Strautmane piebalso Maizītim – nevajag atklāt „godātos cilvēkus” no čekas maisiem
PIETIEK20.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim, kurš maija sākumā pavēstīja, ka „čekas maisos” esot sabiedrībā zināmi un godāti cilvēki un ka VDK kartotēkā esošo vārdu publiskošana nodarīšot tikai kaitējumu, ar faktiski identiskiem argumentiem nule piebalsojusi kādreizējā žurnāliste Baiba Strautmane – „maisos” galu galā esot tikai „kaut kādi veci mākslinieki”. Šodien publicējam bijušās žurnālistes sociālajā tīklā Twitter izteiktos viedokļus šai sakarā, kā arī izvilkumus no Maizīša izteikumiem, kas faktiski sakrīt ar Strautmanes atziņām pusotru mēnesi vēlāk.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- Jā, ej un pierādi, ko nozīmē viena pisuļka ar tavu vārdu un kaut kādu kļičku... ļoti racionāls attīrīšanās piedāvājums...
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Šāda kartīte vēl nenozīmē, ka cilvēks reāli sadarbojies ar VDK, vēl mazāk, ka šo sadarbību iespējams pierādīt.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- Grēksūdze a la prof. Lācis, vai prof. Andrejevs nav tas pats kā izmešana saplosīšanai un sabradāšanai tautai, kas jūsmo par Aivaru un Nilu...
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Publiskojot patiesību neatrast. Ja publicēs sarakstu ar cilvēku vārdiem, par kuriem nav zināms, kāpēc viņi atrodas aģentūras kartotēkā, mēs nonākam pie komunistiskajā diktatūrā izmantotās kolektīvās atbildības principa.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- Kādu svītru/kam jūs grasāties pārvilkt, uzzinot, ka tur ir kaut kādi veci mākslinieki, rakstnieki, inženieri, ja pats sakāt, ka aktuālo lēmēju tur nav.
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Kartotēkā ir sabiedrībā zināmi un godāti cilvēki. Tomēr nevajadzētu uzreiz domāt, ka tie ir šā brīža politiķi vai augsta ranga amatpersonas.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- Turklāt nevienam nav noslēpums, ka Savickis bija KGB virsnieks...vienalga visi viņam... bučo... ko mainīs pustukšu kartotēku publiskošana?
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Zinot, kā kartotēka tika pārņemta, neviens nevar galvot un pierādīt, vai mūsu rīcībā nonākušas pilnīgi visas kartītes, pārvedot neviena nav pazudusi vai apzināti izņemta.
Strautmanes atziņa sociālajā tīklā Twitter:
- C'mon - tipi, kas lemj par mūsu valsti tika izvākti no maisiem to pārņemšanas procesā... Publiskošana tagad neko neatrisinās, tikai vairos naidu
Maizīša atziņa intervijā lvportals.lv:
- Nevar tagad, pēc 26 gadiem, to visu likt vienā maisā, publiskot šo cilvēka vārdus un padarīt viņus par ziņotājiem. Kur mēs tad nonāksim? Līdz kaut kādām raganu medībām? Vienīgais, ko šādi var panākt, ir pilnīgi nevajadzīgas veselu ģimeņu traģēdijas.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
