošības struktūru vadības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu resursu pārvaldi un spēju reaģēt operatīvās situācijās, efektīvi izmantojot visus nacionālos un starptautiskās sadarbības rezultātā pieejamos resursus.

Valsts pārvalde

1. Turpināsim veidot nelielu, profesionālu, efektīvu, uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, tai skaitā uzlabosim e-pārvaldību valstī.

2. Veicināsim publiskās pārvaldes cilvēkresursu kvalitatīvu attīstību, stiprinot un attīstot nepieciešamo kompetenču kopumu, lai nodrošinātu, ka sabiedrība saņem kvalitatīvus valsts pārvaldes pakalpojumus.

V. Kultūrtelpa

1. Kultūras nozarē mūsu prioritāte būs latviskās kultūrvides un identitātes stiprināšana, Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšana un bagātināšana ar jaunām laikmetīgām vērtībām mākslā un literatūrā. Sagatavosim Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeli, kas garantē VKKF stabilitāti, neatkarību un tā finansējuma pieaugumu līdzsvarota un ilgtspējīga Latvijas kultūras procesa nodrošināšanai.

2. Veidosim radošo profesiju statusam un darbības specifikai atbilstošu politisko un normatīvo vidi, tajā skaitā pilnveidosim vispārējās sociālās aizsardzības garantijas radošajās profesijās individuāli nodarbinātajiem.

3. Veiksim pētījumu kultūras jomā, lai izvērtētu strādājošo konkurētspēju.

4. Veiksim pasākumus profesionālās kultūrizglītības kvalitātes celšanai, tajā skaitā pilnveidosim finansēšanas kārtību profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmu īstenošanai, izstrādājot kvalitātes kritērijus, un sagatavosim Profesionālās kultūrizglītības kompetenču centru izveides koncepciju.

5. Izstrādāsim programmu Latvijas Republikas simtgadei un uzsāksim tās īstenošanu, tajā skaitā uzsāksim Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveides darbus.

6. Veicināsim radošā potenciāla un kultūrā balstīto inovāciju pārnesi uzņēmējdarbībā, stiprināsim kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektora sadarbību. Aktivizēsim sabiedrības izglītošanu par radošo industriju jautājumiem, kā arī sekmēsim radošo industriju eksportspēju.

7. Aktivizēsim kultūras un izglītības procesu mijiedarbi nacionālo kultūras vērtību apziņas stiprināšanai, nācijas pašcieņas celšanai un saliedētībai uz kopīgu vērtību pamata, tajā skaitā radošiem paņēmieniem popularizēsim Latvijas kultūras kanonu sabiedrībā, it īpaši jauniešu vidū un ārvalstu latviešu kopienās.

8. Lai stiprinātu piederības sajūtu Latvijai, atbalstīsim mazākumtautību nevalstiskās organizācijas.

9. Izstrādāsim mediju politikas veidošanas institucionālo risinājumu.

10. Veicināsim Latvijas elektronisko mediju un drukātās preses attīstību, radot labvēlīgus apstākļus to pastāvēšanai un konkurētspējai. Sekmēsim sabalansētas mediju telpas attīstību, ko veido gan sabiedriskie, gan komerciālie mediji, tajā skaitā reģionālie mediji. Panāksim vienošanos par atbalsta pasākumiem sabiedriskajiem medijiem.

11. Stiprināsim nacionālu un eiropeisku informācijas telpu, veicinot ES dalībvalstu sabiedrisko televīzijas programmu pieejamību.

VI. Latvija pasaulē

Ārpolitika

1. Konsekventi īstenosim valdības ārpolitikas pamatuzdevumu – garantēt valsts drošību un stabilitāti, starptautiski veidot priekšnoteikumus valsts ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai. Starptautiskajās organizācijās un divpusējās attiecībās ar citām valstīm uzsvērsim Latvijas valsts tiesiskās pēctecības principu.

2. Izmantosim Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO kā ietvaru šī pamatuzdevuma izpildei un nodrošināsim Latvijas interešu īstenošanu divpusējo, reģionālo un globālo ārpolitikas izaicinājumu kontekstā.

3. Aizstāvot nacionālās intereses, atbalstīsim Eiropas Savienības tālāku integrāciju un Eiropas Savienības politisko un ekonomisko vienotību, vienotu Eiropas Savienības ārpolitiku un eirozonas stabilitāti.

