Streļčenoka oficiālā atbilde apliecina – informācija TV no KNAB nopludināta sankcionēti
PIETIEK21.12.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Informācija par Dzintara Jaundžeikara kriminālprocesu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki TV raidījumam Nekā personīga nopludinājuši apzināti un sankcionēti, līdz ar ko šajā pludināšanā nav noziedzīga nodarījuma sastāva - tas izriet no jaunā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka oficiāli sniegtā skaidrojuma.
Pēc tam, kad 2. novembrī parādījās ziņas par bijušā Saeimas deputāta Jaundžeikara aizturēšanu, pusotru nedēļu KNAB oficiāli neizpauda nekādu informāciju par aizturēšanas iemesliem un lietas apstākļiem, tā izpelnoties aizvien plašāku sabiedrības un mediju neizpratni.
Taču 13. novembrī TV3 raidījums Nekā personīga, atsaucoties uz „mūsu rīcībā esošām ziņām”, publiskoja apjomīgu informāciju par šo krimināllietu, cita starpā paziņojot par KNAB operatīvo pasākumu nodaļas darbinieci, no kuras Jaundžeikars ar starpnieka palīdzību par naudu pircis slepenu informāciju.
Publiskotā informācija, kas sabiedrības acīs „atmazgāja” KNAB vadību, bija apjomīga un detalizēta: šādu ziņu nebija ne Jaundžeikara advokāta, ne citu lietā iesaistīto personu, - tikai KNAB izmeklētāju rīcībā.
Ņemot vērā, ka iepriekš KNAB vadība, saņemot kritiku par informācijas nopludināšanu, ir aizbildinājusies ar to, ka neviens tai par šādiem gadījumiem neesot ziņojis, Pietiek pārstāvis vērsās pie tobrīdējās biroja priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes ar oficiālu iesniegumu.
Norādot uz to, ka publiskotā informācija acīmredzami bijusi ņemta no KNAB sāktā kriminālprocesa materiāliem, iesniegumā Strīķe tika aicināta sākt kriminālprocesu par nepubliskojamas informācijas izpaušanu, ko veikuši KNAB darbinieki.
Taču nu oficiālā atbildē jaunais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks diplomātiskos izteikumos liek saprast, ka šī informācijas noplūde ir bijusi apzināta, kontrolēta un sankcionēta.
Savā atbildē Streļčenoks norāda, ka iepazīšanās ar Nekā personīga sižetā publiskoto informāciju likusi izdarīt secinājumu – „nav ziņu, kas norādītu, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kā arī sniegtās ziņas nesatur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu, kuras būtu nepieciešams un iespējams pārbaudīt ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm, vai Biroja resorisko pārbaužu veidā”.
Streļčenoks neatklāj, kuri konkrētie KNAB darbinieki nopludinājuši informāciju par Jaundžeikara kriminālprocesu un ar kura KNAB vadības pārstāvja sankciju šī informācija nopludināta.
Kā zināms, grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta” detalizēti aprakstītas KNAB un citu specdienestu pārstāvju sadarbības metodes ar konkrētiem mediju pārstāvjiem, nopludinot informāciju savās interesēs.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
