Strautmane piebalso Maizītim – nevajag atklāt „godātos cilvēkus” no čekas maisiem
PIETIEK20.06.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Janka
20.06.2017. 14:27»
vēsture
Palīdziet atcerēties, kad Baiba Strautmane pēdējo reizi bija žurnāliste
Palīdziet atcerēties, kad Lato Lapsa pēdējo reizi bija žurnālists, nevis pērkams skribents no ārvalstīs reģistrēta portāla ar neskaidriem finansējuma avotiem.
Latvietiņš
20.06.2017. 14:12Čekas maisus gan publicēt nevajag nekādā gadījumā. Mums jau tā trūkst to valstsvīru. Katru reizi apmēram vieni un tie paši vien ir jāvēlē. Ja atvērs čekas maisus, tad jau vairs vispār nebūs par ko vēlēt un mēs paliksim bez valdības. Un kas notiks ar valsts drošības dienestiem? Var gadīties, ka tur vairs nebūs kas strādā, paliks tikai apkopējas. Kas lems par pielaižu izsniegšanu valsts noslēpumiem? Kas ķers Krievijas spiegus, kuri fotogrāfē vilcienus? Arī nozaru ministrijās tas varētu radīt nopietnas jukas. Kur gan uz sitienu ņemsim tik daudz kadru, lai aizvietotu visus šos "godājamos cilvēkus"?!Vienvārdsakot, tā būtu īsta katastrofa! Tāpēc to nedrīkst pieļaut.
Ruta
20.06.2017. 13:55Visus vajadzētu atklāt, lai zina kādi bija viņu vectētiņi un vecmāmiņas!
vēsture
20.06.2017. 13:13Palīdziet atcerēties, kad Baiba Strautmane pēdējo reizi bija žurnāliste.
Jā, jā
20.06.2017. 13:07»
Tex
Rakstītājas Romiks ir tais maisos:)) roka roku mazga
Maizīša k-gs, nevajag atklāt"sabiedrībā god\ājamus cilvēkus", piemēram, ja tas izrādītos, ka Lembergs pirms stāšanās amtā par partijas sekretāru, bija čekas maisos, bet kād ieņēma amatu - izslēdza.
Ka nevajag tiesāt "godājamus cilvēkus sabiedrībā", ja viņi arī izdarījuši smagus noziegumus, prikš kā Kriminālprocesa likums paredz iejaukšanos izmeklēšnās, ar "DALKĪTO IZMEKLĒŠANU", lai prokurori varētu kontrolēt šādu cilvēku saukšanu pie atbildības, pārkvalificēt izmmeklētāja secinājumus. Vai šads likums par "dalīto izmeklēšanu"nav organizētās noziedzības ointeresēs? Kādēl atkal Igaunija ļauj lietu izmeklēt līdz galam vienam izmeklētājam, neiejaucoties ne ar "dalīto izmeklēšanu", ne ar MORĀDĪJUMU SISTĒMU, ka iestrādāta mūsu likumā.
Nevajag saukt pie atbildības arī tad, ja "lieko iestādes budžetu saplāno par lielu, lai būtu ko "izzagt", nu, sadalīt, jo nav tāda likuma, kas aizliedz zagt ar šādu panēmienu.
Pēteris
20.06.2017. 12:55Blondā Jenotības fane kārtējo reizi parāda savu īsto ģīmi. Varbūt pati ir maisos, kā aktīva komjaunēte vai pionēre?
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
