Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saņēmu ielūgumu no KNĀBa 11. februārī piedalīties preses konferencē, kurā šī korupcijas apkarošanas iestāde nolēmusi paziņot, ka visus spēkus turpmāk ieguldīs korupcijas apkarošanā medicīnā. 18% no slimniekiem, lūk, esot devuši mediķiem neoficiālus maksājumus vai dāvanas.

Kā zināms, visus pārējos korupcijas gadījumus, t.sk. lielos pašvaldību iepirkumus Rīgā un Daugavpilī KNĀB ir pilnībā izskaudis, tagad atliek tikai apkarot konjakus, ziedus un tortes medicīnā, un Latvija būs no korupcijas sērgas tīra.

Izlasot uzaicinājumu uz KNĀB pašreklāmas pasākumu, mani sākotnēji pārņēma izjūta, ka Streļčenoka kungs sirgst ar uzmanības deficīta sindromu un man būtu jādeleģē uz preses konferenci psihoterapijas katedras vadītāja profesore Gunta Ancāne. Iepriekšējie KNĀB vadītāji vismaz preses slejās bija bieži viesi dēļ vienkāršas naudas zagšanas KNĀBā vai iekšējiem kariņiem tēva pagalmā. Streļčenoka kungs, aizturot valsts mantas izlaupītāju, pat nav iešāvis superdārgo Vērmanes parka ziedu kiosku vai divkārt pārmaksāto Rīgas tramvaju griestos.

Taču es vēlreiz pārlasīju KNĀB vēstuli un aizdomājos. Kāds KNĀB ierēdnis bija rakstījis šo pamatojumu, bet Streļčenoka kungs, īpaši neiedziļinoties, vīzējis. Vēstulē bija teikts, ka „cilvēka gatavību dot kukuli veicina bažas, vai viņa problēma vispār tiks risināta vai arī tas varētu notikt lēni, attieksme varētu būt nelaipna vai sniegtais pakalpojums nekvalitatīvs. Visbiežāk šīs bažas ir nepamatotas un svarīgi uz to vērst iedzīvotāju uzmanību”.

Latvijā medicīnas māsa saņem algā aptuveni 230 latu pēc nodokļu nomaksas, 95% no māsām savā dzīvē saņurcītu piecīti nav saņēmušas KNĀB aprakstītajā versijā, bet viņām, protams, ir uzdevums būt pašai laipnībai. KNĀB pieņem, ka māsiņa pati neslimo, viņai nav bērnu, nav ģimenes, nav personiskās dzīves. Vienkārši jāsmaida brīdī, kad valsts par medicīnas darbinieku izpeļņu klaji ņirgājas.

KNĀB amatpersona, kura algā saņem 5–6 reizes vairāk naudiņas nekā māsiņa, protams, nekad nav nelaipna. Knābisti ir pati laipnība un pati uzmanība un visu pasaka tik precīzi, ka nerada nekādas bažas personai, kas ar KNĀB amatpersonu tiekas.

Pārlasot KNĀB vēstuli vēlreiz, es iegrimu pārdomās. Pasaulē visus cilvēkus var uzlikt uz abscisu – ordinātu ass, kur vienā galā būs cilvēks, kas ir jauns, tievs, sportisks, bagāts, ar labu izglītību un nesmēķētājs. Otrā ass galā būs vecāks, resns, mazkustīgs, nabags, slikti izglītots smēķētājs. Visi tie, kas atrodas pirmajā galā, gandrīz noteikti pārdzīvos tos otros par daudziem desmitiem gadu, ja vien pavasarī neieleks ar galvu nezināmā ūdenstilpnē vai ziemā neskries pāri apledojušai brauktuvei. Šie cilvēki mazāk tērēs medicīnas līdzekļus, būs laipnāk apkalpoti medicīnas iestādē. Streļčenoks nevarēja izgudrot šo karu pret mediķiem, jo patiesībā ir tievs, veselīgs, jauns, bagāts un labi izglītots.

Un man radās vīzija, ka Streļčenoka kunga darbinieku vidū ir vecāka, resna, ne pārāk labi izglītota smēķējoša sieviete, kura smēķē pie datora vai televizora. Šai kundzei ir tipiska operatīvo dienestu cilvēkiem raksturīgā attieksme pret savu veselību: izmeklēšos ar magnētisko rezonansi, apēdīšu četras tabletes un būšu vesela (tāpat kā pret savu darbu– noķersim korumpantu, izolēsim un visi būs laimīgi). Tiesa, parasti šādai meitenei ar lieko svaru, mazkustīgo dzīvesveidu un smēķēšanas paradumu pakāpeniski rodas slimību buķete – augsts asinsspiediens (ar galvassāpēm), locītavu un muguras sāpes, otrā tipa cukura diabēts, kardiovaskulāra mazspēja ar elpas trūkumu utt.

Ja šāds pacients nesaņem gaidīto veselību rozā tabletē un baltā kapsulā (ļaunākajā gadījumā šprice dibenā), viņš ir īgns un izsauc līdzīgu mediķu atbildes reakciju, jo nav ne mazākās vajadzības sūtīt visus uz magnētisko rezonansi (jau tāpat Latvijā to dara biežāk nekā vidēji Eiropā), bet tabletes nevar izārstēt būtiskos slimības izraisošos faktorus – resnumu, nabadzību un vispusīgas izglītības trūkumu, bet īpaši – smēķēšanas postu.

KNĀBā un citās līdzīgās postsociālistiskās iestādēs valda Staļina–Semaško filozofija, ka ārstam jāveic viss, tūlīt jāatbrīvo pacients no ligas, bet pacientam pašam nav nekādu uzdevumu. Tiesa, Staļins uzskatīja, ka ārstu pabaros tauta.

Es neiešu uz preses konferenci, kurā KNĀB spodrinās savu publisko tēlu. Es novēlu Streļčenoka kungam katru dienu savā iestādē rīkot fizkultūru, piespiest katram darbiniekam vismaz 5 reizes nedēļā vismaz 30 minūtes nodarboties ar sportu, nekavējoties aizliegt smēķēšanu kilometra rādiusā no KNĀB ēkas. Es būtu gatavs nolasīt KNĀBā četras lekcijas – ievadu sabiedrības veselībā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi