Strautmane piebalso Maizītim – nevajag atklāt „godātos cilvēkus” no čekas maisiem
PIETIEK20.06.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Janka
20.06.2017. 14:27»
vēsture
Palīdziet atcerēties, kad Baiba Strautmane pēdējo reizi bija žurnāliste
Palīdziet atcerēties, kad Lato Lapsa pēdējo reizi bija žurnālists, nevis pērkams skribents no ārvalstīs reģistrēta portāla ar neskaidriem finansējuma avotiem.
Latvietiņš
20.06.2017. 14:12Čekas maisus gan publicēt nevajag nekādā gadījumā. Mums jau tā trūkst to valstsvīru. Katru reizi apmēram vieni un tie paši vien ir jāvēlē. Ja atvērs čekas maisus, tad jau vairs vispār nebūs par ko vēlēt un mēs paliksim bez valdības. Un kas notiks ar valsts drošības dienestiem? Var gadīties, ka tur vairs nebūs kas strādā, paliks tikai apkopējas. Kas lems par pielaižu izsniegšanu valsts noslēpumiem? Kas ķers Krievijas spiegus, kuri fotogrāfē vilcienus? Arī nozaru ministrijās tas varētu radīt nopietnas jukas. Kur gan uz sitienu ņemsim tik daudz kadru, lai aizvietotu visus šos "godājamos cilvēkus"?!Vienvārdsakot, tā būtu īsta katastrofa! Tāpēc to nedrīkst pieļaut.
Ruta
20.06.2017. 13:55Visus vajadzētu atklāt, lai zina kādi bija viņu vectētiņi un vecmāmiņas!
vēsture
20.06.2017. 13:13Palīdziet atcerēties, kad Baiba Strautmane pēdējo reizi bija žurnāliste.
Jā, jā
20.06.2017. 13:07»
Tex
Rakstītājas Romiks ir tais maisos:)) roka roku mazga
Maizīša k-gs, nevajag atklāt"sabiedrībā god\ājamus cilvēkus", piemēram, ja tas izrādītos, ka Lembergs pirms stāšanās amtā par partijas sekretāru, bija čekas maisos, bet kād ieņēma amatu - izslēdza.
Ka nevajag tiesāt "godājamus cilvēkus sabiedrībā", ja viņi arī izdarījuši smagus noziegumus, prikš kā Kriminālprocesa likums paredz iejaukšanos izmeklēšnās, ar "DALKĪTO IZMEKLĒŠANU", lai prokurori varētu kontrolēt šādu cilvēku saukšanu pie atbildības, pārkvalificēt izmmeklētāja secinājumus. Vai šads likums par "dalīto izmeklēšanu"nav organizētās noziedzības ointeresēs? Kādēl atkal Igaunija ļauj lietu izmeklēt līdz galam vienam izmeklētājam, neiejaucoties ne ar "dalīto izmeklēšanu", ne ar MORĀDĪJUMU SISTĒMU, ka iestrādāta mūsu likumā.
Nevajag saukt pie atbildības arī tad, ja "lieko iestādes budžetu saplāno par lielu, lai būtu ko "izzagt", nu, sadalīt, jo nav tāda likuma, kas aizliedz zagt ar šādu panēmienu.
Pēteris
20.06.2017. 12:55Blondā Jenotības fane kārtējo reizi parāda savu īsto ģīmi. Varbūt pati ir maisos, kā aktīva komjaunēte vai pionēre?
Seko mums 
Dzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2,6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Vēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
