Straujumas valdības nopirktā VID ēka novērtēta par 91 miljonu eiro, valsts samaksājusi 21,4 miljonus un pārņēmusi 58,7 miljonu parādsaistības
PIETIEK08.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēka, par kuras iegādi pagājušā gada 22. decembrī lēmumu pieņēma demisionējusī Laimdotas Straujumas valdība, saistībā ar gaidāmo darījumu tikusi novērtēta par 91 miljonu eiro, - tā rāda Pietiek rīcībā nonācis nekustamā īpašuma vērtējums, kas pagājušā gada septembrī elektroniski sagatavots SIA Latio īpašnieka Edgara Šīna parakstam. Līdz ar to Latvijas valsts "izdevīgajā darījumā" uzņēmuma kapitāldaļas, kuram pieder VID ēka un zeme, atpirkusi par 21,4 miljoniem eiro, pārņemot arī visas tā parādsaistības 58,7 miljonu eiro apmērā. Krievijas oligarha Viktora Vekselberga uzņēmumu tīrā peļņa no šī darījuma ir 14,7 miljoni eiro.
Valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi piektdienas vakarā beidzot atklāja, ka līdz šim noslēpumā turētā darījuma ietvaros VID ēkas un zemes īpašnieces - SIA Biroju Centrs Ezerparks - Krievijas oligarha Viktora Vekselberga kontrolētai kompānijai piederošo kapitāldaļu iegāde Latvijas valstij izmaksās 21,46 miljonus eiro, no kuriem Vekselberga peļņas daļa būs 14,7 miljoni eiro (neskaitot lielāko daļu no jau līdz šim maksātās nomas maksas).
Oficiālajā paziņojumā Valsts nekustamie īpašumi gan nenorāda, ka līdz ar to valsts pilnā apmērā pārņem arī Biroju Centrs Ezerparks iespaidīgos kredītus - uzņēmuma kopējā parādu summa 2014. gada beigās bija 58,69 miljoni eiro.
Pirms šī paziņojuma publicēšanas Pietiek jau publiskoja SIA Latio vērtējumu, kas datēts ar pagājušā gada 14. septembri, sagatavots pēc AS New Europe (Vekselberga netieši kontrolētais uzņēmums) pasūtījuma un nosaukts "Par nekustamā īpašuma Rīgā, Talejas ielā 1 novērtēšanu" (vērtēta ir gan ēka, gan zeme kopā), teikts:
"Saskaņā ar 2015.gada 28.augusta uzņēmuma līgumu Nr.106/vl par novērtēšanas darbu veikšanu, mēs esam veikuši tirgus vērtības aprēķinu nekustamiem īpašumiem ar kadastra Nr.0100 085 2143, kas atrodas Rīgā, Talejas ielā 1. Šī vēstule, kas sagatavota pasūtītāja vajadzībām iespējamās pirkuma – pārdevuma summas noteikšanai, nedrīkst būt izmantota citu juridisku un fizisku personu vajadzībām bez rakstiskas vērtētāju atļaujas.
Ar vērtēšanas objektu šajā vērtējumā tiek saprasts nekustamais īpašums – zemes gabals 32 840 m2 platībā un biroju ēka ar kadastra apzīmējumu 0100 085 2143 001 ar kopējo platību 44798.4 m2. Īpašuma tiesības uz vērtēšanas objektu reģistrētas Rīgas Pilsētas Zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1000 0043 3072 uz SIA Biroju Centrs Ezerparks vārda.
Darām Jums zināmu, ka nekustamā īpašuma Rīgā, Talejas ielā 1, 2015. gada 11 septembrī aprēķinātā tirgus vērtība ir EUR 91 000 000 (deviņdesmit viens miljons eiro) ar optimālo realizācijas laiku 18 (astoņpadsmit) mēneši.
Nekustamais īpašums apsekots 2015. gada 10.septembrī. Aprēķini veikti uz tirgus situāciju 2015. gada 11.septembri. īpašuma apsekošanas fotofiksācijas dati, īpašuma tiesības apliecinošie dokumenti, kā arī pasūtītāja iesniegtie dokumenti ir arhivēti un glabājas SIA Latio arhīvā.
Pēc Pasūtītāja pieprasījuma tirgus vērtības atzinums sagatavots vēstules formā. Vērtētāji uzsver, ka atskaites forma un struktūra neatbilst Latvijas vērtēšanas standartu LVS (401-2013) noteiktajai pilna novērtējuma atskaites struktūrai. Pilnu vērtēšanas ziņojumu iespējams saņemt pēc papildus vienošanās un samaksas veikšanas."
