Streļčenoks melnā maskā ieskrien slimnīcā un iešauj griestos – kopš šā brīža medicīnā vairs nav korupcijas
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents11.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saņēmu ielūgumu no KNĀBa 11. februārī piedalīties preses konferencē, kurā šī korupcijas apkarošanas iestāde nolēmusi paziņot, ka visus spēkus turpmāk ieguldīs korupcijas apkarošanā medicīnā. 18% no slimniekiem, lūk, esot devuši mediķiem neoficiālus maksājumus vai dāvanas.
Kā zināms, visus pārējos korupcijas gadījumus, t.sk. lielos pašvaldību iepirkumus Rīgā un Daugavpilī KNĀB ir pilnībā izskaudis, tagad atliek tikai apkarot konjakus, ziedus un tortes medicīnā, un Latvija būs no korupcijas sērgas tīra.
Izlasot uzaicinājumu uz KNĀB pašreklāmas pasākumu, mani sākotnēji pārņēma izjūta, ka Streļčenoka kungs sirgst ar uzmanības deficīta sindromu un man būtu jādeleģē uz preses konferenci psihoterapijas katedras vadītāja profesore Gunta Ancāne. Iepriekšējie KNĀB vadītāji vismaz preses slejās bija bieži viesi dēļ vienkāršas naudas zagšanas KNĀBā vai iekšējiem kariņiem tēva pagalmā. Streļčenoka kungs, aizturot valsts mantas izlaupītāju, pat nav iešāvis superdārgo Vērmanes parka ziedu kiosku vai divkārt pārmaksāto Rīgas tramvaju griestos.
Taču es vēlreiz pārlasīju KNĀB vēstuli un aizdomājos. Kāds KNĀB ierēdnis bija rakstījis šo pamatojumu, bet Streļčenoka kungs, īpaši neiedziļinoties, vīzējis. Vēstulē bija teikts, ka „cilvēka gatavību dot kukuli veicina bažas, vai viņa problēma vispār tiks risināta vai arī tas varētu notikt lēni, attieksme varētu būt nelaipna vai sniegtais pakalpojums nekvalitatīvs. Visbiežāk šīs bažas ir nepamatotas un svarīgi uz to vērst iedzīvotāju uzmanību”.
Latvijā medicīnas māsa saņem algā aptuveni 230 latu pēc nodokļu nomaksas, 95% no māsām savā dzīvē saņurcītu piecīti nav saņēmušas KNĀB aprakstītajā versijā, bet viņām, protams, ir uzdevums būt pašai laipnībai. KNĀB pieņem, ka māsiņa pati neslimo, viņai nav bērnu, nav ģimenes, nav personiskās dzīves. Vienkārši jāsmaida brīdī, kad valsts par medicīnas darbinieku izpeļņu klaji ņirgājas.
KNĀB amatpersona, kura algā saņem 5–6 reizes vairāk naudiņas nekā māsiņa, protams, nekad nav nelaipna. Knābisti ir pati laipnība un pati uzmanība un visu pasaka tik precīzi, ka nerada nekādas bažas personai, kas ar KNĀB amatpersonu tiekas.
Pārlasot KNĀB vēstuli vēlreiz, es iegrimu pārdomās. Pasaulē visus cilvēkus var uzlikt uz abscisu – ordinātu ass, kur vienā galā būs cilvēks, kas ir jauns, tievs, sportisks, bagāts, ar labu izglītību un nesmēķētājs. Otrā ass galā būs vecāks, resns, mazkustīgs, nabags, slikti izglītots smēķētājs. Visi tie, kas atrodas pirmajā galā, gandrīz noteikti pārdzīvos tos otros par daudziem desmitiem gadu, ja vien pavasarī neieleks ar galvu nezināmā ūdenstilpnē vai ziemā neskries pāri apledojušai brauktuvei. Šie cilvēki mazāk tērēs medicīnas līdzekļus, būs laipnāk apkalpoti medicīnas iestādē. Streļčenoks nevarēja izgudrot šo karu pret mediķiem, jo patiesībā ir tievs, veselīgs, jauns, bagāts un labi izglītots.
Un man radās vīzija, ka Streļčenoka kunga darbinieku vidū ir vecāka, resna, ne pārāk labi izglītota smēķējoša sieviete, kura smēķē pie datora vai televizora. Šai kundzei ir tipiska operatīvo dienestu cilvēkiem raksturīgā attieksme pret savu veselību: izmeklēšos ar magnētisko rezonansi, apēdīšu četras tabletes un būšu vesela (tāpat kā pret savu darbu– noķersim korumpantu, izolēsim un visi būs laimīgi). Tiesa, parasti šādai meitenei ar lieko svaru, mazkustīgo dzīvesveidu un smēķēšanas paradumu pakāpeniski rodas slimību buķete – augsts asinsspiediens (ar galvassāpēm), locītavu un muguras sāpes, otrā tipa cukura diabēts, kardiovaskulāra mazspēja ar elpas trūkumu utt.
Ja šāds pacients nesaņem gaidīto veselību rozā tabletē un baltā kapsulā (ļaunākajā gadījumā šprice dibenā), viņš ir īgns un izsauc līdzīgu mediķu atbildes reakciju, jo nav ne mazākās vajadzības sūtīt visus uz magnētisko rezonansi (jau tāpat Latvijā to dara biežāk nekā vidēji Eiropā), bet tabletes nevar izārstēt būtiskos slimības izraisošos faktorus – resnumu, nabadzību un vispusīgas izglītības trūkumu, bet īpaši – smēķēšanas postu.
KNĀBā un citās līdzīgās postsociālistiskās iestādēs valda Staļina–Semaško filozofija, ka ārstam jāveic viss, tūlīt jāatbrīvo pacients no ligas, bet pacientam pašam nav nekādu uzdevumu. Tiesa, Staļins uzskatīja, ka ārstu pabaros tauta.
Es neiešu uz preses konferenci, kurā KNĀB spodrinās savu publisko tēlu. Es novēlu Streļčenoka kungam katru dienu savā iestādē rīkot fizkultūru, piespiest katram darbiniekam vismaz 5 reizes nedēļā vismaz 30 minūtes nodarboties ar sportu, nekavējoties aizliegt smēķēšanu kilometra rādiusā no KNĀB ēkas. Es būtu gatavs nolasīt KNĀBā četras lekcijas – ievadu sabiedrības veselībā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
