Streļčenoka vērtēšanai viens KNAB "ētiķis" speciāli izsaukts no atvaļinājuma, pasākumu diriģējusi Strīķe
PIETIEK07.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka prombūtnes laikā paspētu izskatīt un nosūtīt premjeram paša KNAB darbinieku sacerēto anonīmo vēstuli par iespējamiem Streļčenoka pārkāpumiem, viens KNAB ētikas komisijas loceklis uz vienu dienu pat atsaukts no atvaļinājuma, lai nodrošinātu kvorumu. Savukārt visu šo lielā steigā organizēto pasākumu kopumā diriģējusi KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ko netieši apstiprina arī pats Streļčenoks.
Pietiek jau informēja, ka, turpinot cīniņu ar Streļčenoku un viņa vietnieci Ilzi Jurču, tā saukto "Strīķes nometni" aizstāvošā biroja ētikas komisija vērsusies pie premjera Valda Dombrovska ar ziņām par abu KNAB vadītāju iespējamiem Interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumiem.
Oficiālā versija bija: komisija saņēmusi kādu anonīmu iesniegumu, no kura izrietējis, ka Streļčenokam pēdējos divos gados izmaksāts atvaļinājuma pabalsts - kopumā gandrīz 650 latu. Pērn maksājumu apstiprinājis pats Streļčenoks, bet šogad viņa atvaļinājuma laikā - Jurča kā priekšnieka pienākumu pildītāja. Komisijai nekas cits neatlicis kā to nekavējoties izskatīt un vērsties pie premjera.
Taču Pietiek noskaidrojis, ka iesnieguma saņemšanai, izskatīšanai un nosūtīšanai premjeram tā sauktā "Strīķes nometne" speciāli aprēķinājusi laiku, kad Streļčenoks un Jurča devušies atvaļinājumā un Strīķe iecelta par biroja priekšnieka pienākumu izpildītāju.
Strīķe šos pienākumus pildīja no 22. līdz 30. jūlijam, un tieši dienu pirms viņas pilnvaru beigām tad arī steidzami tika sasaukta KNAB ētikas komisijas sēde. Turklāt steiga bija tik milzīga, ka speciāli kvoruma nodrošināšanai no atvaļinājuma uz vienu dienu - 29. jūliju - tika izsaukts viens no pieciem ētikas komisijas locekļiem.
Jau tai pašā dienā Strīķe kā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja, pamatojoties uz ētikas komisijas sniegtajām ziņām, pieņēmusi lēmumu uzsākt disciplinārlietu pret Streļčenoku, savukārt ētikas komisija vērsusies pie premjera.
Taču viss šis pasākums noticis tādā steigā, ka piemirsies ētikas komisijas vēstuli premjeram reģistrēt KNAB lietvedībā, savukārt pati ētikas komisija arī pēc Streļčenoka atgriešanās no atvaļinājuma un pat pēc viņa pieprasījuma nav spējusi iepazīstināt ar oficiāli noformētu komisijas lēmumu un dokumentus, uz kuru pamata tas pieņemts.
Savukārt savu saraksti ar Ministru prezidentu pats Streļčenoks apraksta šādi: "Ievērojot to, ka KNAB Lietvedībā līdz šim nav atrodama Ētikas komisijas vēstule Ministru prezidentam, kurā minēti iespējamie pārkāpuma fakti, un ētikas komisija nav informējusi ne KNAB priekšnieku, ne KNAB priekšnieka vietnieci I.Jurču par konstatētiem iespējamajiem pārkāpumiem, taču publiski ir izskanējusi informācija par KNAB amatpersonu iespējamo prettiesisko rīcību, KNAB priekšnieks 31.07.2013. sazinājās ar Ministru prezidentu un vēlreiz precizēja jautājumus saistībā ar viņa sociālo garantiju piešķiršanas kārtību.
Ministru prezidents 05.08.2013. atbildes vēstulē apstiprināja KNAB priekšnieka iepriekš pausto informāciju, ka KNAB priekšnieka rīcība un citu KNAB atbildīgo amatpersonu rīcība, veicot atvaļinājuma pabalsta izmaksu KNAB priekšniekam, ir bijusi tiesiska un pamatota.
Savukārt jautājumā par KNAB priekšnieka iepazīstināšanu ar Ētikas komisijas vēstuli, tajā norādītajiem faktiem un argumentiem, Ministru prezidents norādīja, ka jau 02.08.2013. atbildē Ētikas komisijai viņš uzdeva tai iepazīstināt KNAB priekšnieku ar Ētikas komisijas lēmumu un tās rīcībā esošajiem dokumentiem.
KNAB priekšnieks lūdza Ētikas komisiju izpildīt Ministru prezidenta rezolūciju un iepazīstināt viņu līdz 07.08.2013. pulksten 10:00 ar Ētikas komisijas lēmumu un tās rīcībā esošajiem dokumentiem. Līdz šim brīdim Ētikas komisija nav izpildījusi KNAB priekšnieka un Ministru prezidenta lūgumu."
KNAB ētikas komisijā pašlaik ir pieci locekļi - Diāna Kurpniece, Inese Terinka, Andris Vitenburgs, Rimants Kuzma un komisijas priekšsēdētājs, "noslepenotais" KNAB darbinieks J. Pujāts.
Neviens no viņiem tāpat kā Strīķe līdz šim nav vēlējušies paskaidrot savu lomu notikušajā un savas rīcības patieso motivāciju.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