4. Noteiksim Latvijas ekonomiskās un enerģētiskās atkarības mazināšanu par nozīmīgu Latvijas ārpolitikas prioritāti. Iestāsimies par aktīvu ES sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, kā arī par ciešākām attiecībām ar Centrālāzijas valstīm.

5. Atbalstīsim Eiropas Savienības paplašināšanos, iesaistot tajā jaunas valstis, kas atbilst pievienošanās kritērijiem.

6. Turpināsim ciešāku sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem Eiropas Savienības ietvaros – Baltijas un Ziemeļvalstīm, Vāciju un Poliju.

7. Stiprināsim stratēģisko partnerību ar ASV drošības politikas un ekonomikas jomā.

8. Aizstāvēsim plašāku Latvijas pārstāvību ANO svarīgākajās struktūrās, kā arī turpināsim sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

9. Veicināsim Latvijas interesēm atbilstošu Eiropas Savienības un NATO sadarbību ar Krieviju. Turpināsim veidot attiecības ar Krieviju uz abpusējas ieinteresētības, savstarpējas cieņas un Eiropas vērtību pamatiem.

10. Sekmēsim valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, īstenosim efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku.

11. Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses tradicionālajās partnervalstīs, kā arī aktīvi atbalstīsim Latvijas uzņēmumus jaunajos eksporta tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās izaugsmes līderiem.

12. Īstenosim Eiropas Savienības attīstības sadarbības mērķus, fokusējoties uz Latvijas ārpolitikas prioritāšu reģioniem – Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm.

Aizsardzība

1. Konsekventi īstenosim valdības aizsardzības politikas pamatuzdevumu – attīstīt profesionālus un efektīvus Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) atbilstoši NATO un Latvijas aizsardzības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm. Turpināsim darbu, lai nodrošinātu finansējumu aizsardzībai atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām.

2. Nodrošinot Latvijas aizsardzības ilgtspēju, turpināsim NBS mehanizācijas projektu, kā arī uzsāksim darbu pie pretgaisa aizsardzības un kiberaizsardzības sistēmu nodrošinājuma.

3. Stiprināsim NATO klātbūtni reģionā, īstenojot kopīgas militārās mācības, kā arī attīstot NATO stratēģiskā komunikāciju centra (STRATCOM) projektu Latvijā.

4. Atbalstīsim Latvijas līdzdalību NATO vadītajā starptautiskajā drošības atbalsta operācijā Afganistānā, kā arī citās ANO, NATO un Eiropas Savienības vadītajās starptautiskajās operācijās.

5. Turpināsim attīstīt Zemessardzi un veicināt jaunatnes patriotisko audzināšanu, paplašinot Jaunsardzes kustību.

6. Palielināsim Latvijas tautsaimniecības potenciāla izmantošanu NATO apgādēs.

7. Turpināsim nodrošināt NATO un ISAF misijas Afganistānā atbalstu un veicināt kravu tranzītu Ziemeļu apgādes tīkla (NDN) ietvaros. Atbalstīsim un veiksim pasākumus, kas nākotnē ļaus NDN pāraugt komerciālā tīklā.

Latvijas tēls un saikne ar tautiešiem

1. Veicināsim Latvijas tēla starptautisko atpazīstamību: Latvija – droša, ekoloģiski tīra, tautsaimniecības un politiskās reformas veiksmīgi īstenojusi valsts; Latvija – starptautiskā tūrisma galamērķis; Latvija – solidāra un jaunām idejām atvērta Eiropas Savienības valsts; Latvija – uzticama Eiroatlantiskās sadarbības partnere. Ārējo ekonomisko interešu koordinācijas padomes ietvaros izstrādāsim vienotas Latvijas tēla vadlīnijas ārējo ekonomisko interešu īstenošanai.

2. Starpnozaru sadarbībā stiprināsim ārzemēs dzīvojošo tautiešu saikni ar Latviju un latvisko identitāti, veicināsim viņu politisko un pilsonisko līdzdalību un iesaisti Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, zinātnē un izglītībā, sekmēsim Latvijai piederīgo atgriešanos dzimtenē. Šo mērķu sasniegšanā sadarbosimies ar tautiešiem ārzemēs un diasporas organizācijām.

3. Nodrošināsim efektīvu Pilsonības likuma normu īstenošanu, kas paredz iespēju tautiešiem saglabāt Latvijas un citas valsts pilsonību.

Foto no valmiera24.lv

Novērtē šo rakstu:

6
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

FotoBez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Lasīt visu...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...