Pietiek šodien publicē arī vērtējumam pievienotos aprēķinus.
Kā jau ziņots, Ministru kabineta locekļi Laimdota Straujuma, Raimonds Bergmanis, Edgars Rinkēvičs, Dana Reizniece-Ozola, Rihards Kozlovskis, Mārīte Seile, Dace Melbārde, Uldis Augulis, Dzintars Rasnačs, Kaspars Gerhards un Jānis Dūklavs ir bijuši tie, kas pagājušā gada 22. decembrī valdības sēdes slēgtajā daļā vienbalsīgi atbalstīja VID ēkas un zemes iegādi, no valsts līdzekļiem samaksājot tikai pašlaik atklāto cenu.
Jau 5. janvārī Pietiek atklāja, ka Latvijas valsts pašās gada beigās kļuvusi par vienīgo bēdīgi slavenās VID jaunās ēkas Mežaparkā, Talejas ielā 1 īpašnieci, taču darījuma detaļas jau kopš 29. decembra tika turētas noslēpumā.
Līdz šim šīs ēkas nomāšana valstij izmaksāja 532 000 eiro mēnesī, un tagad oficiāli tiek apgalvots, ka noslēgtais darījums došot iespaidīgu ekonomiju. Taču, aizbildinoties ar "ierobežotas pieejamības informāciju" un to, ka darījums neesot noslēdzies, valsts pārstāvji līdz šim slēpa konkrētu summo, par kuru valsts iegādājusies ēkas oficiālo īpašnieci - SIA Biroju Centrs Ezerparks.
Par ēkas iegādi valdībā ir ticis lemts pagājušā gada 22. decembrī, slēgtajā sēdes daļā šo tēmu nomaskējot ar nosaukumu "Rīkojuma projekts "Par izšķirošās ietekmes iegūšanu"", un par to nobalsojuši klātesošie ministri.
Interesanti, ka, kā rāda valdības sēdes protokols, jautājuma apspriešanā nav piedalījies finanšu ministrs Jānis Reirs, kura vadītā ministrija ir VAS Valsts nekustamie īpašumi kapitāldaļu turētāja. Tieši Valsts nekustamie īpašumi ir oficiālie ēkas pircēji.
Par to, ka ēkas iegādes cena varētu būt šoks sabiedrībai, līdz šim jau skaidri liecināja apņēmība, ar kādu gan Reirs, gan demisionējusī Ministru prezidente Straujuma izvairījās no jebkāda viedokļa paušanas saistībā ar šo darījumu, - viņi abi kā savu viedokli uzdeva iepriekšējo Valsts nekustamo īpašumu preses paziņojumu.
Šajā paziņojumā bija apgalvots, ka "darījuma rezultātā Valsts nekustamajiem īpašumiem kā valsts kapitālsabiedrībai un vienīgajam Biroju Centra Ezerparks akcionāram būs iespēja samazināt VID maksājumus nomas līguma periodā par gandrīz 34 miljoniem eiro. Tas vidēji gadā dos ietaupījumu līdz pat 1,2 miljoniem eiro, kā arī palielināsies Valsts nekustamo īpašumu aktīvu vērtība un ieguldījuma atdeve".
Uzņēmumā Biroju Centrs Ezerparks, kurš ir jaunās VID ēkas īpašnieks un no kura to nomā Valsts nekustamie īpašumi, kā rāda Lursoft dati, līdz šim 31,5% kapitāldaļu piederēja Finanšu ministrijas pārraudzītajai valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi, bet pārējie 68,5% - bijušā Rīgas mēra Bojāra savulaik vadītajai SIA Mežaparks SPV, kuras faktiskā īpašniece ir Krievijas oligarha Viktora Vekselberga Renova Group.
Tagad Lursoft dati rāda, ka jau pagājušā gada 29. decembrī Valsts nekustamie īpašumi kļuvuši par vienīgo Biroju Centra Ezerparks īpašnieku. Uzņēmuma vadība pagaidām nav mainījusies - tajā joprojām ir Ilmārs Leikums un Kaspars Zauls.
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka 32 840 kvadrātmetrus lielais zemesgabals ar biroju ēku joprojām pieder Biroju centram Ezerparks. Uz to reģistrētas veselas trīs hipotēkas par 59,9 miljoniem latu, 2,2 miljoniem latu un 3,4 miljoniem latu par labu Nordea bankai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
